Svētdiena, 7. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Nītaurē ir labākais skolu ēdinātājs Vidzemē

Iveta Rozentāle
23:00
02.04.2023
98
Ed Balva 1 1

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas ēdinātāji Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas konkursā “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” novērtēti kā labākie Vidzemē.

“Druvai” viesojoties skolā dienā, kad izziņoti konkursa uzvarētāji, jūtama svētku sajūta. Pavāres tālruņos saņem apsveikumus no draugiem, paziņām, arī skolas absolventiem. Arī mācību iestādes direktores Kamēlijas Straumes telefonā nāk apsveikumi. Pirms pusdienām pie pavārēm atnākuši skolas bērnudārza grupiņu bērni, apsveikuši un uzdāvinājuši ēdienkarti, kurā ierakstīti ēdieni, kas viņiem vislabāk garšo. Tur ir zupu receptes, salāti, saldie ēdieni, augļi.

Kamēlija Straume uzsver, jau sākot strādāt šajā skolā, zināja, ka virtuvē strādājošās darbinieces ir ar pieredzi, gatavo garšīgi, ir sirsnīgas un ar īpašu pieeju: “Tagad viena no darbiniecēm ir ukrainiete, kopā ar vīru un diviem bērniem Nītaurē atrada patvērumu no kara. Ēdinātājām ir brīnišķīga sadarbība ar skolēniem un pedagogiem, allaž izvērtējam sezonai atbilstošāko ēdienkarti. Gatavojot maltītes, vienmēr jāmāk rast zelta vidusceļu, lai ēdiens atbilstu noteiktajām normām, būtu veselīgs, garšīgs un dažāds. Zinām, ka paēdis cilvēks ir laimīgs cilvēks. Domājam ne tikai par ēdienu, bet arī tā pasniegšanas veidu: bērni ēd no krāsainiem traukiem, sēžas pie kopīga saimes galda, nesteidzīgi paēd.” Ņemot vērā labo sadarbību, direktorei nebija šaubu par piedalīšanos konkursā: “Liels nopelns ir vecākiem, jo pirmajā kārtā tieši viņiem bija jābalso par labāko ēdinātāju, lai tie tiktu otrajā kārtā.”

Nītaures skolā ēdnīcu apsaimnieko pašvaldība, pavāres Ilona Andrēviča un Saiva Lazdāne ir pašvaldības darbinieces. Abas “Druvai” atzīst, ka vienmēr cenšas, lai ēdiens būtu garšīgs, lai visi būtu labi paēduši. Par to, ka bērniem pagatavotais garšo, liecina arī tas, ka pēc pusdienām neapēstā ir ļoti maz.

To, ko izvēlēties maltītei, reizēm, piemēram, svētkos, iesaka arī paši bērni. Ēdamgalds atbilstoši tematikai tiek skaisti noformēts. Laiku pa laikam maltīti ietur arī lielajā zālē, bērni telpu izdekorē, un visiem rodas svētku sajūta. Ilona Andrēviča atklāj, ka skolas pavāru pusdienas atceras arī absolventi, pat izteikušies, ka salidojumā vēlētos, lai galdu klāj pašu skolas pavāres, tik labas atmiņas viņiem ir par tām. Vislielāko gandarījumu pavārēm dod tieši bērnu paldies, bet labus vārdus saņem arī no skolēnu vecākiem. Kāds mēdz arī apvaicāties, kā vienu vai otru ēdienu pagatavot, lai tas garšotu kā skolā. Pavāres ir priecīgas, ka viņu komandai pievienojusies ukrainiete Hanna Zaitseva. Viņas īpašā recepte ir olā un pienā ceptas saldās baltmaizes, kas bērniem ļoti garšo.

I.Andrēviča teic: “Mums patīk tas, ko darām, neskatoties uz to, ka darbs ir sarežģīts un prasa izturību. Mums ir brīnišķīgs kolektīvs, un mēs esam laba komanda, viena otru papildinām. Ļoti daudz ir tādu mazu lauku skolu, kur strādā izcili pavāri, ar lielu sirds degsmi sniedzot visu to labāko.” Pavāres vērtē, ka mazā skolā var pielāgoties bērnu dienas ritmam, jo zina, kad katram skolēnam ir pulciņu, kad mākslas skolas nodarbības, kādam var pasniegt launagu agrāk, citam vēlāk.

Produktus iepērk arī no vietējiem uzņēmējiem, pavāres ļoti novērtē, ka viņi piedalās iepirkumā. Siltajos mēnešos ēdieniem izmantot arī to, kas ir skolas dārzā: upenes, bērnu audzētos lociņus.

Stāstot par saņemto novērtējumu, K.Straume uzsver vēl daudz cita, īpaša skolai: “Pirms maltītes    esam ieviesuši tradīciju nodziedāt īsu pateicības dziesmu – ēdienam, dzērienam un pavāram. Iedzīvinot caurviju izglītību, katram ēdienam ir savs nosaukums, tā šodien brokastīs bija biezputra “Sniega puteklīši”, pusdienās bumbiņzupa (frikadeļu zupa) un deserts “Rozā sapnis”, bet launagā kotlete “Zelta zivtiņa”. Nosaukumi saistīti ar literārajiem varoņiem, mīklām, tiem ir izglītojošs aspekts.”

Nelielās lauku skolās ir iespējama individuāla pieeja katram bērnam, atzīst direktore. Tas īpaši svarīgi ģimenēm, kuras pandēmijas laikā pārcēlās uz laukiem, bērni mācījās tālmācībā vai mājmācībā. Tagad vecāki meklē skolu, kur viņu atvasēm veiksmīgi iekļauties un socializēties, jo ģimene vēlas palikt laukos: “Mūsu skolā šajā mācību gadā ir par četriem skolēniem vairāk, arī pedagogu skaitam piepulcējušies četri jauni skolotāji. Ļoti daudz mīlestības jādod gan skolotājiem, gan bērniem, lai visi justos labi. Tas ir liels mīlestības tilts, pa kuru citam pie cita jāiet, un to šobrīd no jauna mācāmies. Tāpēc ceru, ka arī mazajām lauku skolām tiks dots laiks atgūties pēc pandēmijas un attīstīties. Esmu pārliecināta, ka ir veidi un risinājumi, kā nodrošināt bērniem kvalitatīvu izglītību mazajās lauku skolās.”

Konkursam “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” kopumā tika saņemti 1087 pieteikumi no vecākiem. Skolu iesniegtās ēdienkartes tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem, tostarp pēc atbilstības Ministru kabineta noteikumiem, ēdienu daudzveidības, vietējiem un sezonāliem produktiem, kā arī pavāru radošuma.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
8

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
26

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
144

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
413
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
94

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Tautas balss

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
14
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Sludinājumi