Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Pārsteidzošā sēņu pasaule

Andris Vanadziņš
00:00
19.01.2025
89
Sporas Rihards

Attīstība. Pirmajos darbības gados “ Spora LAB” ir augusi ātri kā sēne pēc lietus, un nu jau uzņēmuma dibinātājiem pieprasījumam atbilstošas ražotnes izveidei jāmeklē plašākas telpas, atzīst Rihards Grāvis.  FOTO: Andris Vanadziņš

Sēņu laboratorijas “Spora LAB” dibinātāji Šarlote Baškevica un Rihards Grāvis funkcionālo jeb medicīnisko sēņu pētniecībai un audzēšanai pievērsās pirms vairāk nekā pieciem gadiem. Sākotnēji tā bijusi interese un vēlme rast kādu dabisku preparātu, kas palīdz uzturēt labas    darba spējas un možu garu ilgstošos saspringta darba posmos.

“Pēc profesijas esmu programmētājs, un iepriekš par sēnēm zināju vien to, ka mežā ir atrodamas bekas, gailenes un mušmires, bet pēdējās ēst nav ieteicams. Taču, pievēršoties plašajai un daudzveidīgajai sēņu pasaulei, uzzināju, ka ir tādas funkcionālās sēnes un austrumu medicīnā ir gadsimtus sena pieredze to sekmīgā pielietošanā. Samērā nesen tās sāka izmantot arī rietumu medicīnā.

Vispirms izveidojām savu mājas laboratoriju un audzējām sēnes pašu patēriņam, bet pamazām šis interesantais hobijs ir kļuvis par biznesu. Cēsīs, “Raiņa” kvartālā, mums ir atvērtā laboratorija, kurā pētām, audzējam, ražojam funkcionālo sēņu ekstraktu un vadām meistarklases tiem, kuri vēlas iemācīties mājās izaudzēt funkcionālās sēnes. Sākām ar ežu dižadatenes audzēšanu, tā satur vielas, kas sekmē smadzeņu darbību, uzlabo atmiņu, mazina trauksmi, bet tagad jau audzējam 4 – 5 sēņu veidus. Pielietojums plašs, tās palīdz cilvēka imūnsistēmas stiprināšanā,    arī    onkoloģisko slimību ārstēšanā kā papildu līdzeklis zālēm, ir lietojamas kā antibakteriāls preparāts.

Jauns darbības virziens mums ir eksperimenti ar sēņu materiāla audzēšanu. Sadarbībā ar augst­skolu zinātniekiem mēģinām saprast, kā vienreiz lietojamu iepakošanas materiālu – putuplastu – aizstāt ar dabiski audzētu    sēņu micēliju, ko pēc iepakojuma izmantošanas var iemest komposta kaudzē, kur tas dažu dienu laikā sadalās.    Būvniecībā sēni ierasts uzlūkot kā draudu, kas var saēst ēkas konstrukcijas, taču sēņu materiāliem ir labas siltuma un skaņas izolācijas īpašības, turklāt tos var iegūt, precīzāk, izaudzēt, izmantojot bioloģiskos atkritumus – drabiņas, kafijas biezumus utt. Ir sugas ar cietu, kokainu micēliju, un eksperimentējam, lai iemācītos izaudzēt noteiktai funkcijai optimālo materiālu,” aizrautīgi par plašajām sēņu pielietošanas iespējām stāsta Rihards.

“Spora LAB” ir Latvijā vienīgais uzņēmums, kas audzē un arī ražo sēņu ekstraktus. Pagājušā gada nogalē Cēsu novada uzņēmēju forumā Rihards un Šarlote    saņēma    balvu nominācijā “Gada inovācija”. Pēc pašu vērtējuma viņi ir vēl tikai ceļa sākumā, tomēr interese par uztura bagātinātājiem no plašās sēņu pasaules palielinās, un pieprasījums pēc pamatprodukta ežu dižadatenes ir lielāks par ražošanas iespējām “Raiņa kvartāla” telpās, tāpēc uzņēmēji jau sākuši meklēt vietu plašākas ražotnes izveidei. Esošajā vietā joprojām būs atvērtā laboratorija, kurā var skatīties un mācīties, kā izaudzēt un pagatavot pārtikas piedevas, kas stiprina imūnsistēmu un uzlabo fizisko un mentālo veselību.

Vaicāts, vai sēņu pasaule ir tik plaša, ka joprojām spēj sagādāt pārsteigumus tās pētniekiem, Rihards atbild ar visai pārsteidzošiem piemēriem: “Sēnes ir daudz senāks organisms nekā cilvēks. Uz pasaules dzīvo aptuveni 12 miljoni dažādu sēņu valstij piederošu organismu. Cilvēku zināšanas par to, kā un kādi procesi notiek sēņu micēlija tīklā, vēl ir ļoti pieticīgas. Tāpēc es neuzņemtos droši apgalvot, ka mēs esam pieradinājuši sēnes, kas aug šeit siltumnīcā. Varbūt tās ir pieradinājušas mūs.

Tā ir pārsteidzoša pasaule, un tas, ko lasām mežā un saucam par sēni, ir tikai redzamā daļa, auglis. Īstā sēņu pasaule, micēlija tīklojums ir skatam apslēpts. Veselīgā meža augsnē micēlijs ir vairāk nekā puse no sastāva. Tas ir saistī­ts ar koku saknēm, un, pateicoties sēnēm, koki var sarunāties… Jā, jā, tās, protams, nav sarunas par koncertiem vai cenu atlaidēm, bet tas, ka koki šādā veidā spēj sazināties un raidīt cits citam signālus par izmaiņām vai apdraudējumiem, ir izpētīts. Tā­tad arī mežā, pateicoties sēnēm, ir sava veida internets,” smaidot secina Rihards.

Tikmēr sēnes “Raiņa kvartāla” atvērtās laboratorijas siltumnīcā turpina augt, bet “Spora LAB” ģimeniskā komanda turpina savu ceļojumu pārsteidzošajā sēņu pasaulē, balstoties uz trim pašu formulētām pamatvērtībām:

  • ilgtspēju – kas nozīmē ka ražošanā tiek rūpīgi izvērtēta procesu ietekme uz vidi un patērētāju drošību un veselību;
  • atvērtību -  laboratorijā ražotos produktus un    izejvielu avotus var digitāli izsekot no micēlija aizmetņa līdz gatavam produktam;
  • zinātnisku pieeju – audzētās sēnes izvēlētas, balstoties uz padziļināti un zinātniski pētītu bioloģiski aktīvo vielu saturu un to labvēlīgo ietekmi uz cilvēka veselību.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
28
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
133
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi