Pirmdiena, 15. decembris
Vārda dienas: Johanna, Hanna, Jana

Maskēšanās tīkls kā dabas ainava

Sarmīte Feldmane
00:00
30.10.2024
148
Tikli

Lai svešais skatiens apmaldās. Uzmanīgi dažādas krāsas lentes pinot caur tīkla acīm, veidojas dabas ainava. Strādā “Tīklu alianses” Tīklu darbnīcas koordinatore Cēsīs    Inese Ločmele-Jansone (vidū), cēsniece Olita Ansone ( no kreisās) un Māra Virskule.  FOTO: Sarmīte Feldmane

Cēsīs, Raiņa kvartālā tukšajās telpās, kas gaida pārmaiņas, valda rosība. Te dažāda vecuma cēsnieki pin tīklus Ukrainas armijai. Darbs vēl nesokas tik raiti, ir jāmācās.   

Labdarības biedrība “Tavi draugi” brīvprātīgais un “Tīklu alianses” tehniskais vadītājs Aldis Silovs    māca un rāda, kā caur tīkla acīm vilkt lentes, kā veidot zigzag rakstus. Biedrība akcijā “Tīklu alianse”    rīko darbnīcas, kurās ir iespēja iegūt jaunas prasmes.

“Ir daudzi, kuri gribētu kaut ko darīt Ukrainas labā, bet nezina kā, un nav iespēju. Var ziedot brīvo laiku un pīt tīklus. “Tavi draugi” nodrošina tīklus un materiālus,” pastāsta A.Si­lovs un uzsver, ka ir dažādas tīklu pīšanas tehnikas, katrai savi plusi un mīnusi. Jokojot    pinēji tehniku, kuru pacietīgi apguva cēsnieki, sauc – iedzēris tārpiņš rāpo uz mājām. Raksts tiek  veidots iespējami haotisks, lai nebūtu ģeometrisku figūru, kuras var piesaistīt    uzmanību. Tiek ņemtas vērā tīklu pasūtītāju atrašanās vietas apvidus īpatnības un dabā sastopamo krāsu gamma. Aiz­sargtīklam jāiekļaujas frontes ainavā. Maskēšanās tīklus izmanto, lai no agresora paslēptu tehniku, munīciju, automašīnas un humāno preču kravas.

Tīklos tiek izmantotas 3,5 cm platas flizelīna lentes, kas ir izturīgas. “Tās ir vieglas, rūpnieciski krāsotas. Svars bieži vien ir ļoti svarīgs. Ja aizsargtīklu izmanto tehnikai, tad nav būtiski, vai tas sver 16 vai sešus kilogramus, bet, ja to izmanto karavīri un tas jānes, ir jūtama atšķirība,” skaidro A.Silovs un piebilst, ka, izmantojot dažādu audumu lentes, tīkli var būt pārāk raibi un bieži vien audumi ir jākrāso, kā arī tīkli ir smagi.    Pareizai tehnikai un krāsu salikumam ir būtiska nozīme, jo nekvalitatīvi veidots maskēšanās tīkls var nodot ienaidniekam karavīru atrašanās vietu.

Cēsnieki nesteidzīgi ver dažādu krāsu lentes caur tīklu acīm, veidojot dabas ainavu. “Mācāmies. Pinums nav vienkāršs, jādomā līdzi, kā caur tīkla acīm katru lenti virzīt,” pastāsta Māra Virskule un uzsver, ka ir gandarīta paveikt kādu lietderīgu darbu. “Pensionāri var ne tikai braukt ekskursijās, piedalīties pasākumos, bet dot savu artavu Ukrainas atbalstam. Varbūt kāds karavīrs tiks pasargāts ar mūsu pītajiem tīkliem,” saka M.Virskule. Olita Ansone savukārt atgādina, ka, protams, var skatīties televīzijā un pārdzīvot to, kas notiek Ukrainā, bet katrs var arī kaut nedaudz palīdzēt.

Renāte Zvaigzne uz tīklu pīšanas darbnīcu atbraukusi no Vaidavas. “Gribu iemācīties pīt maskēšanās tīklus. Dienas centrā telpas ir, gribu iesaistīt gan tā klientus, gan iedzīvotājus. Vienkāršs tas darbs nav, visu laiku jādomā līdzi,” pastāsta R.Zvaigzne.

