Šopavasar Vecpiebalgas vidusskolā Vecāku diena bija citāda, nekā ierasts. Bez audzēkņu koncerta, bet ar sarunu par vidusskolas šodienu un nākotni.
Direktore Ilona Strelkova iepazīstināja ar skolu tīklu sakārtošanu, kas tiek veikta Latvijā, un kur tajā ir Vecpiebalgas vidusskolas vieta.
Pērn oktobrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz, ja pašvaldība pieņēmusi lēmumu par kādas vidusskolas reorganizāciju, pašvaldība saņems finansējumu pamatskolas stiprināšanai. Cēsu dome lēma, ka Priekuļu vidusskola turpmāk būs pamatskola. Tajā pašā lēmumā noteikts, ka Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas un Līgatnes Līderu vidusskolai līdz 2025.gada augusta beigām būs pārejas periods, kurā paredzēts izpildīt noteiktus kritērijus. “Jāizpilda divi galvenie nosacījumi – skolēnu skaits vidusskolā vismaz 60 skolēni, patlaban ir 28, jāpanāk, ka vidusskolā kopumā uz vienu skolotāju ir 11 audzēkņi. Patlaban vidēji novadā ir 5,8, bet Vecpiebalgas vidusskolā 5,5 skolēni,” vecākiem skaidroja direktore.
Vēl ir pieejami Eiropas Savienības Atveseļošanās fonda līdzekļi, kas paredzēti ārpus pašvaldības administratīvā centra esošo vispārējās izglītības mācību iestāžu ēku un mācību vides uzlabošanai. Tos var saņemt skolas, kurās vidusskolu grupā ir vismaz 60 audzēkņi, kā arī ja vidusskola tiek reorganizēta un samazina izglītības pakāpi. Cēsu dome izvērtē, vai tam nepieteikt Vecpiebalgas vidusskolu. Naudu varēs saņemt tad, ja vidusskola pārtaps par pamatskolu. Taču vecpiebaldzēnus bažīgus dara tas, ka nav nekādu garantiju, ka tieši Vecpiebalgas skola saņems naudu, jo nav zināms, cik skolu pašvaldības šai programmai pieteiks. Kā uzsvēra Vecpiebalgas vidusskolas audzēkņu vecāki – var iznākt, ka vidusskolu likvidē, bet naudu pamatskolas stiprināšanai nesaņem. “Piedāvājums izšķirties – vai nu nauda, vai vidusskola -, ir neētisks,” vērtēja četru skolēnu mamma, bet vairāki piebalsoja, ka jācīnās par savu vidusskolu, nevis jāpieņem nauda par padošanos.
Cēsu novada domes vadība, Izglītības pārvaldes vadība tikusies gan ar vidusskolas vadību, gan pedagogu kolektīvu, gan skolas padomi, pārrunājusi situāciju. Notikušas sarunas ar skolēniem. “ Pašvaldība ir ķīlnieks situācijai, ja gribam piesaistīt finansējumu. Par katras skolas reorganizāciju pašvaldība lemj atsevišķi. Apzināmies problēmu – skolēnu skaits samazinās. Ministrijas noteiktos kritērijus lauku skolas nespēj izpildīt. Neesmu par to, ka vidusskola jālikvidē, bet jāņem vērā valsts kvantitatīvo rādītāju pieprasījums. Ja skolēnu skaits rūk, jāsaprot, ka pašvaldība finansiāli nevar uzturēt vidusskolu. Ja skolēnu skaits pieaug, tad ir pamats pieņemt lēmumu, ka vidusskola pastāv. Ir jāredz pozitīvās tendences,” klāstīja Vecpiebalgas vidusskolas audzēkņa tētis, Cēsu novada domes deputāts Indriķis Putniņš.
Pedagogi un vecāki vērtēja vidusskolas labās puses un problēmas. “No 9.klases absolventiem mācības vidusskolā turpina puse. Šogad 9.klasē mācās 22 skolēni, 8.klasē 16 skolēni. Domājot par nākamo mācību gadu, ja puse paliek, vērtējot divus gadus uz priekšu, nav reāli īstenot kritērijus. Centralizēto eksāmenu rezultāti starp novada vidusskolām mums ir pieticīgākie,” stāstīja direktore.
I.Strelkova arī atzina, ka pirms dažiem gadiem vidusskolai bija problēmas ar pedagogu piesaisti. Mācību gada laikā nomainījās trīs angļu valodas skolotāji. Tagad ir gan atbalsta personāls, gan skolotāju palīgi, sociālais pedagogs, gan logopēds. Tāpat bija problēmas ar disciplīnas nodrošināšanu skolā. “Šo iemeslu dēļ bijām zaudējuši audzēkņu vecāku uzticību. Viņi bērniem izvēlējās citas skolas. Pamazām uzticību atgūstam. Būtiski ir uzlabot izglītības kvalitāti. Daudz izdarīts, sakārtojot bērniem ar īpašajām vajadzībām iekļaujošās izglītības sistēmu skolā, bet jāpievērš uzmanība talantīgajiem bērniem. Ir iecerēts, ka interešu pulciņos būs iespēja papildināt zināšanas mācību priekšmetos,” sacīja I.Strelkova.
