Pēc Valsts darba inspekcijā (VDI) esošās informācijas zināms, ka pagājušā gada decembra vidū Līgatnes pagastā darba traumu guvusi sieviete.
Līgatnes pagasta pašvaldības priekšsēdētājs Guntars Pīpkalējs skaidroja, ka cietusī ar pagasta pašvaldību slēgusi darba līgumu un veikusi pagaidu sabiedriskos darbus. Atzina, ka šobrīd darbiniecei ir slimības lapa, jo, veicot darba pienākumus, salauzusi kāju. Taču, lai arī mēnesis jau pagājis, darba traumas izmeklēšana līdz šim nav uzsākta.
Ziemeļvidzemes reģiona VDI Cēsu biroja vecākais valsts darba inspektors Juris Suseklis skaidro, ka Ministru kabineta noteikumi nosaka, ja darbinieks ir guvis traumu, kur darba nespēja ir ilgāka par 24 stundām, tad darba devējs nekavējoties uzsāk nelaimes gadījuma izmeklēšanu.
“Pirmajās divās dienās darba devējs slimnīcai vai medicīnas iestādei, kurā nogādāta cietusī, pieprasa noteikt negadījuma smaguma pakāpi. Ja negadījums nav bijis smags, darba devējs sastāda komisiju un paši veic izmeklēšanu 15 darba dienu laikā. Ja negadījums bijis smags, ar tā izmeklēšanu nodarbojas VDI,” saka J. Suseklis un turpina: “Šobrīd skaidrs ir viens- darba devējs, šajā gadījumā, pašvaldības vadītājs negadījumu nav izmeklējis noteiktajā kārtībā un termiņā. Ir izdarīts administratīvais pārkāpums, un sods šajā situācijā ir neizbēgams. Taču jebkurā gadījumā tiks uzsākta darba traumas negadījuma izmeklēšana.”
Līgatnes pagasta pašvaldības komunālās daļas vadītājs un darba aizsardzības speciālists Imants Antonovs “Druvai” skaidroja, ka neko par šādu nelaimes gadījumu nav zinājis. Tikai trešdien pēc valsts darba inspektora apciemojuma pagasta pašvaldībā no priekšsēdētāja uzzinājis par notikušo.
“Par to, kā jārīkojas tālāk un kas jādara, visu zinu. Šis nelaimes gadījums tiks izmeklēts noteiktajā kārtībā,” sacīja I. Antonovs.
Aptaujājot dažu pagastu pašvaldību vadītājus, nācās secināt, ka darba aizsardzība nav gluži svešs jautājums.
Jautāju Vaives pagasta pašvaldības vadītājai Valdai Zaļaiskalnai, kas būtu jādara situācijā, ja notikusi darba trauma ar kādu no padotajiem, viņa sacīja: “Vispirms būtu jāsniedz pirmā medicīniskā palīdzība. Bet tālāk ar darba drošības saistītajām formalitātēm nodarbotos darba aizsardzības speciālists.” Tiesa, pieminot Valsts darba inspekciju, pašvaldības vadītāja īsti nezināja, kas kopā būtu kārtojams.
Uz šo pašu jautājumu Drustu pagasta pašvaldības priekšsēdētāja Maija Plūme atbildēja: “Vispirms jāsniedz pirmā neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tālāk droši vien būtu jāziņo Valsts darba inspekcijai. Līdz šim nav bijis jāsaskaras ar darba traumām.”
Raiskuma pagasta padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents lietišķi komentēja: “Viss atkarīgs no darba traumas. Pašvaldībā mums arī ir darba drošības speciālists, kurš izvērtējis visus riskus, instruējis darbiniekus un seko, lai viņi par visu būtu informēti. Taču skaidrs, ka par jebkuru darba traumu jāziņo Valsts darba inspekcijai un jāveic negadījuma izmeklēšana.”
Komentāri