
Drīz uzzinās deputātu vārdus. Vēlēšanu iecirknī Cēsu 1.pamatskolā atvērta iepriekšējās balsošanas urna. Sākas pats nopietnākais darbs, kuram gatava komisija un novērotājs: Solvita Jansone (no kreisās), Ilze Būre, Laine Ūdre, Selga Lukjanska, Inga Jursone, novērotājs Jūlijs Gābers un komisijas priekšsēdētāja Antra Avena. FOTO: Sarmīte Feldmane
Cēsu novadā par savu vietvaru nobalsoja 47,12% jeb 15 779 pilsoņi. Vēlēšanu aktivitāte lielāka nekā 2021.gadā, kad par jaunā, lielā Cēsu novada domi nobalsoja 36,54% jeb 12 703 balsstiesīgie. Šajās vēlēšanās aktivitāte bijusi lielāka visā Latvijā, pagājušajā nedēļā pie urnām devušies 46,97% jeb 646 867 vēlētāji, pirms četriem gadiem 34,01% vēlētāju. Tagad krietni vairāk pilsoņu četrus gadus varēs droši teikt, ka varu nodevuši deputātu rokās. Viņiem jāstrādā iedzīvotāju labā.
Dažas minūtes pirms vēlēšanu iecirkņa slēgšanas “Druva” iegriežas vēlēšanu iecirknī Cēsu 1.pamatskolā. Sporta zāle izrotāta un visas dienas garumā ikvienu vēlētāju sagaidīja kā īpašos svētkos. “Diena aizritēja mierīgi, vēlētājiem pie mums patīk. Ziedi, svētku noformējums ir no izlaiduma,” pastāsta vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Antra Avena. Iecirkņa vēlēšanu komisija priecājas, sagaidīts tūkstošais balsotājs, un tad jau iecirkni var slēgt, pārkārtot, lai varētu sākt sagatavošanos balsu skaitīšanai. Komisijas locekļi pārskaita pāri palikušās aploksnes un tās dzēš, nogriežot stūri.
“Iepriekšējo balsošanu divas dienas ietekmēja tehniskas problēmas. Lai varētu nobalsot un nebūtu jāgaida, kad varēsim pieslēgties balsošanas sistēmai, 19 vēlētāji nobalsoja ar reģistrācijas aploksnēm,” pastāsta A. Avena. Balsošanas aploksnes tiek izņemtas no reģistrācijas aploksnēm, pārbaudīts, vai uz visām ir iecirkņa zīmogi. Tad saskaita, ka atrašanās vietā nobalsojuši septiņi vēlētāji. Tad var atvērt iepriekšējās balsošanas urnu, saskaitīt aploksnes un tikai tad noņemt drošības plombas kastei, kurā sakrājušies vēlēšanu dienas balsojumi. Var sākties aplokšņu atvēršana, lai sašķirotu derīgās un nederīgās zīmes. Un nu pievēršas tam, kas vēlētājus interesē visvairāk un tuvina velēšanu rezultātam. Sagatavošanās balsu skaitīšanai atkarībā no vēlētāju skaita var aizņemt vismaz pāris stundu.
Cēsu novadā pašvaldību vēlēšanas beidzās pirms desmitiem svētdienas rītā. Tad mājās devās novada vēlēšanu komisija. Iecirkņu komisijas visu nakti veda atskaišu dokumentus.
“Vēlēšanu nedēļa bija ļoti stresaina. Pēdējo diennakti esmu pavadījusi pie telefona,” saka novada vēlēšanu komisijas sekretāre Dace Ikauniece, bet komisijas priekšsēdētāja Līga Dzemido uzsver, ka nevienā iecirknī novadā vēlēšanu biļeteni netika skaitīti ar rokām.
“Viss notika lēni, pacietīgi gaidījām. Programma it kā strādāja, bet nekas nenotika. Izveidojās virtuālā rinda, kurā vēlēšanu iecirkņu vadītāji gaidīja atļauju, lai skenēšanu vispār sāktu. Tādā veidā bija plānots izlīdzināt infrastruktūras jaudas, lai varētu nodrošināt skenēšanu. Pusstundu gaidi, ilgāk, protams, uztraukums, kā rīkoties. Tad Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka ļaus zīmes skenēt iecirkņiem, kuros vairāk nekā tūkstotis vēlētāju. Pamazām noskenēja viena, tad nākamā iecirkņa rezultātus. Visi sagaidīja savu rindu,” skaidro D.Ikauniece, bet L.Dzemido piemetina: “Kad ap vieniem naktī CVK paziņoja, ka balsis jāskaita manuāli, turpinājām darīt, kā iesākuši. Rīkojumi nāca cits pēc cita: lai komisijas iet mājās, skaitīs balsis no rīta, bet līdz vieniem svētdien jābūt rezultātiem. Ja sekotu katram CVK norādījumam, nezinu, kad iecirkņi būtu beiguši darbu.”
