“Trešdienas vakarā dega Raunas mežniecības teritorijā, netālu no E. Veidenbauma mājām. Vainīgi ogotāji, nometuši kādu izsmēķi. Nedēļas sākumā makšķernieki bija aizkurinājuši ugunskurus pie Alauksta, Rāmuļos pie Raganiņas ezera. Kurinājuši, atpūtušies, tad paši devušies prom, taču mums jāskrien, jādzēš. Ko lai saka? Tā ir slikta attieksme pret otra darbu. Bezatbildība. Vajag taču domāt ar galvu. Droši varu teikt, ka lielākas ugunsnedrošības nemaz nevar būt. Visi dati rāda, ka visbīstamākā pakāpe,” stāstīja Cēsu virsmežniecības ugunsdzēsības stacijas vadītājs Viktors Ivašins un piebilda, ka vislielākās raizes dara ogotāji un makšķernieki, jo meža izstrādātāji daudz atbildīgāk attiecas pret dabas radīto situāciju un kļūdas vai vienaldzību nepieļauj.
“Ir taču cilvēki, kuriem viss pie kājas. Saka, lai paši tiekam galā. Mēs kopā ar ugunsdzēsējiem liesmas arī nodzēšam, bet jāsargā pa nakti pašiem saimniekiem. Jāsauc radi, draugi, kaimiņi, jāņem rokā lāpsta un meijas. Jāskatās. Bet tā nenotiek, cilvēkiem liekas, ka apdzēsts un kārtībā,” tā V. Ivašins.
Konkrēts piemērs ir Nītaures pagasta teritorijā degošā mežmala. Dūmi paceļas no pārdesmit kvadrātmetriem, izgruzdējusi paliela platība. Dūmošanu nevar apturēt, jo gruzd kūdra. “Likās, ka viss, kas deg, jau nodedzis, bet tomēr joprojām… Bijām un ūdeni vairākkārt salējām, jābrauc atkal,” sacīja pašvaldības brīvprātīgo ugunsdzēsēju priekšnieks Viesturs Setkovskis. Vietējie zina, ka gruzdēšana notiek teritorijā, kuru īrē nītaurietis Vilnis Mencs, un vīrietis neliedzas, ka, apsaimniekojot, platību pieļāvis kļūdu.
“Tas jau bija pirms Jāņiem. Dedzināju zarus, krūmus. Viss taču nodega, palika pelni. Tie sāka gruzdēt. Nu, vajadzēja izrušināt,” tā Vilnis Mencs. Speciālisti lēš, ka, neraugoties uz ilgstošo dūmošanu, tā neesot tik tuvu mežam, lai notiktu nopietna nelaime, tomēr vietējie iedzīvotāji, kuri to redz un elpo dūmu smārdu, ar notiekošo ir neapmierināti.
“Cik droši tu vari justies? Kāda pavasarī bija kūlas dedzināšana. Tagad pa vasaru arī nav miera. Traki cilvēki, traki,” sacīja nītauriete, kura nevēlējās atklāt savu vārdu, bet uzsvēra, ka, gan jau vainīgais zināšot, no kuras puses vējš pūš.
Arī par citām iepriekšminētajām nodzēstajām degšanas vietām mežos speciālisti neņemas apgalvot, ka liesmas nevar atdzīvoties.
“Nezinu, vai liesmas mirušas, vai tās uzraus? Mežs ir nenormāli sauss. Viss mežs ir pulvera muca,” tā Viktors Ivašins, piebilstot, ka tikai cilvēki, rīkojoties piesardzīgāk par piesardzīgu, var sekmēt mazāk nelaimju rašanos. Mežinieki saka, ka viņi tāpat kā lauksaimnieki gaida lietu, bet, lai meži kļūtu puslīdz ugunsdroši, esot jālīst divas nedēļas no vietas. Konkrēti nodarītie zaudējumi dabai un meža īpašniekiem Cēsu mežniecībā nav rēķināti, jo tas ir sarežģīti. Nav formulas, lai noteiktu, kāda ir zemes izkaršana, cik bojāti ir koki. Mežs un koki savu dzīvotspēju varēs parādīt nākamajā pavasarī.
Komentāri