Patlaban norisinās agresīva ražotāju cīņa par iespēju celt pārtikas produktu cenas, atzina mazumtirgotāji.
Kā atzīst “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais, tas, kas patlaban notiek starp ražotājiem un tirgotājiem, ir agresīva ražotāju cīņa par iespēju celt pārtikas produktu cenas. Savukārt tirgotāji, apzinoties zemo pirktspēju, šo procesu bremzē, ko atzinusi arī Konkurences padome, norāda Turlais.
“Faktiski esam pircēju advokāti – mums ražotāju piedāvājums jāsamēro ar to, ko cilvēki vispār var atļauties nopirkt. Ja tirgotāji piekristu ikvienam piegādātāju pieprasījumam celt cenas, inflācija pārtikai, iespējams, būtu jau tuvu divciparu skaitļiem,” uzsvēra Turlais.
“Piemēram, janvārī piegādātāji vidēji par 10% iepirkuma cenu paaugstināja vairāk nekā 130 piena produktiem. Janvārī piegādātāji paaugstināja arī kafijas, cukura, alus, kakao, šokolādes izstrādājumu un konfekšu iepirkuma cenas. Cenas vēlas celt arī citi piegādātāji,” norāda Turlais.
Pēc viņa domām, ražotāju vēlme celt ieņēmumus nav samērojama ar cilvēku pirktspēju. “Pircēji nevar atļauties maksāt tik, cik ražotāji pieprasa, un jautājums – vai tirgotājiem par noteiktu produktu pārdošanu būtu jāpiemaksā?”
“Patlaban konkurence starp tirgotājiem ir asāka nekā jebkad. Lai spētu nodrošināt zemāko cenu pircējiem, tirgotāji ir krietni savilkuši jostas, samazinājuši savus izdevumus,” skaidro “Rimi” valdes priekšsēdētājs.
Pēc viņa teiktā, pārtikas ražošana Latvijā nereti ir neefektīva. “Tā ir ļoti sadrumstalota – būtisku daļu veido salīdzinoši sīki ražotāji, kuri tā vietā, lai radītu savu unikālo produkciju, mazos apjomos ražo pilnu sortimenta spektru, kas ir pretrunā ar vienkāršākajām ekonomikas teorijām. Turklāt, ja aplūko uzņēmumu rentabilitātes rādītājus, ir redzams, ka tirgotāji Latvijā pelna mazāk nekā ražotāji,” uzsver Turlais.
Piemēram, 2009.gada rentabilitātes rādītāji liecina, ka “Rimi” rentabilitāte bija 0,17%, kamēr “Rīgas Piensaimniekam” – 5,66%.
Tāpat viņš norāda, ka arī publiska pārrunu procesa apspriešana ir instruments, ar kuru piegādātāji cenšas “izsist” augstākas cenas. Turlais gan atzīmē, ka pagaidām neviens uzņēmums nav atteicies no tirdzniecības “Rimi” tīklā.
“Ja piensaimnieki saskata tirdzniecībā citādas – fantastiskas – peļņas iespējas, tad kas gan viņus kavē šo fantastisko peļņu gūt pašiem, atverot savus firmas veikalus?” norāda arī “Maxima” tīkla preses sekretārs Ivars Andiņš, piebilstot, ka “Maxima” vidējie uzcenojumi piena produktiem caurmērā ir 17%-22%.
Tāpat viņš arī atzīst, ka ražotāju orientēšanās uz eksportu vērtējama atzinīgi. “Vienlaikus gan būtu žēl, ja viņi to izprastu kā atteikšanos no Latvijas tirgus, jo daudzus izstrādājumus pircēji ir iecienījuši,” norādīja Andiņš.
Jau ziņots, ka strauji pieaugusī pārtikas tirgotāju apetīte pēc peļņas dzen izmisumā ražojošos uzņēmumus, raksta “Dienas Bizness”. Kā informēja AS “Rīgas piensaimnieks”, pirms trim gadiem lielāko mazumtirgotāju peļņas daļa biezpiena sieriņiem bija aptuveni 7% līdz 10% no preces vērtības, bet patlaban par zemāku nekā 20% peļņu neviens nerunā. Runājot par citiem produktiem, piena tirgotāju peļņas daļa pieaugusi no 14%-15% līdz 30% pašlaik, bet jogurtam un desertiem attiecīgi no 20%-24% līdz vairāk nekā 30% patlaban.
NOZARE.LV
Komentāri