Lai informētu sabiedrību par Cēsu pašvaldības 2008. gada iecerēm ar masu mediju starpniecību, žurnālisti bija aicināti tikties ar pilsētas domes vadību un iztaujāt to.
Visvairāk jautājumu bija par domes ieinteresētību Cēsu novada veidošanā. “Kā novads veidosies, par to politiski notiek ļoti lielas diskusijas,” sacīja domes priekšsēdētājs Gints Šķenders, komentējot divas kartes ar iespējamām novada robežām un komisiju darbu. “Mainot robežas, novada iedzīvotājiem dzīvi nevar padarīt sarežģītāku, nesaprotamāku, pakalpojumi nedrīkst kļūt attālināti. To mēs saprotam. Diemžēl valstij nav atbilžu uz daudziem praktiskiem jautājumiem par novada institūcijām un noteikumiem. Tās jārod pašvaldību speciālistiem. Tāpēc Cēsu domē darba temps ir kļuvis vēl lielāks, arī domes ambīcijas par novadu ir pietiekami lielas, tāpēc darbiniekiem jāiztur spriedze un jāparāda augsta profesionalitāte,” sacīja pilsētas mērs. “Mums jārēķinās, ka novada izveidošana sākumā neveicinās pašas pilsētas attīstību. Jau tagad, pēc 800 gades, ir viedokļi, ka pilsēta būvniecībā un investīciju piesaistē vairs nav tik
dinamiska. “
“Ja Cēsu novads taps, pilsētas saplūšana ar laukiem, vienalga, nenotiks,” uzsvēra domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs. Cēsu pašvaldības vadītāji nebija pārliecināti, vai līdzšinējie valdības lēmumi par novadu veidošanos paliks spēkā, uzsverot, ka valsts mērogā šim procesam ir politiska pieskaņa. “Gribam Cēsīs to vai nē, bet sava nozīme būs partiju un to vadītāju ietekmei, diemžēl tas atstās uz iedzīvotājiem iespaidu, bet tā tam nevajadzētu notikt.”
Masu mediji saņēma informāciju par Cēsu tirgus nākotni. Februārī tirgus tiks pārcelts uz pagaidu mājokli, bet jaunais tirgus varētu tapt pēc diviem gadiem. Teritorijā, kuru no jauna apbūvēs, daļa būs pašvaldībai piederošs īpašums, jo dome apspriež jautājumu par tirgus privatizācijas procesa izbeigšanu. Palikšana pašvaldības īpašumā jaunajā tirgus kompleksā garantē vietu zemnieku saražoto preču tirdzniecībai. “Visādi citādi jaunais komplekss droši vien kļūs par mazo “Alfu”,” bilda G.Šķenders. “Šajā projektā pilsētai arī svarīgi, ka pazemē tiks izveidota ļoti apjomīga auto stāvvieta”.
Sarunas tēmu, kurai bija dots moto “Pilsēta būvē”, Cēsu domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs pārdēvēja par “Pilsēta rok”, uzsverot, ka šogad atkal būs ļoti vērienīgi ielu remonti, galvenokārt maģistrālajās ielās un gar pilsētas izglītības iestādēm. “Šogad iecerēta Rožu laukuma labiekārtošana vecpilsētā, kur jau īstenojām pirmo kārtu. Laukumam vajadzētu kļūt par pilsētas ceremoniju, atpūtas, tirdzniecības vietu.”
Izstrādes stadijā ir lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izpēte Saules, Vaives, Piebalgas un Cīrulīšu ielas individuālās apbūves teritorijā, jo tur traucēta ūdens savākšanas un novadīšanas sistēma. Notiks arī uzņēmuma “Vinda” darbu nākamā kārta kanalizācijas izbūvē. “Tiks pievienota Priekuļu kanalizācijas sistēma un sakārtoti vairāki būtiski apgādes posmi pilsētā. Ne mazāk svarīgs ir Cēsu augstsprieguma tīklu projektēšanas sākums vecpilsētas centrālajai daļai, jo nākotnei jauda ir nepietiekama. Tas būs pilsētai nozīmīgs vairāku miljonu latu vērts projekts,” uzsvēra J.Rozenbergs. “Domājam no jauna organizēt Cēsu centralizētās siltumapgādes koncepcijas izstrādi. Ir bijušas vairākas koncepcijas siltumapgādes attīstībai, bet, mainoties situācijai, gāzei sadārdzinoties, esam nolēmuši pārskatīt koncepciju.”
Izpilddirektors informēja, ka Cēsīs katru mēnesi ir vairāki simti cilvēku, tiesa gan, liela daļa no rajona, kuri jāievieto atskurbtuvē. “Ir pilsētas, kur šādas īslaicīgās atpūtas iestādes nav aktuālas un atskurbtuve nav nepieciešama tiešo pašvaldību funkciju veikšanai, bet, tā kā mūsu pilsēta ir vērsta uz atpūtu, izklaidi, tūrismu,
problēma ir aktuāla,” secināja J.Rozenbergs, apgalvojot, ka pašvaldība veicinās tās atvēršanu. No 90. gadu vidus, kad rajona padome atskurbtuvi likvidēja, pakalpojumus pārmaiņus sniedz slimnīca un policija, bet ne visai veiksmīgi.
Preses konferencē vēl varēja saņemt informāciju par plāniem ielu apgaismošanā, pilsētas apzaļumošanā, drošības jautājumos, koncepciju izstrādi kultūrā un izglītībā, kā arī par plāniem tūrisma jomā un vēstures saglabāšanā.
Komentāri