Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Ministrei Līgatnē sarunas par dažādām tēmām

Sarmīte Feldmane
00:00
31.01.2025
94
Lig Ministre

Domu apmaiņa. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa sarunā ar Līgatnes Jauno Līderu vidusskolas audzēkņiem. FOTO: Sarmīte Feldmane

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM)  ministre Inga Bērziņa reģionālajā vizītē apmeklēja Līgatni.

Jauno Līderu vidusskolā ministre tikās ar 11. un 12.klases skolēniem, kur raisījās saturīga saruna par aktuālām tēmām. I.Bērziņa pastāstīja  par jomām, kas ir ministrijas pārziņā: dabas aizsardzība, digitālā un reģionālā attīstība,  pašvaldības.

“Kamēr nav nekādas saistības ar to, ko dara kāda ministrija, Saeima, viss šķiet tāls,” bilda I.Bērziņa, bet jaunieši pastāstīja, ka bijuši Saeimā, klausījušies Saeimas un Ministru kabineta sēdes. Diskusija raisījās, kā jaunieši, kuriem jau ir 18 gadi, izmanto iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanā. Līgatnieši pastāstīja, ka pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā viņu iecere guvusi atbalstu un tiks atjaunota sporta un atpūtas infrastruktūra parkā pie vidusskolas. Jaunieši aicinājuši iedzīvotājus balsot par viņu projektu, arī stāvējuši pie veikala ar plakātu.

“Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, jums iespēja vēlēt. Ja pilsonis nepiedalās vēlēšanās, kā pēc tam var paust neapmierinātību ar deputātiem, kurus ievēlējuši citi. Iedzīvotāju padomēs iesaistīties var no 16 gadu vecuma. Tā iespēja aizstāvēt savas intereses, informēt pašvaldību par to, kas Līgatnē nepieciešams,” atgādināja ministre.

Diskusija raisījās par digitālo drošību, e-adresi, par latvija.gov.lv    izmantošanu, par datu drošību un inovācijām, mākslīgā intelekta straujo attīstību, viltus ziņu izplatīšanu. “Datu saglabāšana un drošība ir svarīga, bet inovācijas nevar radīt bez eksperimentiem. Jārod kompromiss, lai datus var izmantot un tie ir drošībā.  Eiropas Savienībā mākslīgā intelekta izmantošanai ir stingri regulējumi, tā tas nav ASV un citās valstīs. Ar to mums jārēķinās,” skaidroja ministre.

Jaunieši stāstīja, kā atšķir viltus ziņas no patiesības. “Rakstam jābūt autoram, ja ir gramatikas kļūdas, tas ir mākslīgā intelekta radīts. Jāpārbauda avots, no kura ir ziņa. Noteikti jāvērtē, kam atstāt savus datus,” pieredzē dalījās līgatnieši un pastāstīja, ka uzticas televīzijai un lsm.lv. Jaunieši arī vecākiem un vecvecākiem skaidro, ja viņi noticējuši kādai sadomātai ziņai.

“Katram jau šķiet, ka atšķirsim, bet iekrīt daudzi. Ministrijā ik pa laikam apzināti kā tests tiek izsūtīts e-pasts, kas ir viltojums. Ir kolēģi, kuri uzķeras. Teh­no­loģijas attīstās, un ziņu pasniegšana kļūst tik līdzīga īstajām, ka  noticam. Bija ziņa, ka uzsprāgušas vairākas ķīmiskās rūpnīcas, šī informācija parādījās arī      portālos. Nekas tāds nebija noticis. Mākslīgais intelekts  zvana vai runā politiķu balsīs, tā iespējas ik dienu palielinās,” klāstīja I.Bērziņa    un uzsvēra, ka Latvijā ir pieņemts “Mākslīgā intelekta attīstības likums”, izveidots Nacionālais mākslīgā intelekta centrs. Svarīgi arī mākslīgajam intelektam mācīt latviešu valodu. Angliski pieejamā informācija ir plašāka, korektāka.   

Jaunieši interesējās, kā ministrei veidojusies karjera, par gandarījuma brīžiem amatā.

Pēc tam I.Bērziņa apmeklēja Līgatnes papīrfabriku, iepazinās ar degradētās teritorijas attīstību. Todien Līgatnē notika    Dabas aizsardzības pārvaldes kopsapulce, lai pārrunātu šī gada darba prioritātes un atskatītos uz pērn paveikto.

“Pārvaldei šogad daudz svarīgu uzdevumu: dabas plānu izstrādes uzraudzība, kompensāciju sistēmas pilnveidošana, īpaši aizsargājamo teritoriju efektīva pārvaldība un vēl citi. To sekmīgi varēs paveikt, ja  turpinās pārvaldi attīstīt par mūsdienīgu un uz sadarbību vērstu valsts pārvaldes iestādi. Dabas aizsardzības pārvaldei ir jāturpina sadarboties arī ar zemes īpašniekiem, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ilgtspējīgu attīstību,” teica ministre un uzsvēra, ka reģionālo vizīšu mērķis nav tikai pastāstīt, ko dara ministrija,  bet būtiski uzklausīt viedokļus, sadzirdēt svarīgas problēmas, kas jārisina.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
14

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi