Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Pārgājienā gar jūru

Druva
23:00
05.06.2008
10
200806052313045797

Šoreiz, turpinot vasaras atpūtas rubriku, nolēmām mērot spēkus, dodoties pārgājienā. Pie tam nevis pa meža takām, bet gar jūrmalu.

Meleku līcis – Tūja

Lai dotos pārgājienā, nav nepieciešami lieli naudas līdzekļi vai vēl kas cits. Atliek vien izdomāt maršrutu, paņemt līdzi ūdens krājumus un sasmērēt pāris sviestmaizes. Domāju, ka ar pēdējām divām lietām grūtībām nevajadzētu rasties, cītīgāk, iespējams, jādomā par pārgājiena maršrutu. Atliek ieklausīties sirds balsī un izdomāt, kādas ir vēlēšanās – iet pa pļavām, mežiem, apiet kādu ezeru vai pastaigāties gar jūras krastu.

Ar draugiem nolēmām pārgājienā doties gar akmeņaino jūrmalu, un aktīvā tūrisma centrs “Eži” ieteica maršrutu Meleku līcis –Tūja. Maršruta garums apmēram 14 kilometri. Pareiza apģērba un apavu izvēle

Pārgājiena diena bija brīnišķīgi saulaina un silta, kas lieku reizi lika padomāt, kā sevi vairāku stundu garumā pasargāt no tiešiem saules stariem. Pat, ja rodas vēlēšanās noķert pigmentu, ejot gar jūras krastu, nevajag aizmirst, cik ilgi ir vēlams uzturēties tiešos saules staros. Noteikti jānodrošinās ar kādu galvassegu un apģērba gabalu ar garākām piedurknēm. Apavi! Tie ir noteicošais, lai labi justos, jo uz kājām tiek liktas visas cerības.

No mājām ceļā devāmies divās automašīnās. Vienu atstājām Tūjā, kas bija mūsu ieplānotais galamērķis, ar otru devāmies uz Meleku līci, kas bija mūsu pārgājiena sākums. Plecos uzlikām mugursomas un bijām gatavi doties pāris stundu garajā pastaigā. Akmens krāvumi

Tikko bijām nogriezušies aiz pirmā līča, kā acīm pavērās akmeņainā Vidzemes jūrmala. Jūras smiltis mijās ar akmeņainiem posmiem, bet akmeņainie posmi ar diezgan lieliem akmeņu krāvumiem. Kāpelēšana no viena akmens uz nākošo bija diezgan nogurdinoša, bet, tā kā bijām tikai pašā ceļa sākumā, par spēka trūkumu sūdzēties nevarējām.

(Jāpiebilst, ka dabas liegums ”Vidzemes akmeņainā jūrmala” ir vienīgā vieta pie Baltijas jūras, kur tās krastā apskatāmi smilšakmens atsegumi. Tie veidojušies pirms 350-380 miljoniem gadu, devona periodā. Dabas liegums ir bagāts ar dažāda lieluma laukakmeņiem. Tos uz šejieni pirms apmēram desmit tūkstošiem gadu ir atnesis ledājs.)

Nogājuši gabaliņu, tālumā pamanījām pavīdam Veczemju sarkanās klintis. Apmēram 200 metru garas un četrus metrus augstas smilšakmens kraujas. Irdenos klinšu slāņus vago plaisas un seklas alas. Kā izlasīju kādā tūrisma ceļvedī, pie šīm klintīm uzņemti skati latviešu mākslas filmām ”Nakts bez putniem” un ”Ilgais ceļš kāpās”.

Virzoties tālāk pa jūras krastu un lēkājot no akmens uz akmeni,

ļaujamies putnu dziesmām, jūras šalkoņai un vasarīgi jaukajai dienai. Ar lielu interesi vēlējāmies uzzināt, kāds jūrā ūdens, bet ātri vien nācās secināt, ka tas nerada vēlēšanos mērcēt kājas.

