Gada pirmais mēnesis Cēsu rajonā nesis pirmās darba traumas. Cilvēku nezināšanas un neuzmanības dēļ par sekām dažkārt nākas dārgi maksāt. Ziemeļvidzemes reģiona Valsts darba inspekcijas Cēsu biroja vecākais valsts darba inspektors Juris Suseklis stāsta, ka janvārī notikuši dažāda smaguma pakāpju nelaimes gadījumi darba vietās. Lecot salauž kāju
Kādā uzņēmumā traktorists, lecot no jauna traktora, zaudēja līdzsvaru, krita un atsitās pret sasalušu zemes gabalu. Rezultātā lauzta potīte.
“Tas ir cilvēciskais faktors. Darba devējs instruktāžās it kā bija paredzējis, ka slidenā laikā darbiniekam jābūt uzmanīgam, bet arī šajā gadījumā būtu jādomā par individuālās aizsardzības līdzekļiem, kas ir piedāvāti plašā klāstā. Daudzās iestādēs darba devēji darbiniekus nodrošina ar speciālajiem zābakiem, kas pasargā kāju no traumām. Slidenā laikā noteikti jādomā par kolektīvo aizsardzības līdzekļu lietošanu. Šajā gadījumā tā varētu būt kārtīga teritorijas nokaisīšana ar smiltīm vai ko citu,” vērtē valsts darba inspektors. Sakož suns
Darba trauma notikusi kādai sociālajai darbiniecei. Viņu, veicot darba pienākumus, sakoda suns.
“Pret suņa turētāju ir ierosināta arī krimināllieta, bet šajā gadījumā jāsaka, darba devējiem jādomā tālāk un jāizvērtē, kādi individuālās aizsardzības līdzekļi būtu piemērojami darbiniekiem, kuru ikdienas pienākumos ietilpst cilvēku apmeklēšana mājās. Tas attiecas ne tikai uz sociālajiem darbiniekiem, bet skar arī pastniekus, sētniekus, sargus un virkni citu profesiju pārstāvju,” saka J.Suseklis un piebilst, ka šajā situācijā būtu jādomā par nelielu elektrošoku iegādi suņu atbaidīšanai, kas ir jau ierasta lieta ne tikai Eiropā, bet arī citviet mūsu valstī.
„Šajā situācijā var teikt, ka nav bijusi ne darba devēja, ne darbinieka vaina. Tas bijis dzīvnieka uzbrukums, taču jebkurā gadījumā darbiniekam pastāv briesmas, ja suns nav bijis potēts pret trakumsērgu. Pie
tam rajonā netrūkst klaiņojošu suņu,” uzmanību vērš inspektors. Briesmas rada rotējošas iekārtas
Vēl pagājušā gada beigās notika vairāki nelaimes gadījumi darba vietās, kad darbinieki guva traumas, iegrūžot rokas kādās rotējošās iekārtās.
„Ja darba devējs jūt, ka kāda iekārta ir bīstama, un nevar izstrādāt tai instrukciju, lai nodrošinātu drošu darbu, jādomā, kā šīs lietas sakārtot. Arī mūsu rajonā ir instances, kuras sniedz tehnisko ekspertu atzinumu un ikvienam darba devējam pateiks, ko var uzlabot un kas jādara, lai iekārtas neradītu briesmas darbiniekiem. Nevajag gaidīt nelaimi, lai par to sāktu domāt,” komentē J.Suseklis un piebilst, ka augstas bīstamības iekārtas ir kokapstrādē, metālrūpniecībā un daudzās citās ražotnēs. Sētnieki strādā
Pagājušajā nedēļā Cēsu biroja
valsts darba inspektori agrā rīta stundā apsekoja sētnieku darbu un secināja, ka viņi atstāti gluži vai pabērna lomā. Ja vēl vairumam no viņiem darba līgumi rakstveidā ir noslēgti, tad par darba drošību runāt nevar lielākajā daļā gadījumu.
„Nācās no darba devēja dzirdēt pat jautājumus: “Sētniekam riski? Sētniekam nepieciešamas instrukcijas?” Lielākoties nav veiktas ne apmācības, ne kādas instrukcijas. Bet firmu vadītājiem, kuri nodarbina arī sētniekus, stingri jāpadomā par viņu darba drošību. Sētniekiem ir paredzēta virkne individuālās aizsardzības līdzekļu, kas ikdienas darbā nepieciešami. Bet redzējām, ka viņi nav nodrošināti ne ar siltām ziemas jakām, ne cimdiem, ne atstarojošām vestēm. Arī šajā gadījumā varētu būt runa par suņu atbaidīšanas ierīcēm, apaviem kāju aizsardzībai. Sētnieks ir pakļauts vairāku risku iedarbībai. Pie tam viņiem jābūt apmācītiem arī pareizai smagumu celšanai. Tīrot slapju sniegu un to ceļot ar lāpstu, muguru var sabeigt jebkurš vesels cilvēks,” stāsta Cēsu biroja vecākais valsts darba inspektors un dara zināmu, ka arī turpmāk valsts darba inspektori kontrolēs, vai sētniekiem ir izsniegti visi paredzētie individuālās aizsardzības līdzekļi.
Komentāri