Par gada nozīmīgāko notikumu es varētu uzskatīt izlasītās grāmatas. Tās man devušas ne mazāk kā citam krutais ārzemju ceļojums, kā dažam iepazīšanās ar paša dzimteni vai kaimiņu valstīm, sēžot pie automašīnas stūres…
90. gadu sākumā šķita, ka grāmatniecība iet uz grunti. Izdoto grāmatu skaits bija neliels, to kvalitāte nereti apšaubāma. Taču tās bija pārejas augšanas grūtības.
Uz grunti nolaida Latvijas ekonomiku, vispirms rūpniecību, tad pēc izmisīgas ķepurošanās arī lauksaimniecību. Taču grāmatniecība izdzīvoja, sāka pat zelt un plaukt. Cik dažādu izdevniecību izveidots! Tiesa, dažas nīka un izputēja, taču lielākā daļa turpināja uzņemt apgriezienus. Pēdējos gados grāmatnīcas pārsteidza ar bagāto klāstu, ar grāmatu izskatu un arī saturu.
Katrai izdevniecībai ir sava seja. “Jumavas” grāmatas grūti sajaukt ar “Zvaigzne ABC” izdotajām. Sava vieta J. Rozes grāmatām, sava “Valters un Rapa”, kā arī “Daugavas” izdotajām.
Man kā lasītājam, domāju, arī tiem, kas tagad izdotās lasīs pēc gadu desmitiem, ir svarīgi zināt, kad grāmata izdota. Lielākā izdevniecību daļa šo interesi apmierina, taču “Zvaigzne ABC” principiāli ne. Interesanti, kāpēc.
Krievijas izdevniecības konsekventi publicē izdoto grāmatu metienus. Šie skaitļi lasītājam dod dziļu ieskatu, kā sarucis grāmatu pircēju (iespējams, arī lasītāju) skaits. Slavenās “Ievērojamu cilvēku dzīves” sērijas grāmatas, kuras savulaik tika izdotas vairāku simtu tūkstošu metienā, nu iznāk tikai piecos vai nedaudz vairāk tūkstošos. Kas ir pieci tūkstoši Krievijā un citās valstīs krievu valodā lasošajiem?
Jā, mūsu grāmatizdevēji klajā laisto eksemplāru skaitu neuzrāda. Vai ekonomisks noslēpums? Bet kāpēc šie skaitļi tādi nebija pagājušā gadsimta 20. un 30. gados? Toreiz izdotās grāmatas interesanti ne tikai izlasīt, bet arī izpētīt skaitļus, kas liecina par tā laika ja ne lasītāju, tad vismaz grāmatu pircēju skaitu.
Var salīdzināt padomijas gados un pēdējos 15 – 20 izdoto grāmatu nosaukumus un to autorus. Salīdzināt ne mūsu laikā sēnalās izmestās, bet kādreiz izdoto klasiku ar to, kas klajā nāk tagad. Atkārtotu izdevumu pavisam maz. Vēl nesen cieņā un godā bija pasaules bestselleri. Nu, šķiet, tos pieprasa mazāk, tāpat kā pieklususi vēlme lasīt pirms gadu desmitiem ārzemēs izdotās grāmatas latviešu valodā.
Patīkami, ka turpinās latviešu autoru kopoto rakstu izdošana. Gan te dzīvojušo, gan ārzemju vidē savus talantus kopušo autoru.
Padomijas gados pie lētajām grāmatām pieradušajam lasītājam, tagad ne tik turīgajam, pat trūcīgajam, grūti nācās samierināties ar jaunajā Latvijā izdoto grāmatu augstajām cenām. Tas arī ietekmēja pirkšanu. Un tāpēc nedēļās un mēnešos, kad grāmatnīcu logos un virs grāmatu kalniem parādās uzraksts “Bankrota cenas” vai kaut kas līdzīgs, pircēju te daudz vairāk. Nereti tad cenas mazākas divas, trīs un pat vairāk reižu. Ir taču iespēja ietaupīt.
Un nu piketā pie Saeimas lozungi “Nodoklis grāmatām – nodoklis prātam”. Tas sasaucas ar apkārtējā gaisotnē izplatīto pārliecību, ka
līdz ar grāmatu izzušanu vai to un lasītāju skaita samazināšanos pamatīgi tiks apdraudēta literārās latviešu valodas izdzīvošana.
Komentāri