Vislabprātāk privātajā sektorā strādātu 54% jauniešu, secināts pētījumā, ko disertācijas “Publiskās pārvaldes klientu apkalpošana stratēģiskās plānošanas kontekstā Latvijā un Eiropas Savienībā” gaitā ieguvis Latvijas Universitātes (LU) doktorants Romāns Putāns. Kā informēja Putāns, iespēju strādāt nevalstiskajās organizācijās pozitīvi novērtē 45% respondentu, trešā izvēle būtu valsts pārvaldes iestādes – 42% respondentu novērtē šo iespēju pozitīvi, tomēr salīdzinoši daudz jauniešu jeb 33% nevēlētos strādāt valsts pārvaldē. Attiecībā uz kandidēšanu parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās tikai 17% respondentu pozitīvi novērtēja šo iespēju, bet 65% to novērtēja negatīvi. Starp motivējošiem faktoriem darbam valsts pārvaldē var minēt vairākus, tā, piemēram, 52% jauniešu uzskata, ka darbs valsts pārvaldē ir prestižs, 55% novērtē darbu valsts pārvaldē kā drošāku un stabilāku nekā privātajā sektorā, savukārt 46% jauniešu uzskata, ka darbs valsts pārvaldē ir vienkāršāks nekā privātajā sektorā, bet 31% jauniešu tam nepiekrīt. 44% jauniešu Latvijā tic pārmaiņām valsts pārvaldē, bet tikai nedaudz mazākai daļai respondentu jeb 38% nav iekšējās ticības, ka kaut ko spēs mainīt valsts pārvaldē. Starp demotivējošiem faktoriem jauniešu attieksmē var minēt, ka 62% jauniešu ir slikts viedoklis par valsts pārvaldi un tikai 19% jauniešu ir labs vai ļoti labs viedoklis. Interesanti, ka, neskatoties uz lielo respondentu daļu, kam ir slikts viedoklis par valsts pārvaldi, slikta pieredze darbā vai sadarbībā ar valsts pārvaldi ir salīdzinoši daudz mazāk jeb 37% jauniešu. Salīdzinot valsts un privāto sektoru, 65% jauniešu darbu privātajā sfērā novērtē kā interesantāku nekā valsts pārvaldē. Par labu valsts pārvaldei to novērtē tikai 6% jauniešu. Karjeras iespējas par labākām privātajā sektorā atzīst 48% jauniešu, bet par labu valsts pārvaldei to novērtē 21% jauniešu. Tomēr kopumā 57% jauniešu darba iespēju valsts pārvaldē uztvertu kā jebkuru citu darba piedāvājumu. Uz jautājumu, vai piekrītat apgalvojumam “Jaunatne ir valsts nākotne”, 93% jauniešu atbildēja izteikti apstiprinoši, savukārt uz jautājumu, vai piekrītat apgalvojumam “Es esmu savas valsts nākotne,” tam vairs piekrita 80% jauniešu. Individuālo gadījumu analīze pēc novērtējumiem 10 ballu skalā parādīja, ka gandrīz 50% jauniešu savu individuālo piederību valsts nākotnei novērtē zemāk nekā kopējo jaunatnes piederību valsts nākotnei, kas norāda uz salīdzinoši spēcīgu kolektīvās un individuālās atbildības atšķirību. Identisku pētījumu autors veicis arī Igaunijā, Lietuvā un Vācijā. Lielākās atšķirības valstu starpā ir tādos faktoros kā vēlme strādāt valsts pārvaldes iestādēs – Latvijā 42% jauniešu šo iespēju novērtē pozitīvi, Vācijā – 45%, Lietuvā – 51%, bet Igaunijā – 58%. Salīdzinoši lielāka daļa jauniešu Latvijā nekā pārējās valstīs uzskata, ka valsts pārvaldē ir labas karjeras izaugsmes iespējas. Latvijā salīdzinoši divas reizes mazāk jauniešu nekā pārējās valstīs nākotnē vēlas kandidēt parlamenta vai pašvaldību vēlēšanās. Igaunijā salīdzinoši trīs reizes vairāk jauniešu nekā pārējās valstīs uzskata, ka valsts pārvaldes darba vide ir profesionāla un balstīta uz racionālu lēmumu pieņemšanu. “Latvijas jaunatni var uzskatīt par Latvijas nākotni arī publiskās pārvaldes attīstības kontekstā ar nosacījumu, ka tuvā nākotnē tiek uzlabota valsts pārvaldes publiskā komunikācija, tiek veikti sabiedrības izglītošanas pasākumi, kā arī tiek veikta valsts klientu – valsts pārvaldes pakalpojumu saņēmēju – attieksmes izpēte un trūkumu novēršana,” norāda Putāns. Turpmākos pētījumus doktorants veiks, lai salīdzinātu, vai un kā jauniešu plāni dalībai valsts pārvaldes attīstībā saskan ar valsts pārvaldes vadītāju gaidām un valsts stratēģiskās attīstības dokumentos, tai skaitā jaunatnes politikas dokumentos noteiktajiem virzieniem un vīziju. Putāns pētījumu par jauniešu viedokli un vēlmi strādāt valsts pārvaldē nākotnē veica 2010./2011.gadā. Latvijas pētījumā piedalījās 1023 iedzīvotāji vecumā no 18-32 gadiem. 66% respondentu ir vecumā no 21 līdz 26 gadiem. LETA
Komentāri