Līgatnes dabas takas sociālajā vietnē “Facebook” dalījušās ar piedzīvotu nepatīkamu notikumu. Kāds apmeklētājs centies trāpīt lūsim ar akmeni. Uz aizrādījumu darbiniekiem atbildēts: “Barot nedrīkst, bet nav rakstīts, ka ar akmeni nedrīkst mest!” Rīcība satraukusi daudzus.
Pieredzējusī dzīvnieku kopēja Velga Vītola “Druvai” atzīst, ka viņai tas diemžēl nav pārsteigums. Velgai 1.aprīlī apritēja 42 darba gadi Līgatnes dabas takās. Tajos piedzīvots ļoti daudz.
“Šis gadījums atšķiras, jo vainīgais tika pieķerts,” saka dzīvnieku kopēja. Tikko bija noslēgusies nodarbība gidiem, visi bija turpat netālu no lūšu voljēra, kad izdzirdēja būkšķus. Izrādījās, vīrietis met akmeņus un trāpa pa nojumes jumtu.
“Kāpēc tā dara? Pieiet pie voljēra, dzīvnieks guļ, cilvēks grib, lai pieceļas, un uzmanību pievērš, metot ar kaut ko. Esmu ar apmeklētājiem runājusi –dzīvnieks piecelsies, kas viņam jādara tālāk? Gribot redzēt, lai pakustas. Esmu satikusi ģimeni – vecmammu, mammu, divus bērnus un tēvu -, kuri, lai redzētu lūšus, meta tiem ar to, kas pie rokas. Sesku savulaik nobakstīja līdz nāvei, jenota voljērā nevarējām saprast, kāpēc sniegs nekūst. Ziemā bija samestas stingras sniega pikas, un tās nekusa,” pastāsta V.Vītola. Viņa uzsver, ka tāda rīcība dod atbildi, kāpēc ne visi voljērā ierauga lūšus. Vai dzīvnieks rādīsies, ja viņu apmētā? Velga pati gan katru dienu redz lūšus. “Dzirdēta neizpratne, kāpēc lācenei Ilzītei nožogojums ir tik tālu no laipas. Tāpēc, lai nevar ne ar ko iemest. Lai gan gribētos, lai ir tuvāk, lai var labāk apskatīt. Reiz lācene gandrīz aizgāja bojā, bija nopietnas gremošanas problēmas, jo sazin kas ēdams bija iemests. Ap gadu miju ar krāsainām lodītēm tiek apmētāti visi dzīvnieki,” pieredzes stāstus atklāj V.Vītola.
Viņa ar gandarījumu arī atzīst, ka, kaut arī šāda nesaprotama rīcība aizvien tiek novērota, tomēr aizvien mazāk ir Līgatnes dabas taku apmeklētāju, kuri tā izturas pret dzīvniekiem. Taču arī tie daži dod pamatu dzīvniekiem slēpties, nevis ļaut sevi apskatīt.
Komentāri