Ilustratīvs attēls. FOTO: LETA
Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi
Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi.
Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. “Iemesli var būt vairāki. Tagad ģimenes pārsvarā veido un par bērnu laišanu pasaulē izšķiras vai neizšķiras tie, kuri dzima pagājušā gadsimta 90. gadu vidū, un arī tā laika smagajā ekonomiskajā situācijā dzimstības līmenis valstī bija zems. Tātad jauno vecāku objektīvi ir mazāk. Otrs ļoti nozīmīgs faktors ir tas, ka pasaule kļuvusi nedroša un neparedzama, bet ģimenei svarīga stabilitāte.
Tomēr ir cerību stars, jo pagājušā gada otrajā pusē, no rudens, jaundzimušo skaits sāka pakāpeniski palielināties. Ļoti ceru, ka tāda tendence saglabāsies arī šogad. Esam jau reģistrējuši pirmos mazuļus, tostarp vienu dvīņu pāri, un arī pirmās laulības. Varbūt jaunie vecāki ir secinājuši, ka paļauties tikai uz stārķi demogrāfisko problēmu risināšanā ir mazliet arhaiski, ” gaišākas notis sarunā vieš Iveta Gabrāne.
Pērn reģistrētajiem jaundzimušajiem precīzi ievērota dzimumu paritāte – 120 zēni un 121 meitene. Kā jau ierasts mūsu novadā, pārliecinoši lielākā daļa jaundzimušo ir latvieši – 241. Pirmie bērni pērn reģistrēti 81 ģimenē, 91 – otrie, bet trešie – 45. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, lielāks kritums ir pirmo un trešo bērnu reģistrācijā. Kuplākās ģimenēs sagaidīts arī sestais, septītais un desmitais bērns.
Pēc jaundzimušo deklarētās dzīvesvietas lielākais reģistrēto bērnu skaits, protams, ir Cēsīs – 87. No pagastiem visvairāk Liepā – 19. Priekuļu, Drabešu, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Raiskuma un Straupes pagastos reģistrēti 10 līdz 15 jaundzimušie, savukārt Dzērbenes, Mārsnēnu, Nītaures, Veselavas, Inešu un Zosēnu pagastā divi vai viens jaundzimušais.
Populārākie vārdi: meitenēm – Paula, Kerija, Amēlija, Elza, Estere, Odrija, Adelīna, Anna, Keita; zēniem – Olivers, Gustavs Lūkass, Emīls, Kārlis, Renārs, Hugo, Tomass, Pauls, Emanuels, Miķelis. Reģistrēti arī divi Jāņi. Vecāki izvēlējušies arī retākus vārdus: meitenēm – Džanaija, Džeida, Ebe, Eila, Eilula, Elianna, Klendija, Lēna; zēniem – Amadejs, Bendons, Jonatans Noa. Pagājušajā gadā bijušas 32 uzvārda vai vārda maiņas un viena tautības maiņas lieta.
Salīdzinājumā ar 2023. gadu pozitīva tendence ir vienā rādītāja – turpina palielināties mūsu novadā noslēgto laulību skaits. Pērn reģistrētas 330 laulības, kas ir par 17 vairāk nekā 2023. gadā. Cēsu baznīcās reģistrētas 11 laulības. Ārpus Dzimtsarakstu nodaļas telpām notikušas 64 laulību ceremonijas. Populārākās vietas ir Cēsu pils, Ungurmuiža, Vaives dzirnavas, Springšļu dzirnavas, Āraišu vējdzirnavas, “Rakši”, “Svētavots” un citas skaistas vietas novadā. “ Pāru vēlmei rīkot laulību ceremoniju ārpus nodaļas telpām labprāt atsaucamies, taču to vajag laikus labi izplānot un saskaņot ar mūsu darbiniecēm. Novads ir liels, skaistu vietu te daudz, un mēs arī gribam visu labi saplānot, lai dzīves tik svarīgā notikuma ceremoniju vadītu rāmi un izjusti, bez steigas,” aicina I. Gabrāne.
Pērn, stājoties laulībā, vidējais vecums sievietēm bija 37 gadi. Jaunākā līgava bija 18, bet vecākā – 85 gadus jauna. Vīriešiem vidējais vecums – 39 gadi. Jaunākais līgavainis bija 18, vecākais – 87 gadus jauns.
Reģistrēt savas attiecības izvēlas gan tie, kuri pazīst viens otru vien dažus mēnešus, gan tie, kuri kopā nodzīvojuši gadu desmitus. Tās ir cienījamas katra personīgās izvēles. Kopš 2024. gada 1.jūlija laulības var noslēgt arī bez lieciniekiem. Pērn šo iespēju izmantoja 88 pāri.
Komentāri