Latvijā elektroniski tika apkalpoti 600 vēlēšanu iecirkņi jeb 41% vēlēšanu zīmju tika noskenētas un dati tika apstrādāti elektroniski.
Visvairāk jautājumu par tehniskiem risinājumiem saņēma Normunds Kažoks, kurš novada komisijā bija zinošākais par tehnoloģijām. Taču, ja nestrādāja CVK sistēmas, neko līdzēt nevarēja.
“Balsis ir saskaitītas, jaunās domes sastāvs zināms. Savu darbu esam pabeiguši,” saka L.Dzemido un piebilst, ka viņas daudzu vēlēšanu pieredzē tik haotiska organizācija nav piedzīvota. “Visi vēlas iespējami ātrāk uzzināt vēlēšanu rezultātu. Lai darbu izdarītu, vadībā nedrīkst būt tāds haoss: vispirms gaidiet, skaitiet ar rokām, tad – gaidiet, tad -ejiet mājās,” uzsver L.Dzemido un dalās pārdomās: “Iecirkņos komisijas strādāja. Telpas bija ērti un gaumīgi iekārtotas, vēlētāji tika sagaidīti ar smaidu. Taču CVK apvainojums, ka locekļi nav mācījušies, ka viņi vainojami, ja kaut kas sistēmā ķeras vai pārtrūkst, gruzd. Centrālai iestādei savas neizdarības novelt uz darītājiem ir ne tikai nekorekti. Ja ir tāda attieksme, vai nākamajās vēlēšanās varēs izveidot iecirkņu komisijas,” pārdomās dalās L.Dzemido.
Pirmoreiz pašvaldību vēlēšanās varēja balsot arī ārzemēs dzīvojošie novadnieki. Par Cēsu novada domi saņēma 31 balsi, kaut pieteikušies balsot bija 44. Tāpat novēlēt par Cēsu novada domi varēja balsstiesīgie, kas vēlēšanu laikā neatradās pašvaldības teritorijā, tādi bija 29. Šo vēlētāju balsu skaitīšanai izveidota pasta balsošanas komisija, kuras pienākumus pildīja novada vēlēšanu komisija. Savukārt 21 balsstiesīgais pilsonis, kurš atradās Cēsu novadā, atdeva balsi par savas pašvaldības vietvaru.
Drīzāk kuriozs gadījums vēlēšanu dienā tika piedzīvots vēlēšanu iecirknī Veselavā. Ilgāk par pusstundu nebija elektrības.
“Bērzkrogā tika veikti plānoti rakšanas darbi, un, kā mums paskaidroja, vēlēšanu komisija savus plānus nav saskaņojusi ar viņu plāniem. Nudien nezinājām, ka tas būtu jādara. Vēlēšanas taču notika visā Latvijā, tas, ka bibliotēkā būs iecirknis, nebija noslēpums,” pastāsta novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.
Kādā iecirknī vēlētāja pēc balsošanas komisijai prasījusi izziņu, ka viņa novēlējusi. Kādēļ tāda vajadzīga, atbilde tā arī palika neuzzināta, bet komisija tādas izziņas neizsniedz.
L.Dzemido un D.Ikauniece, vērtējot vēlēšanu norisi, akcentē problēmas, par kurām runās CVK. Vairāki vēlētāji bija vīlušies, ka nevar nobalsot par Cēsu novada domi. “Ja īpašums iegādāts pēc 9.marta un novadā arī esi deklarējies, dzīvo, balsot tomēr nedrīksti. Bet, ja pieder kaut šķūnītis, līdz maija beigām varēja reģistrēties, ka vēlēs pašvaldībā, kur ir īpašums. Tas nav godīgi, jo cilvēks te tagad dzīvo. Tas atkal ir par informācijas apmaiņu starp valsts institūcijām,” situāciju atklāj L.Dzemido.
Vēlēšanu iecirkņos aktīvi bija novērotāji. Dažs uzkavējās vien neilgu brīdi, cits cītīgi pavadīja ilgas stundas. Viņu vidū bija vairāki jaunieši, kuri paši vēl nedrīkstēja vēlēt, bet par novērotājiem būt drīkstēja, jo sasnieguši 16 gadu vecumu. “Novērotāji, kurus pilnvarojušas partijas, uzrāda papīra formāta pilnvaru, kuru parakstījis partijas līderis. Vai tas patiesi ir viņa paraksts? Zinot mūsdienu tehnoloģijas, rodas šāds jautājums. Pareizi būtu, ka pilnvaras ir parakstītas elektroniski,” pastāsta D.Ikauniece.
Vai vēlēšanās novadā bija kādi pārkāpumi, tas Valsts un pašvaldības policijas, Valsts drošības dienesta ziņā.
Komentāri