Arī ārkārtas sēdē visvairāk diskutēja par to, kur būt šai piemiņas vietai. Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs informēja, ka izvēle bijusi starp divām esošajām.
“Izvērtēt to atbilstību lūdzām tēlnieku Matiasu Jansonu, kurš norādīja, ka piemērotākā būs Pils laukumā. Tāpēc arī tapis šis domes lēmums,” teica A. Mihaļovs, noraidot apgalvojumus, ka šis projekts top tikai tāpēc, ka piešķirta Eiropas nauda. Vispirms bijusi ideja, tikai tad radusies iespēja piesaistīt šo finansējumu.
Par savu redzējumu klātesošos informēja tēlnieks Matiass Jansons, pamatojot, kāpēc izvēlēts Pils laukums.
“Nav zināma nākotne vietai pie dzelzceļa, jo pilsētas attīstības plānā šajā vietā paredzēta iela, var mainīties arī Instruktoru skolas teritorija. Kamēr nav skaidrības, grūti pat teorētiski iedomāties, kāda varētu izskatīties šī piemiņas vieta. Nav vajadzības mākslīgi radīt trešo piemiņas vietu, jo esošajām divām ir tieša saistība ar represijām,” teica M. Jansons, norādot, ka līdz šim ažiotāža ap šo ieceri izraisījusies, pat neredzot, kāda šī vieta izskatīsies.
Viņaprāt, neskaidrības radušās arī ap definīciju. Tiek runāts par memoriāla izveidi, bet ar to nav jāsaprot kāds milzīgs obelisks vai cits liels telpisks objekts. M. Jansons piedāvāja divus piemiņas vietas risinājumus. Vienā pie mūra sienas atrastos trīs piemiņas plāksnes, no kurām centrālajā būtu lasāma informācija, kam veltīta šī vieta, bet uz divām blakus plāksnēm – cietušo uzvārdi. Plākšņu skaits atkarīgs no upuru skaita, jo uz vienas plāksnes ir vieta 300 uzvārdiem. Otra versija – tikai viena plāksne ar nepieciešamo informāciju.
Klātesošie represēto biedrības pārstāvji norādīja, ka uzvārdiem tomēr vajadzētu būt, savukārt deputāti un arī muzeja direktore Dace Tabūne atzina, ka ar uzvārdiem jābūt uzmanīgiem. Pēc viņas vērtējuma vajadzētu minēt vairāk nekā 1200 uzvārdus, un šos upurus var iedalīt trijās daļās – deportētie; notiesātie no 1940. – 1989.gadam un filtrācijas nometnēs bojā gājušie. D. Tabūne arī norādīja, ka pilnīgi precīzu datu iegūšanai būtu nepieciešams vismaz gads.
Tomēr lielākās diskusijas bija par to, vai Pils laukums ir piemērota vieta. A. Mihaļovs norādīja, ka piemiņas vietas funkcija ir atgādināt par notikušo un audzināt, lai nākamās paaudzes neatkārto šo kļūmi. Viņaprāt, šī vieta piemērota arī tāpēc, ka netālu ir bijusī VDK ēka.
Cēsu pašvaldības aģentūras “Vidzemes vēstures un tūrisma centrs” direktors Mārtiņš Malcenieks norādīja, ka tūrisma padome neredz iespēju šo piemiņas vietu apjomīgi attīstīt Pils laukumā, jo tas nesader ar arvien pieaugošo tūristu plūsmu. Atbalstāma būtu tikai piemiņas vietas labiekārtošana, taču līdz šim runāts par memoriāla veidošanu, kas cilvēkiem asociējas ar kaut ko lielu.
Savukārt deputāts Juris Žagars atzina, ka vieta ir atbilstoša: “Jāsaprot, ka piemiņas memoriāls nav kapa vieta, tai jāstāsta par tautas vēsturi. Ja šo vietu veido par vienu no centrālajiem pilsētas laukumiem, tā būtu īpaši piemērota stāstam par mūsu vēsturi.”
Deputāts Daumants Vasmanis atzina, ka piemiņas plāksne tūristiem netraucēs, bet tūristi var traucēt tiem, kuri būs atnākuši tur pastāvēt un klusumā pieminēt bijā gājušos.
Tomēr kopumā deputāti izteicās atzinīgi par izraudzīto vietu, to apliecināja arī balsojums. Desmit deputātiem balsojot par, vienam pret, tika pieņemts lēmums par piemiņas vietas pilnveidošanu esošajā vietā. Par projekta izstrādi un realizāciju paredzēts slēgt līgumu ar tēlnieku Matiasu Jansonu. Lēmumā noteikts,
ka darbi jāpabeidz līdz 30.jūnijam.
Komentāri