Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Anna, Ance, Annija

“Miķelis”, kur valda dejotprieks

Druva
00:00
07.02.2009
8
200902061555105597

Šodien Priekuļu vidējās paaudzes deju kolektīvam “Miķelis” 15 darbības gadu koncerts. ” “Miķelis” ir draugu kolektīvs, kur var īstenot to, kas patīk.

Te var no sirds izdejoties,” priecīgas un satrauktas pirms mēģinājuma atzīst “Miķeļa” dejotājas Dace Kozlovska, Jana Barinova un Inga Bērziņa. Savukārt Andris Juzups uzsver, ka “Miķelis” – tas ir brīvais laiks, jo lai cik tā maz, dejošanai vienmēr var atrast un citu vadītāju nevar iedomāties kā Māri Brasliņu. Aigars Penezis dejojis vairākos kolektīvos, “Miķelī” ir kopš tā dibināšanas. “Tas ir kārtīgs kolektīvs ar kārtīgu vadītāju. Ja strīdamies, tad tie ir radoši strīdi. “Miķeļa” kodols dejo visus 15 gadus, iesaistās jauni, bet tas gars saglabājas. Tas labais dullums palicis. Vairākkārt esmu domājis

– tikai līdz nākamajiem Dziesmu un Deju svētkiem, bet tā arī neizdodas nekur aiziet,” domās dalās Aigars un izsaka to, ko nepateica citi dejotāji: “Ar dejošanu saistās neaizmirstami mirkļi Deju svētkos gan stadionā, gan Ķīpsalā, gan tās emocijas, kas bija 1990.gada svētkos, kad pirmoreiz piedalījās tautiešu deju grupas no citām zemēm. “Miķelis” – tas ir kopā pavadīts laiks.”

Vislakoniskāk par savu kolektīvu saka tā vadītājs Māris Brasliņš: “”Miķelis – tas ir mans mūža darbs, mani domubiedri, jauki kopā pavadīts laiks.”

15 gadi veidojuši un rūdījuši kolektīvu. Lai gan tam negribas ticēt, bet dejotāji ir četrdesmit un piecdesmitgadnieki – mundri, stalti, lokani, atraisīti un atraktīvi. “Tas, šķiet, bija tik sen,” atzīst vadītājs Māris Brasliņš, atceroties kolektīva dibināšanu. Un dzimšanas diena, kā dažkārt tas notiek, atnāca negaidīta. Priekuļu selekcijas stacijas deju kolektīvs sadalījās, tapa “Miķelis”. Sākumā mēģinājumi notika vietējā vidusskolā, tad kultūras centrā, tagad mājvieta ir kultūras nams.

Pirmos tērpus iegādājās dalībnieki paši, vēlāk gādāja pašvaldība.

Gadu gaitā “Miķeļa” dejotājiem izveidojušās tradīcijas, kas reizē ir arī rituāli. Kādreiz kopā svinējuši Jāņus, daudz aicinājušas tūrisma aģentūras, tagad paši sanāk kopā. Ziemassvētkos visi brauc pie Aijas, kur notiek Ziemassvētku balle un uzņem jaunus biedrus.

“Esam piedalījušies visos Dziesmu un Deju svētkos, festivālā “Sudmaliņas”, ik gadu “Miķela” vārds izskan Eiropiādē, kas notikusi dažādās Eiropas valstīs. Koncertu bijis patiesi daudz gan tepat rajonā, gan daudzviet Latvijā. Ik rudeni sezonu “Miķelis” sāk Miķeļdienas gadatirgū Rīgā. Piedalāmies jaunrades deju koncertā “Jautrā pastaliņa”, kas notiek Ērgļos, notiek draudzības koncerti ar “Meteni” Apē – tie parasti izvēršas par tikšanos ar draugiem, jautru atpūtu. Draugu mums daudz. Ne velti jubilejas koncerts saucas “Savu zemi izbraukājis”. Kopā ar draugiem vēlreiz apceļosim Latviju,” saka Māris Brasliņš.

Koncertā dejos mūsu rajona vidējās paaudzes deju kolektīvi “Sadancis”, “Zeperi”, “Saulgrieži, “Straupe”, “Piebaldzēni”, “Jumis”, kā arī “Metenis” no Apes, “Dzīpars” no Rīgas. Un, protams, savu dejotprieku rādīs arī tie, kuri vairs “Miķelī” nedejo.

“Katrs koncerts ar kaut ko īpašu, varbūt pat netveramu paliek atmiņā,” saka Aigars Penezis un piebilst: “Kad nevarēsim padejot, iesim dziedāt.”

Pēc nedēļas “Miķelis” brauc uz Īriju. Uz Dublinu uzaicinājusi latviešu deju grupa “Jampadracis”. Būs koncerti, tikšanās vēstniecībā, jauni iespaidi, kurus pēc laika vislabāk sapratīs savējie – tie, ar ko kopā būts.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
5

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
22

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
231

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
64
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
27
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
32
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi