Cēsu dome pašlaik veic pilsētas attīstības programmas aktualizāciju, un šī procesa ietvaros tika veikta iedzīvotāju aptauja, lai uzzinātu, kā viņi redz savu pilsētu un kādu vēlas tās virzību.
“Aptauja bija nepieciešama, lai pārliecinātos, vai pašvaldības domas sakrīt ar iedzīvotāju uzskatiem. Svarīgi, lai pilsētas attīstības programma būtu domāta visiem, lai tas nebūtu tikai formāls dokuments. Uzskatām, ka pilsētas nākotne visiem jāveido kopā,” saka domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Karlsberga.
Vēlas drošību
Kopumā par derīgām atzītas 1224 anketas, un I. Karlsberga norāda, ka iedzīvotāju aktivitāte bijusi liela. Daudzi anketu aizpildījuši domes mājas lapā, kas ir apliecinājums, ka arvien vairāk informācijas iegūšanai izmanto internetu. 71 procents no anketu iesniedzējiem bija cēsnieki, 24 procenti – rajonā dzīvojošie, bet pārējie – citu rajonu iedzīvotāji. Vairāk nekā puse respondentu bija vecumā līdz 25 gadiem, jo aptaujā aktīvi iesaistīta skolu jaunatne, kam būs jāveido pilsētas nākotne. Aktīvākas anketu aizpildītājas bija sievietes – 69 procenti.
Atbildot uz jautājumu, ar ko Cēsis atšķiras no citām Latvijas pilsētām, aptaujas dalībnieki nosauca vairāk nekā 80 iezīmes, tostarp “Cēsu Alu”, labi uzturētu infrastruktūru, arī augstās komunālo pakalpojumu cenas un sarežģītu satiksmes organizāciju. Bet visbiežāk teikts, ka Cēsis ir ļoti skaista pilsēta, ka to raksturo sakoptība, kā arī vēsturiskais mantojums.
Par nozīmīgākajām pilsētas vērtībām visbiežāk minēts kultūrvēsturiskais mantojums, pilsētas parki un Gauja ar apkārtējo teritoriju.
“Interesanti bija analizēt atbildes, kas attiecas uz pašvaldības darbību. Anketā tika lūgts norādīt trīs galvenās jomas, kam pilsētas dome pievērš lielāko uzmanību. Visbiežāk tika minēts tūrisms, kultūrvēsturiskais mantojums, izglītība, arī kultūra un sports. Interesanti, ka respondenti vecumā virs 56 gadiem uzskata, ka pašvaldība lielu lomu pievērš veselībai un sociālajai palīdzībai, savukārt gados jaunie aptaujas dalībnieki norādīja pašvaldības ieguldījumu izglītības jomā. Tas liek secināt, ka šo grupu vēlmes tiek apmierinātas, jo šīs ir jomas, kas viņiem tuvākas.
Jautājumā, kurām būtu jābūt pašvaldības prioritātēm, visbiežāk minēta drošība, veselība un sociālā palīdzība, bet retāk – tūrisms un uzņēmējdarbības veicināšana.
Analizējot, kādi pakalpojumi trūkst respondentiem konkrētā vecumā, var secināt, ka gados jaunākie izjūt izklaides pakalpojumu trūkumu, savukārt gados vecākiem trūkst veselības centru un medicīnas pakalpojumu. Tomēr kopējā tendence rāda, ka visvairāk trūkst atpūtas iespēju un rūpniecības preču veikalu,” stāsta I.Karlsberga.
Pretēji viedokļi
Jautājumā, ko Cēsīs nepieciešams uzlabot, visbiežāk minēts ielu, ietvju tehniskais stāvoklis, ielu apgaismojums, kā arī izklaides un atpūtas piedāvājums. Aptaujas dalībniekiem tika lūgts arī norādīt, ko, viņuprāt, vajadzētu izskaust no pilsētas un vecpilsētas. Pilsētā cilvēki nevēlas redzēt spēļu zāles, bārus, maksas autostāvvietas, vecpilsētā – graustus, automašīnas. Trešajā ailē abās vietās minēti dzērāji, bezpajumtnieki, bet ceturtajā – vandalisms, noziedzība, jauniešu masveida alkohola lietošana.
