Ceturtdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Muzicēšana ir radošs prieks

Druva
14:22
26.08.2011
17
Img 2437

Līgatnē četras dienas notika meistardarbnīcas “Improvizācija – izaicinājums profesionālajai mūzikas izglītībai”. Vairāk nekā 30 dažādu paaudžu interesenti no Latvijas, arī Polijas un Ungārijas sabrauca kopā, lai pilnveidotos, uzzinātu ko jaunu.

“Mūzikas izglītība mūzikas skolās balstās uz

klasisko izpildītāju sagatavošanu. Visi mācās notis, vienas un tās pašas dziesmas, un svarīgākais – vai nospēlē pareizi, vai nepareizi, bet pietrūkst radošas pieejas, muzicēšanas prieka. Ko darīt, ir jāpiedāvā kas jauns,” saka meistardarbnīcu idejas autors un organizators, Līgatnes pūtēju orķestra mākslinieciskais vadītājs Sandris Bārdiņš. Ideja par meistardarbnīcām viņam radās, apmeklējot radošo nometni Itālijā. Tur Sandris iepazinās ar poļiem, viņi pieaicināja ungārus un, iesaistoties

ES mūžizglītības programmas Leonardo da Vinči partnerības projektā,

kuru uzrakstīja Sandris un ieguva finansējumu, arī tika sarīkotas meistardarbnīcas Līgatnē.

“Improvizācija

ir tā, kas ir interesanta, saistoša gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tā ļauj pietuvoties muzicēšanas priekam. Vari būt radošs,” uzsver Sandris. Par to varēja pārliecināties, ieklausoties gan nodarbībās, gan katra vakara koncertā un plašajā muzicēšanā nometnes noslēgumā vakar.

Tā kā meistardarbnīcās iesaistījās visdažādākie cilvēki – mūzikas pedagogi, mūzikas terapeiti, jaunieši, kam patīk spēlēt vai dziedāt, kā arī tādi, kam vienkārši patīk mūzika -, nometnes programma bija ļoti daudzveidīga. Sitaminstrumentu un ritma meistardarbnīcu vadīja Vigo Račevskis,par improvizāciju klavierspēlē dažādos stilos un žanros stāstīja un rādīja Māris Žagars, bet Zigmunds Žukovskis pavēra priekšstatu par improvizāciju džezā. Savdabīgas un interesantas nodarbības vadīja Dorota Pasaļska

no Polijas un Halina Bergerne Vilka

no Ungārijas. Viņas demonstrēja brīvās improvizācijas, izmantojot intuitīvo dziedāšanu, gongus, Tibetas dziedošās bļodas, šamaņu bungas, dziedinošās skaņu vannas.

“Pasaulē sāk saprast, ka mūzika nav tikai izklaide un māksla, bet arī terapija, jo skaņas vibrācija iedarbojas uz organismu. Viss ir improvizācija, jābūt brīviem un radošiem,” uzsver Sandris Bārdiņš.

Četras dienas Līgatnes kultūras nams skanēja. Novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins atzina, ka muzicēšana darbā netraucē. “Kultūras nams ir atjaunots. Tas jāieskandina. Cik dzirdams, tas notiek, mūzikas skaņas laužas cauri sienām,” saka domes vadītājs.

Līgatniete, mūzikas pedagoģe Dace Bicāne pastāstīja, ka ir gandarīta par meistardarbnīcām.”Līgatnē kas tāds ir notikums. Uzzināju daudz interesanta par tradicionālo mūziku, par skaņām, toņu svārstībām. Tas, ko rādīja poļi un ungāri, bija mums kas pavisam jauns, sākumā šķita pat kas dīvains,” domās dalās Dace Bicāne un atzīst, ka tā bijusi lieliska iespēja uzzināt ko jaunu.

Rīdziniece Inguna Osmane ir mūzikas pedagoģe un mūzikas terapeite. “Mani ļoti interesē meditatīvā mūzika. Te uzzināju daudz interesanta un darbā noderīga,” saka meistardarbnīcu dalībniece un piebilst, ka šajos laikos būtiski arī tas, ka meistardarbnīcas bija bez maksas.

“Projekts turpinās. Līdzīgas meistardarbnīcas būs Polijā un Ungārijā. Gribētos arī turpmāk ko līdzīgu organizēt Līgatnē. Visiem te ļoti patika. Arī līgatniešiem nebija iebildumu pret dažbrīd skaļo muzicēšanu,” saka Sandris Bārdiņš un ir pārliecināts, ka dažādo cilvēku satikšanās nometnē ikvienu ir bagātinājusi, rosinājusi pārdomām.

Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Žurkulēns Ruckis iedzīvojies Ruckas muižā

06:51
24.04.2025
13

Ruckas muižas klēts telpās izveidots leļļu teātris un aizvadītas divas izrādes leļļu iestudējumam “Ruckis – lauvas sirds”. “Domāju, būsim vienīgie, kas leļļu teātri piedāvā katru vasaras nedēļas nogali– vienu vai divas dienas,” atklāj Ruckas muižas saimnieks Renārs Sproģis. Pastāstot par ieceri izveidot leļļu teātri, viņš teic: “Muiža vienmēr bijusi ne tikai saimnieciskais centrs, bet arī […]

