Sabiedriskā labuma biedrība “MSs Cēsis” organizēja izzinošu braucienu senioriem un cilvēkiem ar pārvietošanās grūtībām.
“Pateicoties Cēsu novada domes atbalstam autobusa izmaksām, radām iespēju svinēt Senioru dienu kā izbraukuma svētkus. Cilvēki ar pārvietošanās grūtībām nevar izmantot tūrisma firmu organizētus pasākumus, arī individuāli viņiem sarežģīti doties kur tālāk. Mūsu rīkotajā izbraukumā izveidota piemērota vide,” teic “MSs Cēsis” vadītāja Ingrīda Zakabluka. Ekskursijā kopā ar cilvēkiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības, bija arī asistenti, kas palīdzēja iekāpt, izkāpt no autobusa, pārvietoties. “Bija autobuss ar pacēlāju,braucienā varēja piedalīties cilvēks, kurš pirms pāris gadiem zaudēja abas kājas un pārvietojas elektriskajā ratiņkrēslā,” pastāsta I.Zakabluka.
Biedrības vadītāja ir gandarīta, ka Senioru dienu ir iespējams svinēt katru gadu citā vietā: “Gūstam arvien jaunus iespaidus par brīnišķīgiem cilvēkiem, par viņu atsaucību un pretimnākšanu mums , cilvēkiem ar pārvietošanās problēmām.” Šogad apmeklēta Rauna. Siera ražotnē iepazīts, kā top Raunas zaļais siers, vairāku desmitu veidu makaroni, pabūts čipsu ražotnē, kur top arī citi našķi, apmeklēti dabas objekti: Tanīsa pilskalns, Velnala, Raunas vecās dzirnavas, Raunas Staburags, pilsdrupas. Pasākuma vadītāja Ingrīda Zakabluka bija sagatavojusi krāsainus materiālus par dabas objektiem, jo retais varēja uzkāpt Tanīsa kalnā, aiziet līdz Velnalai vai dzirnavām. Taču, vērojot apkārtni pa autobusa logu, ikvienu objektu tuvāk iepazīt varēja attēlos, izlasīt vai noklausīties tā aprakstu.
Svētku reizē ceļš aizveda arī uz Brantu muižu, kur saimniece Ilze Briede, raidījuma “Īstās latvju saimnieces” dalībniece, bija klājusi svētku galdu, pagatavojusi garšīgas pusdienas, sagādājusi priekšnesumus, ko sniedza Brantu pagasta jaunā dzejniece, komponiste, dziedātāja. Ilze Briede pastāstīja par muižas vēsturi, par nākotnes iecerēm turpināt savulaik slavenās Kaucmindes jauno saimnieču skolas tradīcijas, – gan jaunā veidolā, jo mūsdienās nevienai jaunavai nav iespējams dažus gadus izkrist no ikdienas aprites – darba vai studijām.
Vērtējot aizvadīto dienu, I.Zakabluka secina: “Cilvēkiem ar invaliditāti radās iespēja paplašināt redzesloku, tā sekmējot integrēšanos sabiedrībā. Vientulības un pamestības sajūtu nomainīt pret sapratni, ka tiek domāts par viņu vajadzībām pēc kultūras pasākumiem. Viņi jutās kā līdzīgi starp līdzīgiem un izbaudīja pasākumu kā svētkus, pēc kādiem ilgosies vēl. Starp ekskursantiem bija cilvēki, kas zaudējuši vienu vai pat abas kājas, viņi ļoti novērtēja iespēju pabūt sabiedrībā, apskatīt dažādas vietas, jo viņiem tas reti iespējams.”
Komentāri