“Druva” skaidroja, kur likt nonēsātu apģērbu un apavus, ko vairs nevar izmantot. Kādos ZAAO
konteineros tos drīkst ievietot? Un vai Cēsīs izvietotajos piecos “Eco Baltia vide” tekstilam paredzētajos konteineros atļauts ievietot arī lietošanai nederīgas, novalkātas lietas – bojātus apavus, apģērbu, arī spilvenus – dūnu, spalvu, kā arī pildītus ar mākslīgu pildvielu.
“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts pastāstīja: “”Eco Baltia vide” kopā ar “Latvijas Zaļo punktu” izvietotajos sarkanajos tekstila šķirošanas konteineros aicinām ievietot visa veida apģērbu, apavus un mājas tekstilu, tostarp aizkarus, gultas veļu, spilvenus, segas, galdautus u.c., kas savu laiku nokalpojuši, izgājuši no modes vai vienkārši apnikuši.
Lai tekstilizstrādājumiem būtu iespējams piešķirt otro dzīvi atkārtotā apritē, vēlams, lai tie nebūtu saplēsti vai netīri, taču nebūs liela problēma, ja apģērba gabalam būs kāds caurums vai ilgas valkāšanas rezultātā izveidojies kāds neizmazgājams traips.
Galvenais nosacījums, lai nododamais tekstils nav bijis saskarsmē ar spēcīgiem ķīmiskiem līdzekļiem, piemēram, motoreļļām, specifiskiem tīrīšanas līdzekļiem un citām potenciāli ķīmiskām vielām. Tāpat ir svarīgi pārliecināties, lai tekstils nebūtu pelējis, sadriskāts un mitrs, pretējā gadījumā- atkārtotu dzīvi tam piešķirt nav iespējams, kā arī tas var konteinerā sabojāt pārējo sašķiroto tekstila apjomu. Jāpiebilst, ka tekstilam paredzētie konteineri nav domāti rotaļlietu, gumijas zābaku, kā arī slēpošanas plastmasas zābaku ievietošanai. Savukārt, lai sašķirotais tekstils konteinerā un vēlāk arī pārvadāšanas laikā netiktu sabojāts, to nepieciešams ievietot maisā, kas pēc piepildīšanas stingri jāaizsien.”
Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijas (ZAAO) pārstāve Dina Lukaševica-Lāce pauda, ka valkāšanai un lietošanai nederīgs tekstilmateriāls ZAAO konteineru piedāvājumā būtu liekams sadzīves atkritumos, taču atgādināja, ka to iespējams arī ziedot dzīvnieku patversmēm, protams, iepriekš jānoskaidro, vai tas konkrētajā patversmē vajadzīgs.
Tekstila izstrādājumi un to ražošana vidē rada lielu piesārņojumu. Piemēram, viena kokvilnas t-krekla izgatavošanai tiek iztērēti 2700 litri saldūdens — viena cilvēka ūdens patēriņš 2,5 gadu garumā, liecina Eiropas Vides aģentūras aplēses. Neliela daļa tekstilizstrādājumu tiek ziedota lietošanai citiem vai nodota pārstrādei, lielākā daļa nonāk atkritumu poligonos.
Arī Latvijā tikai pamazām iedzīvinās paradumus domāt par tekstila materiālu ilgtspēju. Šovasar Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja parādīja, ka 38% respondentu apģērbu iepirkšanās paradumos cenšas ievērot, ka labāk iegādāties dārgu, bet kvalitatīvu apģērbu, kas kalpo ilgāk. Katrs piektais (21%) norāda, ka labprāt pērk lietotu apģērbu, lai samazinātu izdevumus, bet 17% norāda, ka pērk gan jaunu un kvalitatīvu, gan lietotu apģērbu. Tekstilmateriālu šķirošanu veic tikai katrs trešais.
Komentāri