Uz semināru bija ieradušās arī vairākas augsti stāvošas amatpersonas. Semināra ievadā rajona izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis Cēsu pilsētas ģimnāzijas direktorei par pasākuma uzņemšanu skolas telpās dāvāja zaļojošu augu, to pamatojot ar vārdiem: “Lai plaukst izglītība!”. Arī viesi no Rīgas saņēma piemiņas veltes – pildspalvas, ar kurām viņiem “jāparaksta labi un viegli lēmumi Cēsu rajona virzienā”.
Kā pirmais uzstājās Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rajona padomes priekšsēdētājs Modris Krieviņš. Viņš atklāja daudzas aktuālas izglītības problēmas: “Neatceros, kad rajons būtu piedzīvojis tādu skolotāju kustību, kāda tā bija pagājušajā mācību gadā. No skolām aizgājuši 80 skolotāji. 30 no tiem atraduši darbu citās izglītības iestādēs.” M. Krieviņš apgalvoja, ka skolu vadība un direktori, lai nodrošinātu pilnvērtīgu izglītību, spiesti pedagogus no citām skolām pārvilināt uz savu izglītības iestādi. Viņš arī norādīja uz citu aktuālu problēmu – no izglītības aprites pazuduši 47 skolotāji, iepriekš tie bija 35. “Ja tā turpināsies, mēs sabruksim no iekšpuses. Skolotāju skaits samazinās daudz straujāk nekā bērnu skaits. Ja izglītībā netiks ieguldīti milzīgi līdzekļi, tad situācija būs ļoti kritiska,” uztraucās M. Krieviņš. Taču viņš izteica cerību, ka Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji iesaistīsies aktuālo problēmu risināšanā.
Izglītības valsts inspekcijas (IVI) vadītājs Aivars Stankēvičs bija daudz oficiālāks. Viņš iepazīstināja ar jauninājumiem un struktūras reorganizēšanas rezultātiem viņa vadītajā institūcijā. Viņš arī brīdināja skolotājus un izglītības iestāžu vadītājus, ka nākamajā mācību gadā var notikt nejaušas pārbaudes, kuru laikā skolā ierodas IVI inspektors. “Esiet modri!” piekodināja A. Stankēvičs.
IVI vadītājs izvirzīja viņa iestādes sankcijas noteikto prasību pārkāpšanas gadījumā. “ IVI diezgan stingri vērsīsies pret mācību iestādēm, kuras pārkāpj pedagogu slodzes li-mitus,” sacīja A. Stankēvičs. Tas ir bijis otrs biežākais skolu pārkāpums pagājušajā gadā.
Izglītības un zinātnes ministrijas vispārējās izglītības departamenta direktors Artūrs Skrastiņš dabūja atbildēt uz vairākiem jautājumiem. Vienu no aktuālākajām problēmām atklāja Pastariņa pamatskolas direktores Ievas Eglītes jautājums, ko darīt ar bērnu, kurš pēc vairāku gadu prombūtnes atgriezies Latvijā un vēlas mācīties latviešu skolā. “Šādu bērnu kļūst arvien vairāk. Latviešu valodu svešatnē nav mācījies. Kurā klasē viņu uzņemt?” sacīja I. Eglīte. Valdības līmenī par šādu problēmu nekas nopietns nav plānots. Vienīgā iespēja ir svešumā apgūt latviešu valodu e- vidē.
A. Skrastiņš vēlreiz atgādināja par nepieciešamību iegūt augstāko pedagoģisko izglītību. Viņš arī deva padomus, kā skolām risināt darba spēka trūkumu un uzsvēra pašvaldības nozīmi. “Vispārējā izglītība ir ieguvēja, ka to pārvalda pašvaldība. Diez vai valsts varētu tik labi rūpēties par katru skolu,” viņš sacīja.
Izglītības un zinātnes ministrijas politikas koordinācijas departamenta direktors Mareks Gruškevics informēja par skolotāju algu paaugstināšanas iespējām un jau paveikto: “Šis gads ir vainagojies ar panākumiem, jo panākts lielākais pe-dagogu algu pielikums pēdējos gados. No septembra katram skolotājam alga palielināsies apmēram par 50 latiem.” Viņš arī sacīja, ka plānots atvieglot skolotāju darbu, ieviešot papildu amatu – pedagoga palīgs. Būs vieglāk atrast šādus darbiniekus, jo “nebūs dzelžainas prasības un augsta latiņa”.
Pirmo semināra daļu noslēdza Modra Krieviņa uzstāšanās. Viņš stāstīja par grūtībām skolotājiem ieviest vienotu darba algas sistēmu: “Ir grūti definēt skolotāju darba stundas, arī viņa darba aprakstu, tāpēc nevar vienoties par vienotu algu sistēmu.” Viņš arī analizēja un skaidroja iespējas ieviest pedagoga vērtēšanas kritērijus, pēc kuriem katram skolotājam atbilstoši ieguldītajam darbam būtu iespējams saņemt attiecīgu samaksu. Pirmās skolotāju kvalitātes pakāpes varētu ieviest 2008., bet augstākās – tikai 2011. gadā.
Nītaures vidusskolas direktors Māris Ķēniņš vērtēja, ka seminārs bijis noderīgs: “Varēja iegūt vērtīgu informāciju, satikties ar kolēģiem. Visā rajonā ir līdzīgas problēmas. Nopietnākā ir pedagogu trūkums. Patīkami, ka šogad bija ieradies vairāk atbildīgu amatpersonu nekā citus gadus. Var just, ka ministrija par skolām domā.”
Semināra dalībnieki diskusijas turpināja grupās. Par projektu “Karjeras izglītības programmas nodrošinājums izglītības sistēmā” stāstīja Priekuļu vidusskolas direktores vietniece Baiba Karlsberga. Izglītības iestāžu vadītājiem, mācību darba un audzināšanas darba direktoru vietniekiem semināra darbs notika Cēsu pilsētas ģimnāzijā atsevišķās grupās, bet izglītības pārvaldes vadītājs Tālis Jaunzemis darbu ar pašvaldību vadītājiem turpināja Cēsu rajona padomē.
Komentāri