Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Mežacūku izšaušanai plāno piešķirt 1,2 miljonus eiro

Leta
15:00
05.02.2016
9

Jau tuvākajā laikā Eiropas Komisija (EK) gatavojas akceptēt 1,2 miljonu eiro piešķīrumu Latvijai, kas tiks novirzīts 100 eiro prēmiju izmaksai par katru nomedīto sievieškārtas mežacūku Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanas programmā, aģentūrai LETA apliecināja Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka lēmums par 1,2 miljonu finansējumu EK jau ir sagatavots un varētu tikt apstiprināts vistuvākajā laikā. Plānots, ka EK segs 75%, bet Latvijas puse – 25% izdevumu.

Tas nozīmē, ka par apmēram 12 000 mežacūku tiks maksātas prēmijas, turpinot pērn novembrī sākto programmu, kad par katru nomedīto mežacūku medniekam izmaksā 100 eiro. Programmas apjoms bija 350 000 eiro, attiecīgi paredzot 3500 mežacūku mātīšu nomedīšanu, un šis limits līdz gada beigām tika izpildīts, savukārt atlīdzības izmaksa medniekiem turpināsies vēl līdz februāra beigām.

Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem Latvijā ir vairāk nekā 70 000 mežacūku.

2014.-2015.gada medību sezonā nomedīta 44 871 mežacūka – 75% no plānotā skaita. 2015.-2016.gada medību sezonā līdz šim nomedīts 45 000 mežacūku, sezonā pieļaujamais medību limits ir 58 000 dzīvnieku.

Kā aģentūrai LETA iepriekš atzina mednieku biedrības vadītājs Jānis Baumanis, lielākā problēma ir nomedīto cūku uzglabāšana, kā arī medījumu pārprodukcija. “Tā nav “galvas” nauda, bet gan labs atbalsts medījumu gaļas pārstrādei, kas ir dārgs pasākums. Daļa no atbalsta izmanto konservu ražošanai, jo gaļas ir daudz un ne katrs var atļauties to pārstrādāt,” sacīja mednieku pārstāvis.

Kā ziņots, šogad konstatētas 118 ar ĀCM slimas mežacūkas 35 novadu 62 pagastos, bet pērn atrastas 1048 ĀCM inficētas mežacūkas.

Savukārt mājas cūku populācijā kaite kopš 2014.gada jūnija skārusi 213 mājas cūkas Rēzeknes, Mazsalacas, Ainažu, Staiceles, Ambeļu un Vecsalienas novadā. Novietnēs iznīcinātas 670 cūkas, bet pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas skartajos apgabalos pastiprinātas biodrošības dēļ tika izkautas apmēram 14 000 cūku, attiecīgi to īpašniekiem izmaksātas kompensācijas 2,322 miljonu eiro apmērā.

ZM arī informē, ka kopumā izlietotais finansējums ĀCM apkarošanai kopš kaites uzliesmojuma ir 10 099 653 eiro.

No šī finansējuma Pārtikas un veterinārajam dienestam dezinfekcijas pasākumiem, mobilās sadedzināšanas iekārtai, ārējās robežas kontrolpunktos konfiscēto produktu iznīcināšanai u.c. pasākumiem izmaksāti 4 126 665 eiro, zinātniskajam institūtam “Bior” izmeklējumu veikšanai – 1 393 716 eiro.

Valsts ieņēmumu dienests pastiprinātai privātpersonu bagāžas kontrolei saņēmis 911 478 eiro, Iekšlietu ministrija – Valsts robežsardze un Valsts policija – kontrolposteņiem un autotransporta kontrolei inficētajās teritorijās – 95 989 eiro, Valsts meža dienests – 77 387 eiro, pašvaldības cūku līķu iznīcināšanai – 101 820 eiro.

Tāpat no VAS “Latvijas Valsts meži” pērn tika saņemts ziedojums dzesētavu iegādei nomedīto mežacūku uzglabāšanai un informācijas pasākumiem medniekiem 960 211 eiro apmērā.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Latvijā iepriekš kaite nekad nebija reģistrēta.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
14

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi