Katru gadu Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļa savos reģistros atzīmē gan cilvēku priekus, gan bēdas. Kāds bijis 2007., ”Druva” lūdza pastāstīt nodaļas vadītāju Austru Štaubergu.
”Aizvadītais gads sniedzis diezgan līdzīgus rezultātus laulību, dzimstības un miršanas gadījumu reģistros, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem,” vērtē A.Štauberga. Bērni dzimst savā nacionalitātē
Runājot par dzimstību, A.Štauberga priecīgi sāk ar to, ka valstī situācija nostabilizējas, cilvēki kļuvuši brīvāki savos uzskatos un situāciju vērtējumā. Ja iepriekšējos gados, ievērojot vecāku tautību, jauktajās ģimenēs jaundzimušajam izvēlējās latviešu vai krievu tautību, tad 2007. gadā no 186 dzimušajiem bērniem 171 tautība ir latvietis. 12 ieguvuši krievu tautību. Reģistros parādās arī pa ukrainim, lietuvietim un baltkrievam. ”To vērtēju kā faktisko demokrātijas izjūtu mūsu valstī. Kādreizējo politisko apsvērumu dēļ cilvēki bieži vien kautrējās uzrādīt savu nacionālo piederību. Pirms gadiem daudzi baidījās izvēlēties tautību vācietis. Absolūti neizvēlējās tautību ebrejs. Tagad Latvijā nostiprinās demokrātiskie principi, ikviens var lepoties ar savu nacionālo piederību,” izvērtējusi dzimtsarakstu nodaļas vadītāja un stāsta, ka pērn Cēsu dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti par septiņiem bērniem mazāk nekā 2006. gadā. Bet viņa uzskata, ka tā nav liela starpība, jo jāņem vērā, ka daudzus decembrī dzimušus bērnus reģistrē janvārī. ”
No reģistrētajiem jaundzimušajiem 87 ir zēni un 99 meitenes,” atklāj vadītāja un izskaitļo, ka no visiem aizvadītajā gadā reģistrētajiem jaundzimušajiem 103 pasaulē nākuši ārlaulībā. Tomēr 90 tēvi labprātīgi atzinuši paternitāti.
”Labus darbus nokavēt nevar, var tikai pārsteigties,” pārliecinoši saka A.Štauberga, runājot par ģimenēm, kur bērni dzimst nereģistrētā laulībā. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja uzskata, ka tieši bērna piedzimšana ir ģimenes veidošanās sākums. Viņa novērojusi, ka daudzi bērnu vecāki laulību reģistrē pēc gada, diviem, pat vēl vēlāk, bet tomēr reģistrē. A.Štauberga uzskata, ka tas varbūt ir pat labāk, nekā reģistrēt laulību tikai tādēļ, ka gaidāms bērns. Pērn kā pirmie bērni ģimenē reģistrēti septiņi, otrie – 59, trešie – 22, četri ceturtie, trīs piektie, vienā ģimenē piedzimis septītais bērns. A.Štauberga domā, ka demogrāfiskie apstākļi Latvijā sākuši stabilizēties. Runājot par bērnu vārdiem, viņa lūdz komentārus neprasīt, kāpēc tieši šie vārdi pagājušajā gadā bijuši populārākie. Meitenēm – Amanda, Keita un Patrīcija. Zēniem – Daniēls, Markuss, Adriāns, Edgars, Emīls, Kristers, Mārcis, Roberts. 31 bērnam reģistrēti divi vārdi.
Cēsu dzimtsarakstu nodaļā reģistrē jaundzimušos, kuri vai nu dzimuši Cēsīs, vai arī kāds no vecākiem deklarējis dzīves vietu mūsu pilsētā. Precas un šķiras
A.Štauberga stāsta, ka, salīdzinot ar 1994. gadu, kopš atjaunota Cēsu pilsētas dzimtsarakstu nodaļa, pagājušajā gadā bijis visvairāk laulību – 153. Atzīme par laulības šķiršanu izdarīta 137 reģistros. Briesmīgāk bijis tikai 2006. gadā, kad salaulāti 146 pāri, bet šķirtas 150 laulības. Pagājušajā gadā svinīgi organizētas arī vienas zelta un divas sudraba kāzas. ”Ģimenei tāpat kā kuģim jūrā, kad ir vētra vai migla, jābūt bākai, uz ko raudzīties, bet tā jāatrod pašiem,” uzsver A.Štauberga.