Nedaudz tālāk paejot, skatam pavērās Ežurgu klintis skaistā, sarkanā krāsā. Vietumis tās kļūst ļoti reljefas, ar nišām un vairākām īpatnējām kolonnām. Stāsta, ka klinšu ziemeļu daļā ar ūdenskritumu jūrā ietek Ežurga un klintis ir Ežurgas ūdenskritums. Taču tas ir sezonas, tieši tādēļ mums to apskatīt neizdevās. Bet, daudz nebēdājot, rūpīgi nopētījām pašas klintis, kuras arī ir brīnišķīgs apskates ojekts. Ķurmrags un vecā bāka

Nogājuši pirmās divas stundas, pa gabalu pamanījām pavīdam bāku. Zinājām, ka tuvojamies Ķurmragam, kas ir izteiktākais zemesrags Rīgas jūras līča Vidzemes piekrastē. Gan jūras viļņu darbības, gan ledus torosēšanas rezultātā te izveidojušies plaši laukakmeņu krāvumi. Interesants apskates objekts ir uz jūru sagāzusies Ķurmraga vecā bāka, kas, kā stāsta zinātāji, vēl pirms gadiem desmit atradusies stāvkrasta augšdaļā. Šobrīd tā noslīdējusi līdz pat jūras līmenim.

Labi cilvēki pie bākas piesējuši striķi, pa kuru var ērti pakāpties bākā, kas tika arī darīts un iemūžināts fotouzņēmumā. Nolēmām taisīt atpūtu. Patvērāmies bākas mestajā ēnā un uz mirkli piesēdam. Kājas nedaudz smeldza, bet nevarētu teikt, ka bija uznācis liels nogurums. Ar lielu piknikošanu neaizrāvāmies, jo skaidrs, ka pilniem vēderiem iešana būs vēl grūtāka. Apēdām pa banānam, gurķītim, uzdzērām ūdeni. Atpūtas mirkli skaistāku padarīja turpat jūras krastā sapulcējušies gulbji, kuri diezgan droši ļāvās sevi iemūžināt arī kādā bildē un nemaz nejutās pārsteigti, mūs redzot pie bākas.

Pēc 4,5 stundām mērķis sasniegts

Dodoties tālāk, jūras krasts kļuva mīlīgāks. Akmeņaino jūrmalu nomainīja patīkamas, saulē iesilušas smiltis. Te radās iespēja noaut apavus un basām kājām pabrist pa siltajām jūrmalas smiltīm vai dzestro ūdeni.

Izjūtot nedaudz lielāku nogurumu, aizdomājāmies par nūjošanu. Veikli jūras krastā sameklējām sausi nolūzušus zarus, kurus pielāgojām nūjošanai. Dalījāmies pieredzē, kā tad pareizi jānūjo, un secinājām, ka no tiesas iešana kļūst raitāka.

Jau pa gabalu jūras piekrastē pamanījām kūpam dūmus. Ejot tuvāk, izrādījās, ka skaitā kupla ģimene uzslējusi milzīgu telti un apkārtni pielāgojusi kārtīgai dzīvei. Līdzi paņemti atpūtas krēsli, plītis, jūrā dzesējas alus kaste un atpūtnieku bariņu apsargā divi nikni suņi. Atpūtniekiem īpaši netraucējot, devāmies garām un tālumā jau pamanām Tūjas rūpnīcu skursteņus. Jo vairāk tuvojāmies, jo pludmale kļuva apdzīvotāka. Gandrīz no katras piejūras mājās uz krastu izbūvētas kāpnes.

Atpūtnieki gozējās jūras krastā, dažviet cilvēki pat peldējās.

Tuvojoties gala mērķim, prātojām, ka esam izvēlējušies pārgājiena pareizu sākuma un beigu posmu. Nogurušās kājas noteikti labāk veldzēt dzestrajā jūras ūdenī nekā iedomāties, ka jālēkā pa lielajiem akmens krāvumiem.

Pēc nepilnām piecām stundām iesoļojām Tūjas pludmalē. Apmēram 14 kilometru un 4,5 stundu pārgājiens veiksmīgi beidzies. Bijām saguruši, bet priecīgi un apmierināti ar redzēto un paveikto.

Kad jūs pēdējo reizi bijāt pārgājienā? Droši metiet izaicinājumu vasarai, paši sev un piedzīvojiet ko jaunu!

Raksts tapis sadarbībā ar aktīvā tūrisma centru “Eži”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
13
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
127
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
123
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
39
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
132
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
32
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
30
3
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Sludinājumi