Par Aleksandru Baldiņu mārsnēnieši saka – pastnieks Saša. Viņš kopā ar šoferi Vilni Belēviču ik dienas pa pagastu nobrauc daudzus kilometrus, iegriežas vairāk nekā simts mājās un atved gan jaunākās ziņas, kas rakstītas presē, gan pensijas un pasūtītās pakas, gan pieņem kārtējos maksājumus.
”Mārsnēnos esmu no pagājušā gada februāra, bet Raunas pastā strādāju jau astoto gadu. Kamēr iepazinu pagastu, darbs tā neveicās, tagad gan nav problēmu. Mārsnēnieši ir saprotoši, gadās jau, ka kāds paburkšķ,” par ikdienu stāsta pastnieks un piebilst, ka viņam visbiežāk jautājot: ”Kas jauns pagastā?” Pastniekam jāzina, kuri izšķīrušies, kam veselība sašķobījusies, dažkārt arī sveicieni radiem jānodod.
Par to, ka avīzes kļuvušas dārgākas, sākumā daudzi bijuši neapmierināti, bet tāpat abonējuši. Arī ”Druvai” Mārsnēnos janvārī vien par dažiem abonentiem mazāk, bet tas esot arī tādēļ, ka daži sapratuši, ka tāpat kā iepriekšējos gados pasūta ”Druvu” un ”Dienu” kopā. Dažiem žurnāliem gan pagasta ļaužu vidū uzticība zudusi. ”Vai katru reizi, kad atvedu pensiju, kāds pārjautā, vai tad šoreiz nav lielāka. Cilvēki jau cer, ka tā varētu notikt,” stāsta Aleksandrs. Pensiju dienās pastniekam darba vairāk, jāsatiek daudzi mārsnēnieši, ne katrā mājā laiks uzkavēties un uzklausīt, kas pa mēnesi jauns noticis. Ik dienas pastnieka somā ir vismaz desmit vēstules. Lielākie sūtītāji ir iestādes, bet Ziemassvētkos nosūtīto un saņemto apsveikumu skaits nebijis daudz mazāks kā agrākos gados. ”Vairākkārt nācies preses saņēmējiem skaidrot, ka ne jau es izvēlos, kam pastkastītē mest reklāmu bukletus. Cilvēki negrib saņemt, saka: ”Kam man tā makulatūra, un nedeg arī. ” Man uzticēts, es piegādāju, ” par neapmierinātajiem pastāsta pastnieks un piebilst, ja nebūtu motorizētās piegādes, dienās, kad daudziem jāsaņem biezie preču katalogi, somu panest nevarētu.
”Man darbs patīk, ne velti tik ilgi strādāju. Pa šo laiku daudz kas mainījies. Cilvēki ātri pierod pie pakalpojumiem. Agrākos gados sēklas tirgojām. Janvārī, februārī par tām saņēmu vislielākos ienākumus. Daudzi prasa, kad vedīšu sēklas. Pagaidām nav,” atklāj pastnieks Aleksandrs Baldiņš un piebilst, ka tajās dienās, kad kāds kolēģis slimo, nākas viņu aizvietot. Tā kā Raunas pastā patlaban trūkst divu darbinieku, pārējiem jāstrādā vairāk. Ja darbs patīk, pastnieki nečīkst.
Komentāri