Vidzemes zemessargiem mainās komandieris

00:00
24.04.2025
22

Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes komandiera maiņas svinīgā ceremonijā pagājušajā nedēļā par brigādes komandieri tika iecelts pulkvedis Igors Harlapenkovs, amatā nomainot pulkvedi Kasparu Miezīti. Saņemot no Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera ģenerālmajora Kaspara Pudāna Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes karogu, pulkvedis I.Harla­penkovs uzsvēra, ka plāno strādāt Latvijas visaptverošas aizsardzības stiprināšanai. “Es ieguldīšu daudz darba sadarbībā gan ar pašvaldību […]

Pārgājienā atklāj citas Cēsis

05:37
23.04.2025
39

Cēsu Centrālā bibliotēka organizēja pirmo literāro pārgājienu “Ziedošais pavasaris”. “Tā kā Cēsis šogad ir Latvijas kultūras galvaspilsēta, gribam cēsniekiem un citiem interesentiem dot iespēju iepazīt pilsētu caur literatūras un grāmatniecības prizmu, kā arī uzzināt gan kaut ko jaunu, gan atgādināt par kultūras cilvēkiem, kuri te kādreiz dzīvojuši un strādājuši, kuri savos literārajos darbos rakstījuši par […]

“Straupes” produkcijas kvalitāti vērtē arī nozares ministrs

00:00
23.04.2025
32

Apmeklējot piensaimnieku kooperatīvo sabiedrību “Straupe”, zemkopības ministrs Armands Krauze atzinis: “Es šeit atbraucu, lai apstiprinātu, ka visi “Straupes” produkti ir pilnībā droši!” Zemkopības ministrs “Straupi” apmeklēja pagājušajā trešdienā, 16.aprīlī. A.Krauze iepazinās ar ražotni, novērtēja atbilstību pārtikas drošības standartiem, tika iepazīstināts ar uzņēmuma veiktajiem pārtikas drošības pasākumiem – ārpuskārtas ražotnes dezinfekciju, kā arī darbinieku papildu mācībām, […]

Pie Cēsu klīnikas sākta stāvlaukuma pārbūve

00:00
22.04.2025
77

Lai gan pie Cēsu klīnikas ir divi stāvlaukumi – bruģēts Viestura ielā un ar grants segumu Turaidas ielā-, nodrošinot vietas teju 100 automašīnām, arvien biežāk klientu plūsma ir tik liela, ka pietrūkst vietu, kur novietot auto. “Gadiem izjūtam pacientu sāpi par auto stāvvietu trūkumu, jo tiešām nav patīkami, ja atbrauc uz vizīti, bet stāvvietas pie […]

Tautas balss

Paši izvēlējās, tomēr…

07:08
24.04.2025
9
Seniore K. raksta:

“Traki, ka Krievija neuzņemas atbildību par saviem pilsoņiem, kas dzīvo citās valstīs. Protams, katrs jau pats izvēlas pilsonību, tomēr traki, ka Krievija saviem pensionāriem nepārskaita naudu. No kā lai vecie cilvēki dzīvo?! Aizvien vairāk redzam, ka Krievijas varai nerūp pat pašu pilsoņu liktenis,” pārdomās dalījās seniore K.

Kaimiņu suns izkašņā puķes

15:07
23.04.2025
19
Lasītāja raksta:

“Ko darīt, ja kaimiņa suns izposta puķu dobi? Vai tiešām jāiet žēloties policijai? Lielais suns ieskrēja manā dārzā, izrakņāja pavasara puķes. Dzīvnieks jau nav vainīgs, bet bāru gan to un dzinu prom. Bet ko darīt ar suņa saimniekiem? Laikam muļķīgi bārt, viņi taču paši saprot, ka nedrīkst laist sunim skriet bez pavadas,” bēdās dalījās lasītāja.

Šodien nevajag, bet rīt

06:07
23.04.2025
21
8
Cēsniece Māra raksta:

“Lasu, ka Cēsu novadā šomēnes paredzētas sešas nekustamo īpašumu izsoles – viena Liepas pagastā, viena Jaun­piebalgas pagastā, trīs Mārsnēnu pagastā un viena Līgatnē. Saprotu, ka paš­valdībai šie īpašumi ikdienas pakalpojumu sniegšanai nav vajadzīgi. Taču nedrīkst aizmirst, kā ne reizi vien bijis, ka vispirms pārdod, pēc tam no īpašnieka atpērk, jo izrādījies, ka tomēr vajadzīgs. Gribas […]

Vazā aiz deguna

15:10
16.04.2025
20
K. raksta:

“Pēc pēdējo dienu Krie­vijas uzbrukumiem Ukrainai nepārprotami redzams, ka ASV prezidents, solot apturēt karu, izvirzījis sev pārāk augstu mērķi. Putins vazā Trampu aiz deguna, ASV kļūst smieklīgas Krievijas un visas pasaules acīs. Te nu tiks parādīts, kurš ir tas stiprais, Krievijas diktators neatkāpsies,” sacīja K. un piebilda, ka tāpēc Eiropai jākļūst divtik stiprai.

Atkal deg pērnā zāle

15:09
16.04.2025
18
44
Lasītāja raksta:

“Atkal jau dedzina kūlu! Kā nav lietus, tā kāds pamanās pielaist uguni pērnajai zālei. Tas nav izturami. Vai tiešām nav iespējams ierobežot šos nejēgas? Sadeg dažādas dzīvas būtnes – kukainīši, vardes un citas. Un var izcelties liels ugunsgrēks. Daudz nevajag, lai vējš dzirksteles aiznestu uz tālāku vietu, piemēram, šķūni, māju,” sašutusi pastāstīja lasītāja, bet nevēlējās […]

Sludinājumi