Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Neatkarības atjaunošanas svētkos vārds jauniešiem

Iveta Rozentāle
00:00
09.05.2024
156
4 Maijs

Vārds jauniešiem. Cēsu novadā pirmo reizi tika rīkots skolēnu konkurss “Ja es būtu domes priekšsēdētājs”. Tajā uzvarēja Kristiāna Eglīte, Līgatnes Jauno Līderu vidusskolas 9. klases skolniece, kura kopā ar domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu 4. maijā kāpa uz skatuves un teica runu. FOTO: Iveta Rozentāle

“Latvijas iedzīvotāji šodien ar lepnumu un pateicību piemin tos, kuri devuši savu spēku un veselību, lai Latvija varētu kļūt par neatkarīgu valsti, lai mums būtu miers un drošība šeit, mūsu Latvijā un, protams, mūsu skaistajā Cēsu novadā. Mēs godājam priekštečus, kuri ziedojuši visu, lai mums būtu sava valsts, savs karogs, sava himna. Šodien mēs svinam ne tikai šos pagātnes sasniegumus, bet arī nākotni, kā arī iespēju skatīties ar cerību un optimismu tajā,” savā uzrunā Cēsīs, Vienības laukumā, 4. maijā sacīja Kristiāna Eglīte, Līgatnes Jauno Līderu vidusskolas 9. klases skolniece. Viņa piedalījās pirmo reizi rīkotajā skolēnu konkursā “Ja es būtu domes priekšsēdētājs” un ieguva iespēju savu runu teikt svētku pasākumā Cēsīs.

Kristiāna uzrunā arī teica: “4.maijā jāatceras, ka neatkarība ir dārga dāvana, kas prasa pastāvīgu cieņu, uzmanību un rūpes, tāpēc aicinu arī jūs būt vienotiem, lai saglabātu un veidotu mūsu novadu tādu, kādu mēs to vēlamies redzēt.” Savukārt domes priekšsēdētājs Jānis Ro­zenbergs atgādināja, ka Latvijas neatkarības atjaunošanas 34. gadadienu varam svinēt, pateicoties tā laika Augstākās Padomes deputātiem, kuru vidū bija arī četri no Cēsīm – Jānis Endele, Jānis Kinna, Edvīns Kide un Druvis Skulte. Iepazīstinot ar Kristiānu Eglīti, domes priekšsēdētājs sacīja: “Dosim vārdu jauniešiem. Konkurss ir lieliska iespēja uzzināt, ko viņi domā, par ko sapņo, ko vēlas no šīs valsts un ko ir gatavi tai dot.”

“Druvai” J.Rozenbergs pastāstīja, ka konkursa ideja noskatīta Latvijas Valsts prezidenta kancelejā, kas ik gadu rīko konkursu, aicinot jauniešus iztēloties sevi Valsts prezidenta amatā un sagatavot 18. novembra svētku uzrunu tautai: “Mēs aizņēmāmies ideju un īstenojām to novadā. Šī bija pirmā reize, kolēģi saprata, kas vēl jāpilnveido, bet prieks, ka jau pirmajā reizē saņēmām darbus, bija, no kā izvēlēties. Es gribētu, lai 4. maijā mēs dodam iespēju runu teikt jaunietim, bet amatpersonu uzrunas ir18. novembrī.”

Tikko pēc runas Kristiāna Eglīte atzina, ka bijis satraukums. “Druva” vaicāja arī Jānim Rozenbergam, vai viņš atceras savu pirmo publisko runu kā amatpersonai. “Es atceros. Šķen­dera kungs bija domes priekšsēdētājs, bet no komandējuma atgriezās saslimis, tāpēc runa man bija jāsagatavo dienas laikā. At­ceros,    uztraukums bija tāds, ka vienā brīdī likās, apgāzīšos. Un, lai gan jau daudzi gadi pagājuši, vienalga – liels vai mazs pasākums, bet satraukums vienmēr ir. Arī šodien sieva ievēroja, ka mašīnā esmu domīgs, un vaicāja, vai vēl uztraucos. Bet es domāju, ka nelielam uztraukumam ir jābūt, lai viss izdotos.”

Kristiāna pastāsta, ka līdz šim publiski uzstājusies, dziedot ansamblī, arī dejojot tautas dejas. Konkursam pieteikusies, jo pedagogi rosinājuši piedalīties: “Es arī piekritu, jo rakstīt man patīk. Pagājušajā gadā rakstīju ko līdzīgu par 18.novembri. Tomēr, kad pēc pāris dienām skolas direktore man teica, ka esmu tikusi tālāk, biju pārsteigta, pa neticēju, ka man būs jārunā. Ar runu vēlējos uzsvērt, ka šī ir ļoti svarīga diena, uzskatu, ka visiem latviešiem tā ir jāsvin un, kā jau teicu runā, jāskatās arī nākotnē, jo mūsu nākotne nebūtu iespējama bez šādas neatkarības atjaunošanas dienas.”

Jānis Rozenbergs, daloties pārdomās par šiem svētkiem, sacīja: “Latvijas neatkarības vēsture nav gara. Pirmās brīvvalsts neatkarība bija 22 gadus, tagad mēs brīvā Latvijā dzīvojam jau 34 gadus, un es domāju, ka katra diena un katrs gads ir ļoti no svara. Jaunā paaudze, kas tagad uzstājās, ir dzimusi neatkarības laikā, brīvā valstī. Ne visām tautām ir sava valsts, bet mēs esam to vidū, kurām ir, mums ir tiesības lemt par savu nākotni un likteni, un es domāju, ka tas mums ir jāizmanto un jātur svētā pienākumā un atbildībā.”

Cēsīs, Vienības laukumā, svētku noskaņu radīja arī koris “Vidzeme”, jauktais koris “Beverīna”, koris “Tomēr”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Raitais solis”, etno mūzikas grupa “Ogas” un kopiena “Stiprās sievas”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
32
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
157
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
135
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
4
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi