Aizvadītajā vasarā Latvijā notika divi referendumi. Viedokļu krustugunīs netiekot skaidrībā, politiķi padomu prasīja pilsoņiem. Tūkstoši nāca uz vēlēšanu iecirkņiem un pauda savu viedokli, tūkstoši nelikās ne zinis.
“2.augustā bija referendums par Satversmes grozījumiem, bet jau 23.augustā – par
grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”. Bija atvaļinājumu laiks, cilvēki atpūtās, un tad divi referendumi,” stāsta Raunas pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Ruta Slaidiņa un piebilst, ja būtu viens referendums un tajā divi jautājumi, abos būtu nepieciešamais vēlētāju skaits. “Varbūt tiešām varai bija bail, kā rakstīja prese,” jautā vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un labprāt padalās referendumos novērotajā.
“Par Satversmes grozījumiem nāca balsot daudzi jauni cilvēki. Viņi bija domājuši, nebija vienaldzīgi, kādā valstī dzīvos. Jaunie vēl par pensijām nedomā. Pirms referenduma pati pārlasīju Pensiju likumu. Cik pēdējos desmit gados nav bijis labojumu! Ikdienas cilvēks tam nespēj izsekot līdzi,
viss tik strauji mainās,” domās dalās Ruta Slaidiņa. Vēlēšanu komisijā viņa strādā jau 16 gadus, kā skolotāja pazīst daudzus jo daudzus dažādu paaudžu raunēniešus.
Ruta Slaidiņa atzīst, lai arī par tautas nobalsošanām it kā bijis daudz informācijas, vēlētāji gan nesapratuši, kam īsti ticēt, gan attālākās lauku mājās, sevišķi veci cilvēki, par tām zinājuši maz. Salīkuši, ar nūjiņu rokā, radu un kaimiņu atvesti, uz iecirkni nāca vecie cilvēki. Kad vairākiem Ruta Slaidiņa bildusi, ka komisija taču varēja aizbraukt mājās, visi atbildējuši, ka vismaz pabūs pagasta centrā.
“Mājās balsoja tikai daži vecie cilvēki. Ļoti iespējams, informācija par referendumu tā arī līdz viņiem neaizgāja. Iesniegumu taču varēja jebkurš atnest. Daudzi vecie cilvēki pēc tam tā arī teica – ko tad es tur iešu, tāpat neko nesaprotu,” domās dalās pagasta vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja un turpina: ” Pretrunīgā informācija, partiju cīņas, televīzijas diskusijas samaisīja galvas. Cilvēki neprata izdarīt izvēli.”
Viņa ar gandarījumu stāsta par vīriem, kuri gadiem uz referendumiem vai vēlēšanām nāk dažas minūtes pirms iecirkņa atvēršanas. “Vienmēr labā garastāvoklī. Vienmēr smejot: ”Vai tad pirmajiem puķi nedos?” Viņi arī skaidri saka – izpildījām pilsoņa pienākumu. Savukārt dažas minūtes pirms iecirkņa slēgšanas saskrien tie, kuri klausījušies radio vai skatījušies televīziju un sapratuši, ka vēl kaut kas var mainīties. Arī es varu ietekmēt referenduma iznākumu,” vērojumus pastāsta Ruta Slaidiņa un uzsver, ka cilvēki nav vienaldzīgi par to, kas notiek Latvijā.
Raunas pagastā dzīvo 2600 vēlētāju. Uz referendumu grozījumiem Pensiju likumā bija atnākuši vien 700. Neviens jau neskaitīja, cik viņu vidū bija raunēniešu, cik no citiem novadiem.
“Par velti strādāts – pēc abiem referendumiem šī doma neatstāja. Ko vēlētājiem solīja pēc referendumiem? Tūlīt kaut ko darīsim. Komisiju izveidoja, likvidēja. Nekas nemainās. Žēl,” saka Ruta Slaidiņa.
Latvija tagad sadalīta novados. Vasarā būs domju vēlēšanas. “Kā tās notiks, vēl nezinām. Bet parasti vēlētāji uz pašvaldību vēlēšanām nāk aktīvi. Cerēsim, ka tā būs arī tagad,” saka Ruta Slaidiņa un uzsver, ka vēlēšanu komisijai vienmēr lielāks prieks, ja uz iecirkni nāk daudz pilsoņu.
Komentāri