
Atcerēties E.Dārziņu. Muzeju nakts komponista Emīla Dārziņa muzejā Jaunpiebalgas “Jāņskolā” saistīja gan vietējos interesentus, gan apkaimes ļaudis. FOTO: publicitātes
“Mūsu vērtību stāsti” – tāda bija šīgada Muzeju nakts. Katra vēstures liecību krātuve apmeklētājiem atklāja ko īpašu, varbūt aizmirstu, varbūt mazāk zināmu vai nezināmu. Muzeju nakts ir pasākums, kas ik pavasari daudzus piesaista ar vakara romantiku, cerību atklāt kādu noslēpumu. Un muzejnieki par to gādā.
Cēsniekus un viesus doties uz Cēsu Pils laukumu aicināja pūtēju orķestris “Cēsis”. Mūzika, kad vakara miers pamazām pārņem pilsētu, bija tālu dzirdama.
“Interesenti laukumā pulcējās, pirms vērām muzeju. Sākumā bija nedaudz jāpagaida, bet cilvēku plūsma bija vienmērīga,” stāsta muzeja apmeklētāju centra vadītāja Santa Skaista un piebilst, ka vakara gaitā muzejā pabija ap diviem tūkstošiem interesentu.
“Šogad apmeklētāji nesteidzās. Nāca draugu kompānijas, ģimenes, visas paaudzes. Bija prieks satikt ieinteresētus cilvēkus, parunāties. Bija daudz jautājumu par visdažādākajām tēmām, par priekšmetiem, kas bija redzami ekspozīcijās,” pastāsta galvenā speciāliste muzeja ekspozīciju un izstāžu darbā Vija Rozentāle.
Īpaši Muzeju naktij bija izlikti desmit muzeja krājuma priekšmeti: kalēja kalts ritenis, Nītaures pagasta saimnieka zābaki no bifeļādas, mazas ādas kurpītes, dažādas somas un divi agrāko gadsimtu iespieddarbi. Par katru vēstīja savs stāsts, taču muzejnieki labprāt stāstīja arī par 19.gadsimta flīģeli. Grāfa Zīversa kabinetā reti kurš neparunājās ar kambarsulaini. Liela interese bija par livoniešu svētceļojumiem viduslaiku Eiropā.
“Domāju, ka katrs apmeklētājs uzzināja kaut ko sev vērtīgu, bērni saturīgi pavadīja laiku spēlēs un rotaļās,” saka V.Rozentāle. Vakara gaitā varēja klausīties gan džeza grupas no Francijas koncertus, gan priecāties par seno deju studijas “Magnolija” kadriļām un valšiem.
“Būtiski, ka apmeklētāji nesteidzās. Iespējams tāpēc, ka pilsētā bija vairāki piedāvājumi un notika arī Baznīcu nakts. Tas radīja patīkamu gaisotni,” teic V.Rozentāle. Apmeklētājiem atvērts bija arī Izstāžu nams, kur videostāstos varēja iepazīt Cēsu māksliniekus Kārli Johansonu un Kārli Jansonu, kā arī iesaistīties Cēsu mākslinieku aktivitātēs. Bet Cēsu Pils parka stāsti izskanēja nakts ekskursijās.
Āraišu arheoloģisko parku Muzeju naktī apmeklēja ap tūkstotim interesentu. “Viņu vidū bija daudz ģimeņu ar bērniem ratiņos. Ģimenes labprāt izvēlas atpūtu pie mums, te var pavadīt laiku dabā. Daudzi izmanto to, ka pa laipām arī ar mazuli ratiņos var apbraukt apkārt ezerpilij,” pastāsta parka vadītāja Eva Koljera un piebilst, ka apmeklētāji novērtē, ka var pabūt ezerpilī bez maksas. Kā allaž bija iespēja katram pašam sajust viduslaikus, iesaistoties dažādās aktivitātēs kopā ar vēstures izpētes un rekonstrukciju klubu. Ne vienam vien neaizmirstama paliks naktssardzes apgaita ap pili ar paša gatavotu lāpu rokās.
Muzeju naktī ikvienam bija iespēja pirmoreiz izmēģināt virtuālās realitātes brilles, uzdot jautājumus mākslīgajam intelektam, kurš izstāstīja stāstu. “Apmeklētājs balsī pajautā, piemēram, kā ezerpilieši gulēja. Viņi ierauga mājiņas, lāvas, ādas, ar kurām sedzās. Programma vēl tikai top. Latvijas muzejos tas ir jaunums,” atklāj E.Koljera un piebilst, ka tas bija tikai demonstrējums, jūlijā notiks testēšana. Programmu izstrādā uzņēmums “XR Ireland”. Pagājušonedēļ parkā viesojās Īrijas vēstniece Latvijā Īmera Frīla, kura iepazinās ar savas valsts uzņēmuma inovatīvajām tehnoloģijām.
Piebalgas muzejnieki Muzeju naktī visus uzņēma “Jāņaskolā”, lai pieminētu komponistu Emīlu Dārziņu viņa 150.jubilejas gadā. Pāri Piebalgas pakalniem izskanēja Latvijas izdevniecību jauktā kora “Burtnieks” īpaši jubilejai gatavotā programma un “Melanholiskais valsis”.“Tas bija sirsnīgs, emocionāli bagāts notikums,” saka muzeju apvienības “Orisāre” vadītāja Līva Grudule un piebilst, ka koncertā zāle bija klausītāju pārpildīta, bet katrs atrada sev ērtāko vietu.
Tovakar arī tika atklāta Ivonnas Strazdiņas fotogrāfiju izstāde “Ekspozīcija”. Fotogrāfijās jūra, kas papildina stāstu par E.Dārziņu, viņa dzīvi.
“Apmeklētāji bija visu vakaru. Apzināti šoreiz atvērts bija viens muzejs, lai interesentiem nav jāsteidzas no viena muzeja uz nākamo. Bija patīkami parunāties, pastāstīt, jo jautājumu par E.Dārziņu bija daudz,” saka L.Grudule.
Muzeju naktī kultūrnotikumi bija vēl daudzviet novadā.
Komentāri