Metālisti pierībina Vaivi

Pulcējot kuplu apmeklētāju skaitu, kā arī priecējot ar pašmāju un kaimiņvalstu metāla mūzikas grupām, Vaivē aizvadīts “Zombïfests”. Iepriekš divus gadus festivāls bija zināms ar nosaukumu “Zāģis”.

Uz skatuves kāpa vienpadsmit grupas: “Zaķis”, “Kapu svētki”, “Varkals”, “Overcast Rain”, “Urskumug”, “Lureaway”, “Ryvendir”, “Bloody Heels”, “Māra”, kā arī igauņu grupa “Woundgiver” un britu metālisti “Helestios”. Viens no pasākuma organizatoriem Uldis Voitkevičs ir gandarīts, ka festivālā piedalās gan Latvijas, gan ārzemju grupas, kā arī izdodas uzaicināt mūziķus, kuri ilgāku laiku nav spēlējuši, bet festivālam par godu sanāk kopā un uzstājas. Tā jau pirmajā gadā  uzstājās pirmā latviešu meiteņu rokgrupa “Šķembas”. Ar klausītājiem atkal tikās leģendārā “Procession”, kuras dalībnieks ir arī pats Uldis Voitkevičs, metālistiem zināms kā Zombis. Grupas dalībnieks bija arī Gundars Vīksna jeb Zāģis. Viņa piemiņai 2022. gadā tapa pirmais festivāls “Zāģis”. Šogad grupa ar albumu “This Side Of The River” uzvarēja Metālmūzikas gada balvā tradicionālās metālmūzikas kategorijā.

U.Voitkevičs šogad festivālu organizēja divatā ar Natu Brambergu, iepriekšējos gados bijis kuplāks organizatoru pulciņš. “Bet tas nenozīmē, ka bija grūtāk. Diviem cilvēkiem viegli rast kopsaucēju. Manuprāt, pasākums bija diezgan labi noorganizēts, arī atsauksmes saņemam labas. Esmu tikai par šādiem pasākumiem un arī turpinājumu nākamgad,” saka U. Voitkevičs.

Metālmūzikas mīļotājiem Vidzemē šis ir vienīgais festivāls, līdz šim tāds notika arī Rūjienā, bet šogad finansiālu iemeslu dēļ izlēma pasākumu vairs nerīkot. Protams, metālisti brauc no visas Latvijas, arī Kurzemes, kur šīs mūzikas festivālu ir krietni vairāk.

Festivāls notiek Ulda Voitkeviča mājas pagalmā. Zombis jau iepriekš savā lauku sētā pulcinājis smagās mūzikas cienītājus, pulcējās vairāki desmiti, bet festivālos ir vairāki simti, šogad jau tuvojoties 500. Tomēr galvenā doma joprojām ir tā pati – mājas ballīte.

“Skatuve un “EF System” nodrošinātā apskaņošana un gaismošana ļauj ar godu uzņemt arī ārzemju grupas, turēt labu līmeni, bet festivālu rīkojam tādu, lai jebkurš justos labi, nevis sēdētu maliņā. Ir cilvēki, kuri nav saistīti ar smago mūziku, bet brauc uz šo festivālu, jo te nejūtas lieki. Metālisti ārēji atšķiras, ir tetovēti, ar ķēdēm, gariem matiem un bārdām, bet ļoti inteliģenta un kolorīta publika. Labprāt parunāsies ar katru un par dažādām tēmām, tāpēc aicināts uz pasākumu ir ikviens,” uzsver U.Voitkevičs. Nata Bramberga piebilst, ka metālisti ir mākslinieki, viņi nekad nemetīs zemē papīru vai dzēriena glāzi, pēc metālistu ballītēm vienmēr viss ir tīrs. Savukārt U.Voitkevičs pastāsta, ka ģimene un kaimiņi ir pieraduši, ka laiku pa laikam te skan metāls. Arī 84 gadus vecā Ulda mamma, kurai nenoliedzami visiecienītākā ir “Šlāgeraptauja”, iznāk pagalmā paklausīties, kas šoreiz spēlē.

Nata Bramberga teic, ka jau no pirmā festivāla apmeklētāji aicināti ņemt līdzi bērnus. “Ir klausītāji, kuri brauc kopā ar saviem pieaugušajiem bērniem un viņu bērniem. Bērniem patīk brīvā un draudzīgā atmosfēra. Nākamgad piedomāsim vēl par īpašām aktivitātēm tieši mazajiem,” stāsta N.Bramberga. “Pirms trim gadiem sākām ar mājas ballīti, visi bija stāvā sajūsmā. Tāpēc, kaut pasākums izvērties daudz plašāks, arvien uzturam mājas ballītes sajūtu, no rīta cienājam ar kafiju un uz lielā ugunskura katlā vārītu zupu, uzdziedam latvju dziesmas.” Pasākuma organizatore pastāsta, ka festivāla laikā par gardu un, kas nav mazsvarīgi, lētu ēdienu rūpējās krodziņš “O’Paps”.

N.Bramberga atgādina, ka 80. gados Cēsis pat dēvēja par metāla mūzikas galvaspilsētu, jo te bija jaunieši, kuri ne tikai jūsmoja par smago metālu, bet arī paši kļuva par daļu no tā, gan dibinot grupas, gan uzturot zīmīgu tēlu-    valkājot saplēstus džinsus, audzējot garus matus un esot tā laika dumpinieki. Gundars Vīksna bija viens no metālistu grupējuma kodola. Tomēr ar laiku katram veidojās sava dzīve, katrs aizgāja savu ceļu. Tikai 2022. gadā, tiekoties Gundara bērēs, radās ideja satikties vasarā pie Ulda.

“Nevarējām gan iedomāties, ka tas būs tik sarežģīti, bet tas bija tā vērts,” vērtē Nata. Viņa atzīst, ka visgrūtākais ir lūgt atbalstu, tāpēc ļoti novērtē ikvienu, kas palīdz. Organizatori jau otro gadu piedalījušies kultūras projektu konkursā, iegūstot pašvaldības līdzfinansējumu, kā arī pašvaldība nodrošina skatuvi, kur māksliniekiem uzstāties. Galvenais atbalstītājs, bez kura festivāls nevarētu notikt, ir “Draugiem Group”, bet aktīvi atbalsta arī vietējie uzņēmēji.