To, ka vidusskola Vecpiebalgā varētu nebūt, skolēnu vecāki nepieļāva. Izskanēja dažādi priekšlikumi, kā vidusskolu popularizēt, kā iepazīstināt kaimiņu skolu devītklasniekus. Vecāki gatavi iesaistīties, lai izveidotu mūsdienām atbilstošas internāta telpas. Viena no problēmām, kāpēc ģimenes izvēlas citas skolas, ir ilgais ceļš līdz mācību iestādei. Divi skolēnu autobusi izbrauc trīs maršrutus. Lielo attālumu dēļ skolēns no rīta autobusā iekāpj plkst. 6.40, bet pie mājas izkāpj pussešos vakarā.
“Valstī katram cilvēkam jābūt vienlīdz svarīgam. Tas palicis saukļa līmenī, un to pierāda skolu reorganizācija. Mēs varam ieraudzīt valsts un pašvaldības mērķus, bet mums ir svarīgi savi. Un tiem visiem būtu jābūt kopīgiem. Lēmumus pieņems, bet svarīgākais, ko mēs paši darām,” uzsvēra Līva Grudule, bet Agita Šulca uzreiz atgādināja, ka valsts esam tikai un vienīgi mēs paši, bet situāciju trāpīgi raksturoja: “Kā mazi bērni panāk savu? Dipina kājas pret zemi, dīc, krīt gar zemi, kamēr savu panāk. Mums arī jādipina, jāpierāda, ka mums vajadzīga sava vidusskola.”
Linda Ķaukule uzsvēra: “Nesaprotu, kas būtiskāks – nauda vai nākotnes cilvēks. Runājam par skolēnu labsajūtu, labbūtību, mentālo veselību, te tas viss ir. Skolā ir ļoti labvēlīga vide, infrastruktūra sakārtota, te viss uz vietas, pedagogi zinoši, atsaucīgi.”
Inesei Kaštanovai trīs bērni pabeiguši Vecpiebalgas vidusskolu, visi studē, strādā Latvijā. Jaunākā atvase mācās 10.klasē. Arī pati absolvējusi šo skolu. Starp vecākiem, kuri piedalījās sanāksmē, daudzi paši ir vidusskolas absolventi. Aizstāvību savai skolai feisbukā pauduši vairāki desmiti. Vecāki ne reizi vien atgādināja, ka nedrīkst pieļaut, ka izaug paaudze ar pamatizglītību, jo viņiem nebūs nākotnes. Ilze Kuligina ierosināja, ka dome arī var palīdzēt, un ieteica saprast, ka vecpiebaldzēni aizstāvēs savu skolu.
Cēsu novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Dina Dombrovska uzsvēra, ka domes lēmumi ir izsvērti, bet nav iekalti akmenī. “Pašvaldībai jāredz kopaina novadā. Nekas nav izdarāms pašsaprotami, vienkārši. Ir daudz mājasdarbu,” teica D.Dombrovska un uzsvēra: “Galvenais ir domāt par bērniem, viņu izglītības iespējām. Skola ir tur, kur ir skolēni. Par naudu tādā aspektā, kā vecāki sapratuši, nav runāts. Jāvērtē, ko var izdarīt. Aprēķini rāda reālo situāciju šodien un nākamajiem gadiem.” Viņa arī pastāstīja, ka domes vadības, Izglītības pārvaldes vadītājai notiek nepārtrauktas sarunas ministrijā, kurās cēsnieki skaidri argumentē, kas Cēsu novadam nav pieņemams.
Vecpiebaldzēni vāc parakstus vēstulei Valsts prezidentam. Tajā atgādināts par Vēsturisko zemju likumu, kura mērķis ir veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, garantēt latviešu kultūrvēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Vecpiebalga ir kultūrvēsturiskais novads. “Ja nebūs vidusskolas, nebūs te nekādu vēsturisko zemju, jo zeme bez patriotiski noskaņotiem iedzīvotājiem nevar pastāvēt. Ja tas nav saprotams kādai daļai Cēsu deputātu, cerams, būs saprotams prezidentam, kuram rakstām vēstuli. Ja paši necīnīsimies, neviens mūsu vietā to nedarīs. Jau pietiekami daudz zaudēts, izpostīts un likvidēts,” tā rakstniece un pedagoģe Inguna Bauere.
Parakstu desmiti krājas.
Drīzākajā laikā plānota Vecpiebalgas vidusskolas un Cēsu domes vadības saruna par skolas nākotni.
Komentāri