Raiskuma pagasta Ungurmuižā notika seminārs “Vēsturiskie interjeri”, kur piedalījās Latvijā zinoši speciālisti, piepulcinot piļu, muižu apsaimniekotājus un vēsturniekus.
Kā pastāstīja semināra iniciatore, Cēsu rajona galvenā kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Dace Ķibilda, iemesls, kāpēc šis nozīmīgais seminārs tiek rīkots tieši Ungurmuižā, saistīts ar to, ka ikgadējās Kultūras mantojuma dienas šogad bija veltītas vēsturisko interjeru saglabāšanai un restaurācijai. “Tā kā Ungurmuiža bija viens no Kultūras mantojuma dienu izraudzītajiem objektiem, tad tas bija iemesls, kādēļ seminārs notika tieši šeit,” informēja D. Ķibilda. Semināra sarīkošanu uzņēmās Ungurmuižas direktore Baiba Šulce kopā ar Latvijas piļu un muižu asociāciju.
Semināru atklāja DR.h.c.art., Rundāles pils direktors Imants Lancmanis, uzsverot, ka Ungurmuiža ir Melngalvju nama antipods. I.Lancmanis runāja par kultūras mantojuma autentiskumu Latvijā, pieskaroties arī Ungurmuižas kungu mājas interjera rekonstrukcijas sarežģītībai. Viņš aizrādīja, ka diskutēt par Ungurmuižu kā vērtību nevajag, jo šī vērtība ir acīm redzama. I.Lancmanis uzsvēra Ungurmuižas auru un cilvēka klātbūtni tajā. Ja kādā ēkā dzīvojušas personības, kas veidojušas nama interjeru, tad šī īpašā noskaņa saglabājas pāri gadsimtiem. Salīdzinot Ungurmuižu ar Rundāles pili, viņš norādīja, ka šīs ir divas dažāda rakstura ēkas, ka Rundāles interjeram nav nepieciešama cilvēka līdzdalība, jo tas ir vairāk reprezentējošs. Savukārt Ungurmuiža ir maza un ļoti personiska ēka, kurā nevar ieiet atsvešināti.
Arhitekts Pēteris Blūms runāja par interjeriem haosā. Viņš uzsvēra, ka kultūras mantojuma objektos pastāv harmonijas princips, ko nepieciešams turpināt arī mūsdienās. P.Blūms aizrādīja, ka pastāv haoss gan kultūrvēsturisko objektu situācijā Latvijā, gan mūsu domāšanā. To nereti saņem apsaimniekot, balstoties uz bieži sabiedrībā izskanējušas frāzes: “Mēs šo objektu uztveram citādāk!” Arhitekts atgādināja, ka ļoti svarīgi ir, vai vēsturiskais objekts ir dzimtas mantojums vai pirkts. Pērkot svešu ēku, var rasties dažādu dzīves uztveru nesaskaņas. Viņš runāja arī par jaunā un vecā kontrastu, kas parasti traucē vēsturiskās vērtības izjušanai, jo tieši pozitīvās sajūtas veicina attieksmi pret kultūras pieminekli.
Ilmārs Dirveiks semināra dalībniekus iepazīstināja ar Ungurmuižas rekonstrukcijas koncepciju, uzsverot, ka vēsturiskā objektā ļoti svarīgi ir dokumentēt visus sīkumus, kas saistīti ar tā rekonstrukciju, jo tas būs milzīgs ieguldījums nākotnei. I.Dirveiks vērtēja, ka, rekonstruējot vēsturisku objektu, uz to nedrīkst raudzīties detalizēti, bet gan kā uz veselu ansambļa kompleksu, izvirzot prioritātes, ar ko sākt.
Mākslas vēsturnieks Dainis Bruģis runāja par apstākļiem, kas ietekmē izcila kultūrvēsturiska objekta sekmīgu atjaunošanu un uzturēšanu. Runājot par Ungurmuižu, viņš aicināja tajā attīstīt muzejiskās vērtības, nevis izklaižu komercpasākumus.
Raunas pagasta kultūras un vēstures pieminekļu pārvaldnieks Valdis Platais semināra dalībniekus informēja par kultūras pieminekļu fonda veidošanas ideju, kas palīdzētu finansiāli ilgtermiņa kultūrvēsturisko objektu rekonstrukcijā. Seminārā apspriesta arī praktiskā darbība kultūrvēsturisko objektu rekonstruēšanā – par mūra sienu žāvēšanu pastāstīja firmas Whirlpool, bet par restaurācijas produktu pielietošanu firmas Sadolin pārstāvji. Par piļu un muižu dalību INTERREG IIIB projektā “Pilis nākotnē” informēja asociācijas izpilddirektore Laima Lupiķe.
Seminārā piedalījās Saeimas deputāts Leopolds Ozoliņš, kurš, kā atzina D.Ķibilda, ir ieinteresēts kultūras mantojuma saglabāšanā. L.Ozoliņa aktivitātes palīdzēja Raunas dzirnavas iekļaut valsts nozīmes aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Viņš finansiāli līdzējis arī E.Veidenbauma muzeja “Kalāči” klēts jumta atjaunošanai.
Komentāri