Aptuveni divas trešdaļas no vairāk nekā 300 finanšu kompānijas “Laika stars” aptaujātajiem uzņēmējiem valdības ieguldījumu Latvijas biznesa vides sakārtošanā vērtē kā samērā vai pat ļoti vāju, bet tikai 4% uzskata, ka valdība šai jomā paveikusi patiešām daudz, informēja “Laika stars”. “Tik liels neapmierināto uzņēmēju īpatsvars ir bīstams, jo spēcīgākie uzņēmumi kādā mirklī var sākt izskatīt iespējas pārcelt savu biznesu uz citām valstīm, kur valsts politika un vide ir labvēlīgāka, bet ne tik spēcīgie – vienkārši atmest ar roku uzņēmējdarbībai,” skaidroja “Laika stara” vadošā finanšu eksperte Jeļena Loseva. Nestabilitāti apliecina arī uzņēmēju personiskā biznesa nākotnes perspektīvu vērtējums – jautāti, vai spēj savam uzņēmumam sagatavot piecu gadu attīstības plānu, vairāk nekā 40% vadītāju atbildējuši, ka tas nav iespējams, bet 31% pieļauj, ka varētu to izdarīt, tomēr ar gana lielām grūtībām. Tikai ceturtā daļa uzņēmēju ir gatavi plānot savu biznesu ilgtermiņā. Kā norāda finanšu eksperti, problēma nav tikai tur, ka uzņēmēji paši nevarētu vai neprastu tālredzīgi plānot sava biznesa izaugsmi, – liela loma ir tam, ka ir samērā nestabila uzņēmējdarbības atbalsta politika un uzņēmēji nezina, ar kādiem “pārsteigumiem” nāksies saskarties tuvākā gada laikā, kur nu vēl piecu gadu laikā. Domājot par nozīmīgākajiem riskiem, kas varētu apdraudēt biznesa attīstību nākamajā gadā, 78% uzņēmēju norādījuši potenciālās finanšu problēmas Eiropā jeb gaidāmo tā dēvēto krīzes “otro vilni”, taču 52% minējuši arī iespējamās nodokļu izmaiņas Latvijā un 22% – Latvijas valsts budžeta pieņemšanu, kur varētu slēpties vēl kādi uzņēmējiem bīstami aspekti. “Kā redzams, gada laikā mēs neesam piedzīvojuši tādas izmaiņas, lai varētu objektīvi runāt par uzņēmējiem labvēlīgas vides veidošanos Latvijā. Tas, ka daudzi uzņēmēji atzīst, ka 2011.gads viņiem bijis veiksmīgāks un labāks nekā 2010.gads, lielā mērā saistīts ar ekonomiskās situācijas pakāpenisku uzlabošanos dažādos tirgos. Tai pašā laikā, ja tiek prognozēti jauni sarežģījumi globālā līmenī, ir skaidrs, ka Latvijas uzņēmēji joprojām ir absolūti neaizsargāti,” uzsver “Laika stara” valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko. “Laika stara” veiktās aptaujas rezultātā ir definēti būtiskākie ieteikumi jaunajam Ministru kabinetam, kas patlaban strādā pie nākamā gada valsts budžeta izveides. Uzņēmēju viedokļu apkopojums atklātas vēstules veidā tiks iesniegts valdībai, un gan finanšu eksperti, gan uzņēmēji sekos līdzi, vai šie ierosinājumi tiks ņemti vērā un veiktas nepieciešamās izmaiņas likumdošanā.
Pagājušā gada novembrī pēc Ministru kabineta apstiprināšanas un darba uzsākšanas pie valsts budžeta izveides korporatīvo finanšu kompānija “Laika stars”, balstoties uz uzņēmumu vadītāju aptaujas rezultātiem par biznesa vidi un investīciju klimatu Latvijā, iesniedza tolaik jaunajai valdībai priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Tie galvenokārt attiecās uz piecām būtiskām jomām – valsts ilgtermiņa ekonomiskās attīstības plānošanu un veicināšanu, nodokļu politiku, nozaru attīstības perspektīvām, finansējuma pieejamību uzņēmējdarbībai un likumdošanas prognozējamību. Patlaban, atskatoties uz gada laikā šajās jomās paveikto, gan uzņēmēji, gan finanšu eksperti atzīst, ka atsevišķus problēmjautājumus sākts risināt, tostarp, vienojoties ar sociālajiem partneriem, valdība sagatavojusi un parakstījusi “Nodokļu politikas stratēģiju 2011.-2014.gadam”, kas paredz zināmu nodokļu sistēmas stabilitāti vairāku gadu perspektīvā. Tāpat uzsākts aktīvs darbs pie tā dēvēto “nulles deklarāciju” ieviešanas no nākamā gada, kā arī pieņemts Mikronodokļa likums, kas atvieglo darbu mazajiem uzņēmējiem, kuru apgrozījums vēl nav sasniedzis ievērojamus apjomus un nostabilizējies. Tomēr līdzās minētajiem uzlabojumiem, kuru efekts būs vērojams ilgtermiņā, ir virkne jomu, kuras patlaban ir vismaz tikpat nozīmīgas kā pirms gada, tomēr varas gaiteņos nekas nav ticis darīts, lai ieviestu nepieciešamos uzlabojumus. “Varam, protams, lepoties ar augstu vietu “Doing Business” reitingā un citos novērtējumos, tomēr būtu pagalam maldīgi uzskatīt, ka Latvijā situācija uzņēmējdarbībā un ekonomikā ir ideāla,” skaidroja Jerošenko. Kā galvenās jomas, kurās steidzami nepieciešami tālredzīgi risinājumi, Jerošenko uzsver budžeta plānošanu nevis viena gada, bet vismaz piecu gadu perspektīvā, salāgojot to ar valsts attīstības mērķiem. Tāpat aptaujātie uzņēmēji uzsvēruši, ka joprojām neefektīva ir valsts aktīvu, tostarp valsts uzņēmumu pārvaldīšanas sistēma, kas vairākumā gadījumu rada lieku slogu valsts budžetam, turklāt uzņēmumiem nav stimula strādāt, ievērojot racionālus tirgus ekonomikas principus. Savukārt kā īpaši uzņēmējdarbības videi nozīmīgas jomas, kurās jāveicina iespējami drīzākas likumdošanas izmaiņas un jaunu atbalsta instrumentu izveide, aptaujātie uzņēmēji gan pērn, gan arī šogad norādījuši atbalstu prioritāro nozaru uzņēmumiem, vienotu informācijas avotu par visām pieejamajām finansējuma iespējām un sakārtotu investīciju vidi. “No vienas puses, valsts jau pirms kāda laika ir definējusi konkrētas prioritārās tautsaimniecības nozares, kuras ir īpaši nozīmīgas Latvijas ekonomikas attīstībai. Tai pašā laikā prioritāras tās ir tikai vārdos – nav nekādu “taustāmu” atbalsta instrumentu šo nozaru uzņēmumiem, kas ļautu attīstīties un patiešām arī sniegt jūtamu ieguldījumu valsts izaugsmē. Tas pats attiecas uz abām pārējām jomām – lai arī vārdos tiek pausta izpratne un atbalsts investīciju piesaistei un uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, praktiskais devums ir gaužām neliels,” piebilda Loseva. NOZARE.LV
Komentāri