Cēsu dzimtsarakstu nodaļā arī pērn reģistrētas atkārtotas laulības. No reģistrētajām laulībām, kurās stājās 306 cilvēki, pirmoreiz precējās 231 persona, otro – 67, bet septiņas sievietes un divi vīrieši laulībā stājušies trīs vai četras reizes. No 306 laulātajiem 268 ir latvieši, 21 krievs, lietuvieši, baltkrievi, ukraiņi poļi – pa četri. No 18 līdz 20 gadiem laulība reģistrēta 31 laulājamajam. Tikai vienā gadījumā laulībā stājās persona, kurai vēl nebija pilni 18 gadi. Visvairāk laulājušās personas no 21 līdz 25 gadiem – 57 vīrieši, 64 sievietes. No 31 līdz 40 gadiem salaulājušies 51 vīrietis, 32 sievietes, no 41 līdz 50 gadiem 21 vīrietis un 18 sievietes. Vecāki par 50 pagājušajā gadā laulības slēguši deviņi vīrieši un piecas sievietes. Vismazākā laulāto grupa pērn ir vecumā no 26 līdz 30 gadiem. A.Štauberga novērojusi, ja cilvēki precas prāta vecumā – no 21 līdz 50 gadiem, laulība ir stabilāka.
Cēsīs 2007. gadā laulību ar latvietēm slēguši arī vācieši, norvēģis un spānis. Tomēr zīmīgi, ka pirmais un pēdējais aizvadītajā gadā reģistrētais pāris laulībā stājās pirmo reizi. Mirst vairāk nekā dzimst
Ņemot par pamatu 1994. gadu un paraugoties nākamo gadu reģistros, A.Štauberga stāsta, ka pērn mirušo reģistri sasnieguši līdz šim nebijušu skaitli – 364. ”Arī 1996. gadā mirušo bija daudz – 358, bet tas vēl nekad nav bijis lielāks par pērnā gada reģistros redzamo.” No 1999. līdz 2004. gadam mirušo bija reģistrēts mazāk nekā 300. Nevaru pateikt izskaidrojumu, jo lielākais vairums no 364 mūžībā aizgājuši vecumā no 61 līdz 94 gadiem. Ļoti iepriecinošs ir rādītājs, ka 2007. gadā neesam reģistrējuši nevienu miršanu līdz 17 gadu vecumam. No 18 līdz 30 gadiem reģistrēta četru vīriešu nāve. No 31 līdz 50 gadiem pērn mirušas astoņas sievietes, 23 vīrieši. Vecuma grupā no 31 gada līdz 60 reģistrēta miršana 51 vīrietim un 19 sievietēm, no 61 līdz 70 gadiem – 50 vīriešiem un 25 sievietēm. No 81 līdz 90 gadiem miruši 25 vīrieši, 64 sievietes. Vecākais mirušais vīrietis bijis 94 gadus vecs, bet sieviete 100 gadus veca.”
A.Štauberga secina, ka cilvēku mūžs pamazām kļūst garāks, vērtējot iemeslus, kāpēc nāve tomēr ik gadu pie sevis paņem vairāk, secina: ”Ja kāds uzskata, ka mūžībā pāragri vairāk aiziet plenči, sliņķi un savas dzīves bendētāji, tad būtībā tā ir absolūti mazākā daļa. Kas ir cilvēka dzīves vislielākais bendētājs? Domāju, vientulība visās tās izpausmēs.”
Jauns gads, jauni plāni
Šis gads nodaļai būs liela darba pilns, veicot reģistrus, bet arī citā jomā. Izveidots interjera projekts dzimtsarakstu nodaļas telpu rekonstrukcijai. Tam paredzēti arī līdzekļi. Šogad sāksies pirmās kārtas remonts, zāli ietērps jaunā veidolā. ”Telpas jāsakārto tā, lai tās būtu piemērotas tieši Cēsīm. Tas būs pilsētas domes kārtējais ieguldījums cilvēku labā un arī dāvana mūsu
valsts 90. dzimšanas dienā,” uzsvēra A.Štauberga.
Komentāri