Maijā Ziemeļvidzemes reģionālajā Valsts darba inspekcijas (VDI) Cēsu birojā reģistrēti divi nelaimes gadījumi darba vietās, no kuriem viens atzīts par smagu. Krīt no trepēm
Viens negadījums noticis kādā būvfirmā. Strādnieks veicis izolācijas darbus uz sastatnēm, pie kurām pieslējis trepes. Kāpjot pa tām, strādniekam paslīdējusi kāja, krītot viņš guvis smagus sasitumus un lūzumus pleca daļā.
“Noteikti daļa vainas jāuzņemas pašam strādniekam, kurš neuzmanīgi un, iespējams, pat pārgalvīgi rīkojās darba vietā. Taču VDI konstatēja vēl dažādus pārkāpumus, kurus nav ievērojis arī daba devējs. Lietu šobrīd izmeklē,” skaidro vecākais valsts darba inspektors Valdis Tabūns.
Sakaujas taksometra vadītāji
Otrs maijā reģistrētais negadījums varētu būt nodēvējams par sadzīves traumu. Individuālais darba veicējs, kurš sniedz taksometru pārvadājumu pakalpojumus, cīnoties par vietu rindā, sakāvās ar citu taksometra vadītāju. Rezultātā taksometra šoferis guva sasitumus un vieglu smadzeņu satricinājumu.
“Taksometra vadītājs pēc palīdzības vērsās slimnīcā un policijā, līdz ar to ziņa par negadījumu darba vietā nonāca arī līdz VDI birojam. Iespējams, ka pats cietušais mums par negadījumu nebūtu ziņojis. Turklāt šajā gadījumā jāpiebilst, ka nereti individuālā darba veicējiem trūkst informācijas par VDI, darba drošību un citām lietām. Cilvēkiem šķiet, ja viņi ir pašnodarbinātie, uz viņiem nekādas formalitātes neattiecas,” negadījumu komentē inspektors. Bargie sodi stājušies spēkā. Ir pirmie sodītie
Jau rakstījām, ka aprīļa beigās Saeimā tika pieņemts likums par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurš stājās spēkā maija vidū. Izmaiņas likumā paredz bargus sodus darba devējiem par dažādu darba tiesisko un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu.
VDI Cēsu biroja vecākais valsts darba inspektors stāsta, ka rajonā divi uzņēmēji saņēmuši bargos sodus.
“Vienu darba devēju nācās sodīt ar tūkstoš latiem par to, ka nav veicis darbinieku apmācību. Savukārt 750 latu sods tika uzlikts kādas nelielas firmas īpašniekam par nelegālo nodarbinātību. Uzņēmējs gan aizbildinājās, ka labiekārtošanas darbus veicis attālāks radinieks, taču šajā gadījumā tam nav nozīmes. Bija jābūt noslēgtam darba līgumam,” stāsta V. Tabūns un atzīst, ka pagaidām visi darba devēji vēl nav ņēmuši nopietni izmaiņas, kuras paredz bargus sodus.
“Lielie uzņēmēji ir sarosījušies vairāk, bet mazie, iespējams, domā, kas sankcijas viņus neskars. Taču jāsaka – sods nemainās no tā, vai uzņēmums ir liels vai mazs. Un joprojām gaidām darba devējus, ja viņiem rodas jautājumi vai kādas neskaidrības. Bieži sakām – ja darba devēji ierodas pie mums birojā, mēs konsultējam viņus bez maksas un labprāt visu izskaidrojam, taču, ja ierodamies objektā, diemžēl konsultācijas ir beigušās.”
Komentāri