Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Nepabeigtais kultūras nams raisa atmiņas

Sarmīte Feldmane
23:00
13.10.2015
6
Img 2677 1

Tik daudz cilvēku Augšlīgatnē pie novada domes sen nebija redzēts. Gan pagasta ļaudis, gan pilsētnieki bija sanākuši, lai apskatītos, cik daudz paveikts Augšlīgatnes kultūras nama remontā.

Ēkai uzlikts jauns jumts, tā nosiltināta, sakārtota apkure. Taču darāmā vēl daudz, lai šajā namā atkal varētu rīkot skaistus un svinīgus pasākumus, lai tas kļūtu par satikšanās un atpūtas, radošu notikumu vietu.

“Ilgi šaubījāmies, vai vajag šādu pasākumu. Daži arī teica, vajag vispirms visu saremontēt un tad rādīt, kāds izskatās. Citi bija pretējās domās,” pastāsta Līgatnes Kultūras un tūrisma centra vadītāja Inese Okonova un atzīst, ka līgatniešu aicināšana ierībināt Augšlīgatnes kultūras namu pēc pirmo remontdarbu pabeigšanas attaisnojusies. Interese bija patiešām liela.

Mirdza Kalniņa ar meitām bija atnākusi apskatīties, kāds izskatās kultūras nams. “Sekoju līdzi, kā ēka pārvērtās no ārpuses. Augšlīgatnē telpas ir ļoti vajadzīgas, lai būtu kur atnākt, notiktu pasākumi, jo uz pilsētu ne vienmēr var izbraukāt,” domās dalījās Mirdza. Viņa Līgatnes pagastā dzīvo tikai gadu, šajā ēkā bija pirmoreiz un jutās pārsteigta, cik tā plaša.

Dažādu paaudžu Līgatnes pagasta iedzīvotāji pulciņos vien nāca uz kultūras namu. Gan lai apskatītu, ko pašvaldība paveikusi, gan pakavētos atmiņās. “Skatāmies un mēģinām saprast, kā te reiz bija,” saka līgatniete Lidija Štrassere. Viņai jau 87 gadi, savulaik vadījusi deju kolektīvu. Lidijai tāpat kā Raimondai un Aivaram Gablikiem, kuri mūžu nostrādājuši Fabriciusa putnkopības saimniecībā, ar kultūras namu saistās krāsainas atmiņas.

Raimonda Līgatnē dzīvo no 50.gadu sākuma. “Tad kultūras nams atradās šosejas malā, tur, kur tagad autoplacis. To čigāni, kuri tur dzīvoja, nodedzināja,” pastāsta Raimonda, bet Aivars piebilst, ka reizē, kad Hruščovs pa šoseju braucis garām, tai logi aizsisti ar finieri un nokrāsoti.

Līdz 60.gadu sākumam Līgatnes ciemā sava kultūras nama nebija, iztika ir trim nelielām apvienotām telpām kantora ēkā, kur tagad novada dome. “Saimniecība bija Maskavas pakļautībā, mums deva naudu, uzcēla piebūvi. Pirmajā stāvā bija ēdnīca, bibliotēka un garderobe, otrajā – zāle,” stāsta Aivars, bet Lidija piebilst, ka skatuve jau toreiz bijusi šaura, ar laiku tā pagarināta. Raimonda un Lidija atminas, ka logiem bijuši aizkari – īsts mākslas darbs, sūnu zaļos un brūnos, rūsas toņos. Arī skatuves aizkars bijis tādās pašās krāsās. Zāle bijusi ļoti mājīga.

Raimonda atzīst, ka kādreiz te daudz ballēts un vienmēr līdz rīta gaismai. Ballēs klāti galdi, kuros nekā netrūcis. Viņai kā saimniecības grāmatvedei bija par to jāgādā. Aivars dziedāja ansamblī, korī. “Kādu laiku ciemam un papīrfabrikai bija kopīgs koris. Kādā skatē tas dabūja pirmo vietu, tad nevarēja saprast, kur – pilsētā vai Augšlīgatnē – jāglabā Goda raksts,” pastāsta Aivars.

Pēdējais pasākums kultūras namā, kurā saimniecības galvenais inženieris, direktora vietnieks Aivars Gabliks piedalījies, bijusi sapulce, kurā sprieda par privatizāciju, dalīja mantu, arī šo ēku. No putnkopības saimniecības kultūras namu īpašumā ieguva privātpersonas. Namā līdztekus privātai uzņēmējdarbībai notika arī pagasta padomes rīkotie sarīkojumi, darbojās pašdarbības kolektīvi, pašvaldība īrēja telpas.

Bibliotēkas vadītāja Vera Dālberga zina stāstīt, ka pēdējais pasākums bijis 2008.gadā, veltīts Latvijas 90.gadadienai. Kādu laiku te darbojusies arī kristīgā skola bērniem .Tad 2009.gadā izveidoja novadu, kultūras nama ēka bija kritiskā stāvoklī, un pašvaldība no pasākumu rīkošanas un amatiermākslas kolektīvu mēģinājumiem tajā atteicās. Bibliotēka uz blakus esošo pašvaldības ēku pārcēlās jau 2000.gadā. Kultūras nams, kas daudziem līgatniešiem atgādina jaunību, palika tukšs, jumts tecēja.

Īpašnieki vairākkārt pašvaldībai piedāvāja ēku atpirkt, bet prasīja pārāk lielu naudu, un bija skaidrs, ka daudz būs arī jāiegulda. Tad novada dome sāka tiesvedību par nama kā bezsaimnieka mantas atgūšanu, jo īpašnieki dokumentus nebija nokārtojuši. Ar tiesas lēmumu nams nonāca pašvaldības īpašumā, un tika sākta tā atjaunošana.

“Kad izremontēs līdz galam, būs skaisti,” todien sacīja ikviens, ar interesi kultūras namu apskatīja arī kora diriģents Mārcis Katajs. “Te jaunībā daudz dziedāts, skanēja labi. Domāju, ka atgriezīsimies,” sacīja diriģents. Korim patlaban mēģinājumi notiek bērnudārza zālē.

Dienas gaitā kultūras namu, kura pirmajā stāvā varēja apskatīt senas fotogrāfijas, apmeklēja daudzi līgatnieši. Vakarā ballē 80.gadu stilā sanāca vairāk nekā 200 cilvēku. Vēsture gan klusē, vai atdzīvināta sensenā tradīcija un pilsētnieki ar lauciniekiem izvicināja arī dūres.

“Šaubas neattaisnojās, līgatnieši bija priecīgi, ar vēl lielāku nepacietību gaidīs, kad nams tiks izremontēts līdz galam. Drīzumā plānots sakārtot tualetes. Telpas ir siltas, un te arī turpmāk notiks pa kādam pasākumam, piemēram, karnevāls,” stāsta Inese Okonova.

Līgatnes novada dome meklē iespējas, kā piesaistīt finansējumu, lai līdz galam sakārtotu kultūras namu Augšlīgatnē un atjaunotu tā darbību.

“Svarīgi, ka ēka ir zem jumta, nosiltināta. Jāpaciešas, saremontēsim, un atkal būs kultūras nams, kur visiem pulcēties,” saka novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
12

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi