Meža ogu iepircēji ir sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropas institūcijās, raksta laikraksts “Dienas Bizness”.
Ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.
Neizpratni par ieceri ieviest licencēšanu pauž SIA “Artavs Pro” valdes loceklis Agris Kaužēns, kurš nodarbojas ar meža ogu iepirkšanu un realizēšanu ārpus Latvijas – Baltijā un Skandināvijā. “Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā. Ikviens var dibināt uzņēmumu un brīvi iepirkt ogas. Tad jau būtu jālicencē arī graudu audzētāji un citas nozares. Manā uztverē kā Eiropas vērtību aizstāvim tas liekas pilnīgi absurdi, ka šajos laikos šāds jautājums var rasties,” uzsver uzņēmējs.
Krievijā un Ukrainā joprojām šis process ir licencēts, arī Zviedrijā pastāvējusi licencēšana, taču pirms pieciem gadiem Eiropas Savienības spiediena ietekmē šo kārtību nācies mainīt, un patlaban šajā tirgū ikviens brīvi barot iepirkt meža ogas.
Kaužēns uzskata – ja Latvijā šo sistēmu ieviesīs, tas būs solis atpakaļ, un ogu iepircēji gatavi vērsties gan atbildīgajās ministrijās, gan Eiropas institūcijās.
“No patentēšanas Latvija virzās ārā, lai samazinātu birokrātiju. Bet, ieviešot šo sistēmu, atkal būs ierēdņu armija, kas dalīs patentus, taču, kur ir birokrātija, ierēdņu godīgums ir apšaubāms. Nevaru nevienu apvainot, bet nākamā ierēdņu armija par nodokļu maksātāju naudu atkal kontrolēs šo pasākumu,” akcentē uzņēmējs.
Arī SIA “Lukss AG” valdes locekle Gita Saulīte-Zvaigzne uzskata, ka, ieviešot meža ogu iepircēju licencēšanu, tiks bremzēta brīvā konkurence, līdz ar to cietējs būs ogu lasītājs. “Ja viens vai divi lieli pārstrādes uzņēmumi diktēs cenas, tās būs zemas, līdz ar to ogotājiem, kam tas ir vienīgais iztikas avots, ieņēmumi samazināsies,” brīdina uzņēmēja. Tāpat iespējams, ka daudzi palikšot bez darba.
Kaužēns piebilst, ka lielākoties ogas lasa Latvijas vistrūcīgākie iedzīvotāji, kam visbiežāk tas ir eksistences jautājums.
Ogu uzpircēji nesaprot, kāpēc šis jautājums šobrīd ir aktualizēts. Viņi pieļauj, ka, iespējams, tas ir kādu nozares spēlētāju interesēs, taču to vārdi netiek konkretizēti.
Šī problēma šovasar, iespējams, aktualizēta tāpēc, ka šogad ogu cena bija divi lati kilogramā, tātad salīdzinoši augsta. Taču līdzīga situācija ir ne vien Latvijā, bet arī Skandināvijā un citviet Eiropā, jo melleņu ražas bijušas mazas. Taču Latvijas komersantiem esot mazas iespējas ietekmēt situāciju tirgū, jo galvenos šo meža ogu apjomus – mellenes, brūklenes – dodot Skandināvijas valstis Zviedrija un Somija, kur esot pavisam citi apjomi.
Pie problēmas risināšanas patlaban strādā īpaši izveidota darba grupa ar nozares un ministriju pārstāvjiem. Jau notikusi pirmā darba grupas sanāksme, kurā piedalījās arī SIA “Spilva”, SIA “Pure Food” un SIA “Kronis” pārstāvji, kas atbalstot licencēšanas ieviešanu. Nākamajā darba grupas sanāksmē septembrī tikšot pieaicināti arī meža ogu iepircēji.
Zemkopības ministrijas valsts sekretāres vietniece Rigonda Lerhe iepriekš skaidroja, ka līdz mēneša beigām tiek gaidīti Ekonomikas ministrijas priekšlikumi, kā iespējams ieviest meža ogu uzpircēju licencēšanas kārtību. Ekonomikas ministrijas pārstāve Elita Rubesa-Voravko pirmdien atzina, ka šis jautājums vēl ir diskutējams un tuvākajā laikā paredzēta nākamā darba grupas tikšanās. Ekonomikas ministrija gan neiestājas par stingru licencēšanu, viņa piebilda.
Pārtikas rūpnieki iepriekš pauduši satraukumu arī par tā saucamajiem ogu reideriem, kas ierodas Latvijā no kaimiņvalstīm, iepērk ogas un izved, valsts budžetā neko nemaksājot.
NOZARE.LV
Komentāri