Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Maskēšanās tīkls kā dabas ainava

Sarmīte Feldmane
00:00
30.10.2024
148
Tikli

Lai svešais skatiens apmaldās. Uzmanīgi dažādas krāsas lentes pinot caur tīkla acīm, veidojas dabas ainava. Strādā “Tīklu alianses” Tīklu darbnīcas koordinatore Cēsīs    Inese Ločmele-Jansone (vidū), cēsniece Olita Ansone ( no kreisās) un Māra Virskule.  FOTO: Sarmīte Feldmane

Cēsīs, Raiņa kvartālā tukšajās telpās, kas gaida pārmaiņas, valda rosība. Te dažāda vecuma cēsnieki pin tīklus Ukrainas armijai. Darbs vēl nesokas tik raiti, ir jāmācās.   

Labdarības biedrība “Tavi draugi” brīvprātīgais un “Tīklu alianses” tehniskais vadītājs Aldis Silovs    māca un rāda, kā caur tīkla acīm vilkt lentes, kā veidot zigzag rakstus. Biedrība akcijā “Tīklu alianse”    rīko darbnīcas, kurās ir iespēja iegūt jaunas prasmes.

“Ir daudzi, kuri gribētu kaut ko darīt Ukrainas labā, bet nezina kā, un nav iespēju. Var ziedot brīvo laiku un pīt tīklus. “Tavi draugi” nodrošina tīklus un materiālus,” pastāsta A.Si­lovs un uzsver, ka ir dažādas tīklu pīšanas tehnikas, katrai savi plusi un mīnusi. Jokojot    pinēji tehniku, kuru pacietīgi apguva cēsnieki, sauc – iedzēris tārpiņš rāpo uz mājām. Raksts tiek  veidots iespējami haotisks, lai nebūtu ģeometrisku figūru, kuras var piesaistīt    uzmanību. Tiek ņemtas vērā tīklu pasūtītāju atrašanās vietas apvidus īpatnības un dabā sastopamo krāsu gamma. Aiz­sargtīklam jāiekļaujas frontes ainavā. Maskēšanās tīklus izmanto, lai no agresora paslēptu tehniku, munīciju, automašīnas un humāno preču kravas.

Tīklos tiek izmantotas 3,5 cm platas flizelīna lentes, kas ir izturīgas. “Tās ir vieglas, rūpnieciski krāsotas. Svars bieži vien ir ļoti svarīgs. Ja aizsargtīklu izmanto tehnikai, tad nav būtiski, vai tas sver 16 vai sešus kilogramus, bet, ja to izmanto karavīri un tas jānes, ir jūtama atšķirība,” skaidro A.Silovs un piebilst, ka, izmantojot dažādu audumu lentes, tīkli var būt pārāk raibi un bieži vien audumi ir jākrāso, kā arī tīkli ir smagi.    Pareizai tehnikai un krāsu salikumam ir būtiska nozīme, jo nekvalitatīvi veidots maskēšanās tīkls var nodot ienaidniekam karavīru atrašanās vietu.

Cēsnieki nesteidzīgi ver dažādu krāsu lentes caur tīklu acīm, veidojot dabas ainavu. “Mācāmies. Pinums nav vienkāršs, jādomā līdzi, kā caur tīkla acīm katru lenti virzīt,” pastāsta Māra Virskule un uzsver, ka ir gandarīta paveikt kādu lietderīgu darbu. “Pensionāri var ne tikai braukt ekskursijās, piedalīties pasākumos, bet dot savu artavu Ukrainas atbalstam. Varbūt kāds karavīrs tiks pasargāts ar mūsu pītajiem tīkliem,” saka M.Virskule. Olita Ansone savukārt atgādina, ka, protams, var skatīties televīzijā un pārdzīvot to, kas notiek Ukrainā, bet katrs var arī kaut nedaudz palīdzēt.

