Cēsīs, Bērzaines ielā 31, atklāta SIA“Adven Latvia” jaunā šķeldas katlumāja, kas gandrīz pilnībā aizstāj līdz šim kvartāla dzīvojamā fonda apsildei izmantotās dabasgāzes katlu iekārtas.
Šis ir kārtējais solis, lai samazinātu atkarību no fosilā kurināmā un būtiski palielinātu atjaunojamā energoresursa izmantošanu. Pēc šīs katlumājas uzcelšanas tie sasniedz jau 85 procentus no kopējā Cēsu centralizētās siltumapgādē izmantotā apjoma.
Atklāšanas brīdī uzņēmuma biznesa vadītājs Latvijā Māris Kānītis norādīja, ka ģeopolitiskie apstākļi joprojām rada samērā lielu nenoteiktību par energoresursu cenām, tāpēc vietējo resursu izmantošana ir pareizais solis: “Šai katlumājai ir pieslēgtas vairāk nekā desmit daudzdzīvokļu mājas un divas izglītības iestādes, tātad samērā liels mikrorajons turpmāk tiks apsildīts ar šķeldas kurināmo.”
“Adven Latvia” ražošanas direktors Egils Kampuss stāstīja, ka šis objekts darāmo darbu sarakstā atradies jau kādu laiku, tagad tas sekmīgi realizēts: “Jau no sākuma bija skaidrs, ka jaunā katlumāja būs efektīva, automatizēta, kuru personāls varēs pieskatīt attālināti, atbraucot tikai nepieciešamības brīžos. Dažkārt varbūt ir vēlme pēc lētāka risinājuma, bez automatizācijas, bet tad nāk klāt izdevumi par darbaspēku, citām pozīcijām, un rezultātā izmaksas ir vēl augstākas. Ņemot vērā, ka Cēsīs bezdarba tikpat kā nav, tikai četri procenti, tas liek aizdomāties, ka būs problēmas ar kvalificētiem darbiniekiem. Un tas bija būtisks arguments, lai mēs ietu automatizācijas virzienā.”
Katlumājas būvniecība uzsākta pavasarī, un jau apkures sezonas sākumā siltumenerģijas ražošana Bērzaines ielas kvartālā tika sākta no jaunā siltumavota.
Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzina, ka viņš šo objektu bieži minējis kā piemēru sarunās ar kolēģiem: “Ja kādā pašvaldības pasūtītajā objektā buksēja termiņi, norādīju, ka “Adven” katlumājas būvniecībā darbs notiek arī brīvdienās, lai pagūtu termiņā. Kāpēc tā nenotiek pašvaldības objektos?”
Projekts īstenots ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda atbalstu, tā kopējais finansējums ir vairāk nekā 1,3 miljoni eiro, no kura 231 tūkst. eiro ir ES līdzfinansējums. Apkures katls ražots Igaunijā, kur uzņēmums specializējies tieši maza izmēra katlumāju un iekārtu ražošanā.
Klausoties E. Kampusa stāstītajā par būvniecību, par katlumājas darbību, bija jūtams, ka šajā projektā domāts par visu, sākot no šķeldas pievešanas līdz pelnu aizvešanai, lai procesu norise būtu ērtāka, ilgtspējīgāka, lai katlumāja būtu vieglāk apkalpojama. Jau būvējot objektu, pieaicināti šķeldas piegādātāji, lai apzinātu, kā viņiem ērtāk izkraut kravu, jo arī tajā biznesā katra minūte svarīga. Viņu ērtībām laukums paaugstināts par desmit centimetriem.
“Būvniekiem jādod skaidras norādes, ko un kā vajag, tad viņi tās arī izpildīs,” uzsvēra E. Kampuss.
Stāstot par izmantojamo kurināmo, M. Kānītis norāda, ka viņi seko Eiropas Savienības ilgtspējas prasībām, izmantojot tā saukto “apauguma šķeldu”, kurā nonāk mežizstrādes pārpalikumi, ceļmalu un teritoriju apguvumi un cita zemākas kvalitātes koksne. Nav nepieciešamība pēc “baltās šķeldas”, ko iegūst no sasmalcinātas malkas, koka stumbriem, jo to var izmantot, lai radītu produktus ar augstāku pievienoto vērtību.
“Šķeldas piegāde neradīs papildu satiksmes intensitāti, kravu vedīs reizi trijās dienās. Domājot par kurināmā noliktavas apjomu, rēķinājām, cik optimāls ir šķeldas daudzums, kam tur jābūt, lai atvieglotu ikdienas darbu. Ja noliktava par mazu, bet brīvdienās nevar piegādāt kurināmo, var rasties problēmas. Ja pārāk liela, tie ir lieki izdevumi. Krātuvē iespējams uzņemt divas kravas, un tajā visu laiku tiek turēti apmēram 70 procenti no vienas kravas, lai ir rezervīte, ja rodas grūtības ar piegādi, piemēram, ekstremālu ceļa apstākļu dēļ,” skaidroja E. Kampuss.
Kā jau minēts, degšanas process regulējas automātiski, ir sasaiste ar ielas otrā pusē esošo gāzes katlumāju, un brīdī, kad šķeldas katls sasniedz limitu, automātiski pieslēdzas gāzes katls.
M. Kānītis, sakot, ka pēc šīs katlumājas pieslēgšanas 85 procentus saražotā siltuma saražo no atjaunojamās enerģijas, norāda, ka tagad jādomā, kā radīt alternatīvu arī atlikušajiem 15 procentiem: “Mūsu apkures sistēmā pilsētā ir vēl divas mazas gāzes sistēmas, kas nodrošina siltumu atsevišķām ēkām, bet tur vajadzīgas pārāk lielas investīcijas, lai kaut ko mainītu. Izskatām dažādas iespējas, lai varētu atrast labāko risinājumu.”
Komentāri