“Doma Rīgas ielu pārveidot par gājēju ielu ir jau sen, un tagad redzam, ka arī iedzīvotāji grib to pašu. Katrā pilsētā jābūt vienai gājēju ielai, protams, to nepieciešams atbilstoši apdzīvot, lai tā būtu interesanta gan vietējiem iedzīvotājiem, gan arī iebraucējiem,” saka I.Karlsberga.
75 procenti aptaujāto Cēsis redz kā tūrisma, kultūras un atpūtas pilsētu. Interesanti, ka sadaļā, kurā iedzīvotājus lūdza novērtēt dažādas jomas pilsētā, dažviet saņemti pilnīgi pretēji viedokļi. Jautājumā par pilsētas ielu apgaismojumu 37 % norādījuši, ka ir ar to apmierināti, un tieši tikpat, ka ir neapmierināti. Līdzīgi ir arī jautājumos par nodarbinātības iespējām, dzīvesvietas izvēles iespējām, autostāvvietām pilsētā. Acīmredzot te parādās katra aptaujas dalībnieka saskare ar konkrēto sfēru. Teiksim, tie, kuri dzīvo ielās, kur apgaismojums jau sakārtots, saka, ka ir ar to apmierināti, bet tumšajās ielās dzīvojošie apgalvo pretējo.
“Aptaujas rezultāti liecina, ka ejam pareizajā virzienā, taču iegūtie dati ļaus vēl vairāk ņemt vērā iedzīvotāju viedokli. Manuprāt, aptaujas rezultāti nav palīgs tikai domei, bet arī uzņēmējiem, domājot, kādā virzienā attīstīt savu uzņēmējdarbību. Dažkārt kā piemēru pilsētas attīstībā cilvēki min Valmieru, taču aptauja rāda, ka lielākais vairums negrib iet rūpnieciskās attīstības ceļu.
Iegūtos datus vēl analizēsim, tie lieti noderēs, aktualizējot pilsētas attīstības programmu turpmākajiem gadiem,” norāda I.Karlsberga. Kultūras dzīve apmierina
Paralēli šai aptaujai tika veikts arī pētījums par kultūras pasākumiem Cēsīs, kurā tika aptaujāti 439 cilvēki. Rezultāti liecina, ka cēsnieki ir apmierināti ar pilsētas kultūras dzīvi un gada laikā apmeklē vienu līdz piecus kultūras pasākumus. Aptaujātie norādījuši, ka vairāk pilsētā vēlētos teātra izrādes, pasākumus ģimenēm, rokkoncertus un balles. Te gan varētu piebilst, ka vēlme jau nenozīmē, ka šie pasākumi būs kupli apmeklēti. Ir gadījumi, kad kvalitatīvi kultūras pasākumi tiek apmeklēti minimāli.
I.Karlsberga atzina, ka bijis svarīgi uzzināt cēsnieku domas par pasākumu rīkošanu Vienības laukumā: “Lielākā daļa atbildēja, ka atsevišķos gadījumos tur pasākumi varētu notikt, kas saskan arī ar pašvaldības redzējumu. Bija patīkami uzzināt, ka cēsnieki tomēr vēlas, lai tā dēvētajā Pirtsupītes graviņā tiktu ierīkots kultūras un dabas parks. Protams, tas ir nākotnes jautājums, jo prasa lielus finansiālus ieguldījumus, bet esam gatavi strādāt šajā virzienā. Iedzīvotāji arī norādīja, ka pilsētas stadionu vēlas redzēt esošajā vietā un tajā varētu notikt ne tikai sporta sarīkojumi, bet arī lieli koncerti. Arī šī aptauja deva mums informāciju, kas būs noderīga, domājot par pilsētas attīstību.”
Komentāri