Renāte Zvaigzne uz tīklu pīšanas darbnīcu atbraukusi no Vaidavas. “Gribu iemācīties pīt maskēšanās tīklus. Dienas centrā telpas ir, gribu iesaistīt gan tā klientus, gan iedzīvotājus. Vienkāršs tas darbs nav, visu laiku jādomā līdzi,” pastāsta R.Zvaigzne.

Par to, lai darbi veiktos, gādā “Tīklu alianses” Tīklu darbnīcas koordinatore Cēsīs Inese Ločmele-Jansone. Viņa uzsver, ka nav viena, ir daudz atbalstītāju, katrs dara kaut ko ļoti svarīgu. Galdnieks    Jānis no Amatas puses izgatavojis koka rāmjus, uz kuriem veidot tīklus, aktīvistu iesaistīšanā daudz dara Daumants Kalniņš. Priekuļu tehnikuma audzēkņi flizelīna audumu sagrieza loksnēs un katras galu iegrieza, lai varētu piesiet pie tīkla.

“Cēsnieki ir aktīvi un ieinteresēti. Iemācīsimies, tad, apzinot, kad kuram ir laiks, veidosim dienas, vakara un brīvdienu grupas,” stāsta I.Ločmele-Jansone un piebilst, ka tagad tiek pīti maskēšanās tīkli rudenim, bet drīz – ar citiem krāsu toņiem – ziemai.
Pašvaldība aizsargtīklu pīšanai    līdz decembrim atvēlējusi telpas Raiņa ielā 27. Tās nav apsildāmas, kad laiks kļūs aukstāks, vai te tik ilgi varēs darboties.

“Telpu jautājums ir vislielākā problēma. Cilvēki vēlas iesaistīties, materiāli, no kā pīt maskēšanās tīklus, kuri frontē glābj karavīru dzīvības, ir,” saka koordinatore un piebilst, ka biedrība būtu ļoti pateicīga, ja kāds telpas piedāvātu. Būtu skumji, ja to trūkuma dēļ akciju Cēsīs vajadzētu pārtraukt.

Tīklu darbnīcā uz galdiņa    plāksnīte ar uzrakstu “Mana Latvija – mana atbildība”. Inese atgādina, ka katrs savā vietā    esam atbildīgs par to, ko darām, kādus lēmumus pieņemam, kurā pusē nostājamies. “Kāda ir mana atbildība par savu valsti?    Cēsīs dzīvo 14 700 iedzīvotāju. Moldovas izvēli par Eiropas savienību izšķīra 13 596 balsis,    jo par demokrātijas ceļu nobalsoja 50,46 procenti pilsoņu. 12 tūkstoši cilvēku vēl dzīvo Pokrovskā, pilsētā, kuru nepārtraukti apšauda. Pirms tam tur mājas bija 70 tūkstošiem iedzīvotāju.    Vai šie    skaitļi neatgādina par atbildība pret savu valsti? Ukraina, aizstāvot savu zemi, aizstāv Latviju,” pārdomās dalās cēsniece.

Gatavie maskēšanās tīkli ar biedrības “Tavi draugi” brīvprātīgo un sadarbības partneru palīdzību tiek nogādāti Ukrainas aizstāvjiem tieši rokās. “Tīklos var sapakot frontē vajadzīgas lietas. Kastē jau krājas vilnas zeķes. Kāds atnes konservus, cits saldumus,” stāsta Inese un atgādina, ka tiek vāktas arī izlietotas elektroniskās cigaretes. Tās demontē, plastmasu izkausē, tas noder dronu astītēm, bet akumulatorus izmanto telefona lādētāju izgatavošanai.   

“Visi esam draugi – tavi draugi ir mani draugi, un viņiem ir citi draugi, kuri ir arī mani draugi. Mēs esam visi kopā, darām vienam mērķim – Ukrainas uzvarai,” atgādina I.Ločmele-Jansone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
12

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
115

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
356
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi