Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Pēc trim gadiem neražos kvēldiega spuldzes

Druva
00:00
10.01.2009
7

Briselē 8.decembrī tika pieņemta jauna regula, kas nosaka ekodizaina prasības izkliedētās gaismas mājsaimniecības spuldzēm. Prasības attiecas galvenokārt uz spuldžu ražotājiem, kuri nākotnē vairs nedrīkstēs ražot energoneefektīvas lampas. Savukārt iedzīvotāji un uzņēmēji varēs iegādāties kvēlspuldzes un citas mazāk efektīvās spuldzes, kamēr tās vēl ir pieejamas veikalu plauktos un noliktavās.

Var vien piebilst, ka patlaban spuldzes neražo. Regula neuzliek iedzīvotājiem vai arī uzņēmējiem pienākumu nomainīt jau lietošanā esošās spuldzes uz energoefektīvākām spuldzēm.

No 1.janvāra vairs nedrīkst ražot 100W kvēldiega spuldzes, no nākamā gada – 75W, sākot no 2011. gada – 60W , bet 2012. gada – 40W un 25W kvēldiega spuldzes.

2016.gadā minimālās ekodizaina prasības caurspīdīgajām halogēna spuldzēm tiks paaugstinātas līdz “B” klases normām, un nedrīkstēs laist apgrozībā arī “C” klases vecās tehnoloģijas (retrofit) halogēna spuldzes.

Regula ir izstrādāta, lai samazinātu enerģijas patēriņu mājsaimniecību apgaismošanas ierīcēm, pārejot no mazāk efektīvo spuldžu lietošanas uz energoefektīvākām spuldzēm – pakāpeniski pārtraucot kvēldiega spuldžu un “C” klases halogēna spuldžu ražošanu un vienlaikus veicinot kompakto fluorescējošo spuldžu (CFL) un gaismas diožu spuldžu (LED) plašāku pielietošanu.

Lai gan sākotnējās energoefektīvo spuldžu iegādes izmaksas ir augstākas par kvēldiega spuldžu iegādes izmaksām, energoefektīvām spuldzēm ir ilgāks kalpošanas laiks, kā arī mazāks elektroenerģijas patēriņš. Pāreja uz energoefektīvām spuldzēm ir pamatota ar ieguldījumu ilgstošajā attīstībā un resursu izlietojuma efektivitātes celšanā.

Kvēlspuldzes ir izplatītākais un senākais spuldžu veids. Tieši kvēlspuldzes visbiežāk izmanto mājsaimniecībā. To degšanas ilgums normālā ekspluatācijā ir 1000 stundu. Kalpošanas laiks var samazināties, ja spuldze tiek lietota ļoti bieži, it sevišķi naktīs, jo naktīs ir palielināts spriegums, tas samazina spuldzes kalpošanas laiku.

XIX gadsimta beigās, kad izgudroja kvēlspuldzes, kādas tikai pretenzijas šim priekšmetam neizvirzīja!

Daži pat bilda, ka elektrisko spuldžu izmantošana būs problemātiska, iekams nav izgudrotas speciālas adatas kvēpu tīrīšanai caur sprauslu no lampas stikla. Vēl citi aizstāvēja viedokli, ka petrolejas lampas dod daudz vairāk gaismas. Mūsdienās šādi argumenti, protams, šķiet naivi un smieklīgi.

Aizvien vairāk cilvēki iegādājas ekonomiskās spuldzes, jo var ievērojami ietaupīt elektrību. Modernās ekonomiskās spuldzes izstarotās gaismas kvalitāte ir tāda pati kā kvēlspuldzēm. Viena no šo spuldžu svarīgākajām priekšrocībām – tās dod vienmērīgu un izkliedētu gaismu, tāpēc šīs spuldzes tik ļoti neapžilbina. Salīdzinājumā ar parastajām spuldzēm tās patērē līdz pat 80 procentiem mazāk enerģijas. Sagatavojusi Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi