Piektdiena, 5. decembris
Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs

Muzeja krājumā glabājas laiku liecības

Sarmīte Feldmane
00:00
05.06.2024
141
Ieguvumi1

Apkārt jaunieguvumi. Priekšmeti un citas liecības, kas pēdējos gados papildinājuši Cēsu muzeja krājumu, interesēja daudzus. FOTO: Sarmīte Feldmane

Cēsu muzejs 99 darba gados savācis vairāk nekā 170 tūkstošus vēstures liecību, dažādus priekšmetus. Pēdējos divos gados krājums palielinājies par 3667 vienībām.

Lai ikvienu iepazīstinātu ar jaunieguvumiem, muzejā iekārtota izstāde, kas caur priekšmetiem, cilvēku dzīvesstāstiem un atmiņām atklāj vēstures notikumus.

“Izstādes veidošanā ir ielikts prāts, sirds un muzejnieku attieksme pret vērtībām,” izstādes atklāšanā sacīja muzeja direktore Ināra Bula.  Izstādi iekārtoja muzeja krājuma glabātājas Dace Tabūne un Iveta Bērziņa. “Muzejos priekšmeti tiek saglabāti nākotnei. Gluži kā zemē iesēta sēkla nezina, kas ar to tālāk notiks, kas izaugs, tāpat mēs nezinām, kad un cik noderīgs nākotnē būs tas, kas šodien nonāk krājumā,” teica D.Tabūne. Par katru jaunieguvumu ir savs stāsts, katrs papildina un atklāj vēstures notikumus, kāda cilvēka dzīvi.    D.Tabūne uzsver, ka jaunieguvumi ir novadnieku pašu novērtēti, muzejam dāvināti.

Muzeja krājumam arheologi nodevuši 407 priekšmetus, kas iegūti izrakumos Raunas viduslaiku pilī, arheoloģiskajās uzraudzībās Cēsīs un novadā. Divos gados ar 225 priekšmetiem papildinājusies mākslas kolekcija. Nozīmīgs ieguvums ir novadnieka Kārļa Krauzes gleznas un mākslas foto. Daudziem viņa vārds būs atklājums. Cēsnieks Kārlis Krauze bijis grafikas mākslas meistars, vairāku pilsētu ģerboņu, tostarp Cēsu, autors. “Muzejs iegādājās vairāk nekā 140 viņa mākslas darbus, zīmējumus un skices, dāvinājumā no mantiniekiem saņēmām mākslinieka rakstītās vēstules un fotogrāfijas,” atklāja D.Tabūne.

Andrejs Māsēns nodevis muzejam materiālus par ilggadējo Cēsu fotogrāfu Rūdolfu Kalniņu, mazpulku vēsturi un atjaunošanu 1990.gadā. Muzejā tagad arī ikviens varēs uzzināt par dziesminieku Haraldu Sīmani, kura dzīves liecības glabāšanai uzticējuši radinieki. Čekas priekšnieka parakstītais aizliegums mūziķim Ivaram Rutmanim uzstāties Cēsīs un rajonā ir apliecinājums radošu personību ceļam, veidojot mūziķa karjeru. Kultūras un sabiedriskā darbinieka Ivara Prauliņa atmiņas līdz 2007.gadam, kurās daudz mīlestības pret Cēsīm, muzeja    krājumam nodevuši tuvinieki.

Izstādi nevar apskatīt caurskrienot. Pazīstamais raisa atmiņas, nezināmais interesi. Katra    paaudze var uzzināt ko jaunu. Cēsu novada domes priekšsēdētāja viet­nieks Atis Egliņš-Eglītis nāca ar labu ziņu – par Cēsu muzeja krātuves projektu ir sagatavots informatīvais ziņojums, ko parakstījušas atbildīgās institūcijas. To tuvākajā laikā    apstiprinās Ministru kabinetā. Nākamgad varēs sākties projektēšana. “Tas būs vairāku miljonu eiro projekts. Muzejam ir ļoti nepieciešama mūsdienīga krātuve, un tāda būs,” teica A.Egliņš-Eglītis. Krājuma papildināšanai viņš nodeva savulaik premjera Cēsu vizītes laikā dāvināto pildspalvu. Arī tas ir vēl viens stāsts un vēstures liecība.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
10

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
220

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
37

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
79

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
59

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam

00:00
01.12.2025
94
2

Ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas  uzņēmību atjaunots piemineklis 5. Cēsu kājnieku pulkam. Tas atrodas savā vēsturiskajā vietā, tagadējā Nacionālo bruņoto spēku bāzē “Krusta kazarmas” Rīgā, Grīziņkalnā.  Nedaudz vēstures lappusi paver nodaļas vadītājs Māris Niklass: “1919. gada 18. maijā uz Valmieras pulka rezerves rotas bāzes tika izveidots 2. Cēsu pulks (augustā pārdēvēts par 5. C.K.P.) […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
28
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
41
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
30
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi