Nākotnes redzējums par bioloģisko pārtiku

Kā veicināt bioloģiskās pārtikas patēriņu Vidzemes bioreģionā? Ko celsim galdā 2030.gadā ģimenēs, restorānos un lielveikalos, mācību iestādēs, pansionātos un slimnīcās, bija galvenais jautājums, ko risināja pirmajā koprades darbnīcā.

Vidzemes plānošanas reģiona un Cēsu novada pašvaldības organizētās trīs darbnīcas ir praktisks turpinājums pērn parakstītajam memorandam par atbalstu bioreģiona izveidei Gaujas Na­cionālā parka teritorijā.

Koprades darbnīcā tikās gandrīz pussimts interesentu – lauksaimnieki, pārtikas ražotāji, valsts pārvaldes darbinieki, bioloģiskā dzīvesveida entuziasti, augstskolu mācībspēki, studenti un zinātnieki -, lai piecās darba grupās diskutētu un kopīgi veidotu nākotnes redzējumu.

Agnese Gaidelone, veikala “ieber.lv” īpašniece, piedalījās pirmajā darba grupā par ēšanas un iepirkšanās paradumiem ģimenēs. Viņa “Druvai” pastāstīja, ka darbs grupā bija produktīvs: “Cits citu papildinājām, bijām uz viena viļņa. Apzināmies, ka būtiska ir iedzīvotāju izglītošana, kā maziem soļiem savā ikdienā iekļaut vairāk bioloģiskas pārtikas. Piemēram, palīdzot saprast, ka izaudzēt mikrozaļumus nav grūti, bet vienkārši. Tāpat jāmainās ģimeņu iepirkšanās paradumiem – vispirms jāpadomā, kas jau ir mājās un ko nepieciešams piepirkt, nevis otrādi – domāt par to, kā nav. Kombinējot ar jau mājās esošo, iepirkumu saraksts būs krietni mazāks. Savukārt, ja no pagatavotās gardās zupas tomēr viena porcija palikusi pāri, to nevis izmest, bet apdomāt, vai tuvumā nedzīvo kāds vientuļš seniors, kurš par šo porciju ļoti priecāsies.”

Grupā runāja arī, kā veicināt lokālo, tradicionālo garšu, produktu, recepšu attīstīšanu, vērtēja, ka ēdamie augi varētu augt arī publiskajos apstādījumos. Arī pie skolām vajadzētu ierīkot dārzus. “Un viens no secinājumiem mums bija -    ir nepieciešams atbalsts, lai būtu pieejami pagrabi un saldētavas produktu uzglabāšanai. Piemēram, Līgatnē izmanto senos papīrfabrikas pagrabus, kur ir ļoti labs dabiskais mikroklimats produktu uzglabāšanai. Tāpat radās ideja, ka plašāk jāizmanto pieejamā infrastruktūra. Piemēram, ja skolā ēdināšanu nodrošina uzņēmējs, tad šo pakalpojumu var izmantot arī skolēnu vecāki. Arī uzņēmējs būs ieinteresēts pagatavot un pārdot vairāk zupas porciju.”

A.Gaidelone vērtē, ka nākotnē plašāka varētu būt gan tiešā pirk­šana, gan mazo uzņēmumu iespējas: “Varētu kļūt populārāks produktu abonements, kas uzņēmējam palīdz rēķināties    ar ražošanas apjomu. Tāpat noderīga būtu produktu saņemšana pakomātos, kā arī piegāde mājās lauku reģionos. Svarīga ir arī mazo uzņēmēju kooperēšanās, kad pie viena zemnieka nopērkama dažādu audzētāju produkcija.”

Darba grupā par lielveikaliem un citiem pārdošanas kanāliem piedalījās arī Vidzemes Augst­skolas (ViA) students un ViA Studentu apvienības Vides virziena vadītājs Jānis Ķiploks. Arī šajā darba grupā secināts, ka zemniekiem un lauksaimniekiem nepieciešams vairāk kooperēties: “Tā­pat bijām vienoti domā, ka būtiski veicināt tirgus kultūru, jo tā ir iespēja līdzsvarot bioloģiskās produkcijas pieejamību ar lielveikalu sortimentu. Svarīgs būtu arī vakara tirgus, kas ir ērts strādājošiem cilvēkiem. Tomēr vispirms būtiska ir sabiedrības izglītošana par bioloģisko pārtiku, jo mūsu paradumi sākas no zināšanām.” Darba grupa diskutēja arī par jaunu veikalu formu, specializētiem veikaliem, kuros nav tradicionālā tirdzniecības uzcenojuma, tāpēc produkcija būtu pieejamāka patērētajiem, tāpat bija ideja par vienotu pirkšanas punktu – vietējās pārtikas pakomātu.

Ainārs Mitrofanovs ir biškopības kooperatīvās biedrības “Si­guldas medus” valdes priekšsēdētājs, viņš piedalījās darba grupā, kurā runāja par reģiona lauksaimniecību. “Nonācām pie kopsaucēja, ka lauksaimniekam ir jābūt zinošam, uz sadarbību vērstam, biznesmenim un uzņēmējam. Turklāt svarīgi celt nozares prestižu, lai iesaistītos jaunieši, lai viņi gan domātu bioloģiski, gan veidotu biznesu laukos. Turklāt, lai veicinātu bioloģiskas pārtikas patēriņu, svarīga ir sadarbība starp nozarēm, kā arī pašvaldību un valstiskā līmenī. Bioloģiska saimniekošana un pārtikas patērēšana ir veselībai draudzīgāka, kas var palīdzēt nākamajām paaudzēm būt veselākām, mazāk apmeklēt aptiekas un ārstus. Tas nozīmē arī to, ka iedzīvotājam maciņā paliek vairāk naudiņas,” sacīja A.Mitrofanovs.

Darba grupa vērtēja arī talku nozīmi, proti, iedzīvotāju palīdzību zemniekiem novākt ražu, saim­niecībā tas atrisina darbaspēka trūkumu, bet talcinieki parūpējas par lauku labumu sagādi ģimenei.

Turpmākajās koprades darbnīcās 23. aprīlī un 24. maijā dalībnieki diskutēs, kā nonākt līdz iecerētajai nākotnes vīzijai. Viena no koprades procesā izvirzītajām iniciatīvām jau šajā gadā tiks finansiāli atbalstīta un realizēta.