
AICINA BŪT ZINOŠIEM UN KRITISKI DOMĀJOŠIEM. NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks, militārais analītķis Jānis Slaidiņš dalījās savā redzējumā par drošību, sagatavotību X stundai un aizsardzību mūsdienu mainīgajos apstākļos un aicināja visiem būt zinošiem un kritiski domājošiem. FOTO: Iveta Rozentāle
“Prakse rāda, ka jaunieši par karu interesējas vismazāk, jo viņiem tas liekas kaut kas tāls, kas mūs neskars,” “Druvai” atzina Nacionālo bruņoto spēku majors, Zemessardzes štāba virsnieks, militārais analītiķis Jānis Slaidiņš.
Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma organizētajā tikšanās reizē viņš skolas audzēkņiem un pedagogiem, un ikvienam interesentam stāstīja savu redzējumu par drošību, sagatavotību X stundai un aizsardzību mūsdienu mainīgajos apstākļos.
Jānis Slaidiņš vērtēja, ka skolās viesojas reti, bet uzsvēra, ka ir ļoti būtiski, lai jauniešiem ir izpratne par notiekošo Ukrainā un arī citviet pasaulē: “Mēs tāpat kā citas Eiropas valstis esam iekšā karā, sniedzot atbalstu Ukrainai. Un ļoti būtiska ir jauniešu un arī pieaugušo spēja kritiski domāt, saprast, ka karš nav kaut kur tālu un kādreiz tas var nonākt arī līdz mums.”
Tomēr tikšanās laikā viņš uzsvēra, ka Krievija nevar iebrukt Latvijā tā, kā to izdarīja Ukrainā: “Iebrukumam ir jāgatavojas, tas nenotiek pēkšņi un uzreiz, tāpēc iebrukuma gadījumā pietiks laika civilos iedzīvotājus aizvest prom no iespējamās kara zonas. Bet šobrīd nekas neliecina, ka Krievija praktiski gatavotos šādam iebrukumam.”
Vērtējot situāciju Ukrainā, NBS majors sacīja: “Ukrainas aizstāvjiem klājas smagi. Uzbrucēju ir pietiekami daudz un tehniski aprīkoti, bet ukraiņi turas. Redzam, ka galvenais uzsvars, protams, ir uz Donbasa frontes centrālo daļu, kur krievi cenšas uzlabot savus sasniegumus. Bet labā ziņa ir tā, ka viņiem nav izdevies pārraut ukraiņu aizsardzību un izpildīt operacionālos mērķus, nemaz nerunājot par stratēģiskajiem, kas ir Ukrainas iekarošana. Viņi mēdz gūt taktiskos panākumus, bet bez ātras iespējas virzīties Ukrainas aizsardzības dziļumā.”
Militārais analītiķis vērtē, ka šovasar karš noteikti turpināsies. “Mēs varam uzdot jautājumu no Krievijas skatupunkta – kāpēc būtu jāapstājas? Un atbilde ir pavisam vienkārša – mērķi nav sasniegti, un jāiet uz priekšu, jo no tā ir atkarīga Krievijas politiskās elites nākotne,” ieskicē J. Slaidiņš. Viņš arī uzskata, ka ukraiņiem būtu vajadzīga lielāka palīdzība, lai gūtu labākus panākumus, un vērtē, ka militāri Ukrainai būs grūti atgūt zaudētās teritorijas. “Šobrīd Ukraina var aizstāvēties, un, jo Rietumu valstis vairāk dos, jo sekmīgāka būs aizstāvēšanās, lai ar laiku varētu runāt par pretuzbrukuma darbībām,” skaidro NBS majors.
Vaicāts, kādi šobrīd ir lielākie draudi Latvijai, J. Slaidiņš norāda, ka Krievija gan īstermiņā, gan ilgtermiņā mums ir jāuztver kā drauds: “Tikai tad, kad Krievijā mainīsies politiskā nostāja un tā kļūs par demokrātisku valsti, mēs varam beigt runāt par draudiem. Bet tas nenotiks ne tuvākajā laikā, pat ne desmitgadēs.”
J.Slaidiņš atgādina, ka runa nav tikai par Putinu, jo vēsturiski redzams, ka, mainoties politiskajai iekārtai, Krievijā domāšana nemainās, tur demokrātija nav saprotama. Tādēļ Latvijai un visai Eiropai jābūt gatavai X stundai. Viņš pozitīvi novērtēja, ka mēs un citas Eiropas valstis šajā ziņā ir sasparojušās, tomēr atzina, ka gatavība šādai stundai ir ļoti stiepts jēdziens: “Situācijas var attīstīties dažādi. Mēs varam būt gatavi kaut kam vienam, bet nebūt gatavi kam citam. Reālā situācija var radīt izmaiņas jebkurā mirklī. Jāizsver visi iespējamie scenāriji, lai varētu sagatavoties, un tad jau būs labi.” J. Slaidiņš arī uzsvēra, ka arī ikvienam iedzīvotājam pašam ir jāinteresējas, ko viņš var darīt, jāseko informācijai, ko sniedz pašvaldības, valsts iestādes, jābūt kontaktā ar savu pašvaldību, tāpat bruņotajiem spēkiem, lai saprastu, kā visatbilstošāk rīkoties un sadarboties, un kas jāspēj izdarīt pašam.
Sarunā ar tehnikuma audzēkņiem, pedagogiem un iedzīvotājiem militārais analītiķis atgādināja, ka bīstama ir dezinformācija, hibrīdkarš, kam ir plašas metodes. Tāpat aicināja jauniešus dienēt militārajā dienestā.
Komentāri