Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas ēdinātāji Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas konkursā “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” novērtēti kā labākie Vidzemē.
“Druvai” viesojoties skolā dienā, kad izziņoti konkursa uzvarētāji, jūtama svētku sajūta. Pavāres tālruņos saņem apsveikumus no draugiem, paziņām, arī skolas absolventiem. Arī mācību iestādes direktores Kamēlijas Straumes telefonā nāk apsveikumi. Pirms pusdienām pie pavārēm atnākuši skolas bērnudārza grupiņu bērni, apsveikuši un uzdāvinājuši ēdienkarti, kurā ierakstīti ēdieni, kas viņiem vislabāk garšo. Tur ir zupu receptes, salāti, saldie ēdieni, augļi.
Kamēlija Straume uzsver, jau sākot strādāt šajā skolā, zināja, ka virtuvē strādājošās darbinieces ir ar pieredzi, gatavo garšīgi, ir sirsnīgas un ar īpašu pieeju: “Tagad viena no darbiniecēm ir ukrainiete, kopā ar vīru un diviem bērniem Nītaurē atrada patvērumu no kara. Ēdinātājām ir brīnišķīga sadarbība ar skolēniem un pedagogiem, allaž izvērtējam sezonai atbilstošāko ēdienkarti. Gatavojot maltītes, vienmēr jāmāk rast zelta vidusceļu, lai ēdiens atbilstu noteiktajām normām, būtu veselīgs, garšīgs un dažāds. Zinām, ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Domājam ne tikai par ēdienu, bet arī tā pasniegšanas veidu: bērni ēd no krāsainiem traukiem, sēžas pie kopīga saimes galda, nesteidzīgi paēd.” Ņemot vērā labo sadarbību, direktorei nebija šaubu par piedalīšanos konkursā: “Liels nopelns ir vecākiem, jo pirmajā kārtā tieši viņiem bija jābalso par labāko ēdinātāju, lai tie tiktu otrajā kārtā.”
Nītaures skolā ēdnīcu apsaimnieko pašvaldība, pavāres Ilona Andrēviča un Saiva Lazdāne ir pašvaldības darbinieces. Abas “Druvai” atzīst, ka vienmēr cenšas, lai ēdiens būtu garšīgs, lai visi būtu labi paēduši. Par to, ka bērniem pagatavotais garšo, liecina arī tas, ka pēc pusdienām neapēstā ir ļoti maz.
To, ko izvēlēties maltītei, reizēm, piemēram, svētkos, iesaka arī paši bērni. Ēdamgalds atbilstoši tematikai tiek skaisti noformēts. Laiku pa laikam maltīti ietur arī lielajā zālē, bērni telpu izdekorē, un visiem rodas svētku sajūta. Ilona Andrēviča atklāj, ka skolas pavāru pusdienas atceras arī absolventi, pat izteikušies, ka salidojumā vēlētos, lai galdu klāj pašu skolas pavāres, tik labas atmiņas viņiem ir par tām. Vislielāko gandarījumu pavārēm dod tieši bērnu paldies, bet labus vārdus saņem arī no skolēnu vecākiem. Kāds mēdz arī apvaicāties, kā vienu vai otru ēdienu pagatavot, lai tas garšotu kā skolā. Pavāres ir priecīgas, ka viņu komandai pievienojusies ukrainiete Hanna Zaitseva. Viņas īpašā recepte ir olā un pienā ceptas saldās baltmaizes, kas bērniem ļoti garšo.
I.Andrēviča teic: “Mums patīk tas, ko darām, neskatoties uz to, ka darbs ir sarežģīts un prasa izturību. Mums ir brīnišķīgs kolektīvs, un mēs esam laba komanda, viena otru papildinām. Ļoti daudz ir tādu mazu lauku skolu, kur strādā izcili pavāri, ar lielu sirds degsmi sniedzot visu to labāko.” Pavāres vērtē, ka mazā skolā var pielāgoties bērnu dienas ritmam, jo zina, kad katram skolēnam ir pulciņu, kad mākslas skolas nodarbības, kādam var pasniegt launagu agrāk, citam vēlāk.
Produktus iepērk arī no vietējiem uzņēmējiem, pavāres ļoti novērtē, ka viņi piedalās iepirkumā. Siltajos mēnešos ēdieniem izmantot arī to, kas ir skolas dārzā: upenes, bērnu audzētos lociņus.
Stāstot par saņemto novērtējumu, K.Straume uzsver vēl daudz cita, īpaša skolai: “Pirms maltītes esam ieviesuši tradīciju nodziedāt īsu pateicības dziesmu – ēdienam, dzērienam un pavāram. Iedzīvinot caurviju izglītību, katram ēdienam ir savs nosaukums, tā šodien brokastīs bija biezputra “Sniega puteklīši”, pusdienās bumbiņzupa (frikadeļu zupa) un deserts “Rozā sapnis”, bet launagā kotlete “Zelta zivtiņa”. Nosaukumi saistīti ar literārajiem varoņiem, mīklām, tiem ir izglītojošs aspekts.”
Nelielās lauku skolās ir iespējama individuāla pieeja katram bērnam, atzīst direktore. Tas īpaši svarīgi ģimenēm, kuras pandēmijas laikā pārcēlās uz laukiem, bērni mācījās tālmācībā vai mājmācībā. Tagad vecāki meklē skolu, kur viņu atvasēm veiksmīgi iekļauties un socializēties, jo ģimene vēlas palikt laukos: “Mūsu skolā šajā mācību gadā ir par četriem skolēniem vairāk, arī pedagogu skaitam piepulcējušies četri jauni skolotāji. Ļoti daudz mīlestības jādod gan skolotājiem, gan bērniem, lai visi justos labi. Tas ir liels mīlestības tilts, pa kuru citam pie cita jāiet, un to šobrīd no jauna mācāmies. Tāpēc ceru, ka arī mazajām lauku skolām tiks dots laiks atgūties pēc pandēmijas un attīstīties. Esmu pārliecināta, ka ir veidi un risinājumi, kā nodrošināt bērniem kvalitatīvu izglītību mazajās lauku skolās.”
Konkursam “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” kopumā tika saņemti 1087 pieteikumi no vecākiem. Skolu iesniegtās ēdienkartes tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc atbilstības Ministru kabineta noteikumiem, ēdienu daudzveidības, vietējiem un sezonāliem produktiem, kā arī pavāru radošuma.
Komentāri