Par to, lai darbi veiktos, gādā “Tīklu alianses” Tīklu darbnīcas koordinatore Cēsīs Inese Ločmele-Jansone. Viņa uzsver, ka nav viena, ir daudz atbalstītāju, katrs dara kaut ko ļoti svarīgu. Galdnieks    Jānis no Amatas puses izgatavojis koka rāmjus, uz kuriem veidot tīklus, aktīvistu iesaistīšanā daudz dara Daumants Kalniņš. Priekuļu tehnikuma audzēkņi flizelīna audumu sagrieza loksnēs un katras galu iegrieza, lai varētu piesiet pie tīkla.

“Cēsnieki ir aktīvi un ieinteresēti. Iemācīsimies, tad, apzinot, kad kuram ir laiks, veidosim dienas, vakara un brīvdienu grupas,” stāsta I.Ločmele-Jansone un piebilst, ka tagad tiek pīti maskēšanās tīkli rudenim, bet drīz – ar citiem krāsu toņiem – ziemai.
Pašvaldība aizsargtīklu pīšanai    līdz decembrim atvēlējusi telpas Raiņa ielā 27. Tās nav apsildāmas, kad laiks kļūs aukstāks, vai te tik ilgi varēs darboties.

“Telpu jautājums ir vislielākā problēma. Cilvēki vēlas iesaistīties, materiāli, no kā pīt maskēšanās tīklus, kuri frontē glābj karavīru dzīvības, ir,” saka koordinatore un piebilst, ka biedrība būtu ļoti pateicīga, ja kāds telpas piedāvātu. Būtu skumji, ja to trūkuma dēļ akciju Cēsīs vajadzētu pārtraukt.

Tīklu darbnīcā uz galdiņa    plāksnīte ar uzrakstu “Mana Latvija – mana atbildība”. Inese atgādina, ka katrs savā vietā    esam atbildīgs par to, ko darām, kādus lēmumus pieņemam, kurā pusē nostājamies. “Kāda ir mana atbildība par savu valsti?    Cēsīs dzīvo 14 700 iedzīvotāju. Moldovas izvēli par Eiropas savienību izšķīra 13 596 balsis,    jo par demokrātijas ceļu nobalsoja 50,46 procenti pilsoņu. 12 tūkstoši cilvēku vēl dzīvo Pokrovskā, pilsētā, kuru nepārtraukti apšauda. Pirms tam tur mājas bija 70 tūkstošiem iedzīvotāju.    Vai šie    skaitļi neatgādina par atbildība pret savu valsti? Ukraina, aizstāvot savu zemi, aizstāv Latviju,” pārdomās dalās cēsniece.

Gatavie maskēšanās tīkli ar biedrības “Tavi draugi” brīvprātīgo un sadarbības partneru palīdzību tiek nogādāti Ukrainas aizstāvjiem tieši rokās. “Tīklos var sapakot frontē vajadzīgas lietas. Kastē jau krājas vilnas zeķes. Kāds atnes konservus, cits saldumus,” stāsta Inese un atgādina, ka tiek vāktas arī izlietotas elektroniskās cigaretes. Tās demontē, plastmasu izkausē, tas noder dronu astītēm, bet akumulatorus izmanto telefona lādētāju izgatavošanai.   

“Visi esam draugi – tavi draugi ir mani draugi, un viņiem ir citi draugi, kuri ir arī mani draugi. Mēs esam visi kopā, darām vienam mērķim – Ukrainas uzvarai,” atgādina I.Ločmele-Jansone.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ar “Japānas pasakas” palīdzību veicina integrēšanu

00:00
15.12.2025
27

Koncertzālē “Cēsis” izskanējis Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra fonda (LNSO fonds) projekta koncert uzvedums “Japānas pasaka”, uz ko bija aicinātas Cēsu novada un Vidzemes skolu 3. – 12. klases, saņemot ielūgumu par piedalīšanos radošā aktivitātē. Pirms uzveduma notika sociālā darba, izglītības un kultūras profesionāļiem paredzēta ekspertu diskusija “Bērnu ar īpašām vajadzībām integrēšana sabiedrībā, izmantojot kultūras un […]

Vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca tiekas Ieriķos

00:00
14.12.2025
61

Nepieredzētu atsaucību piedzīvoja biedrības “Cēsu mantojums” sadarbībā ar Cēsu novada pašvaldību 5. un 6. decembrī rīkotā vēsturisku ēku siltināšanas meistardarbnīca, kas notika “Baložu mājā” Ieriķos jeb vēsturiskajā Ieriķu pasta ēkā. Sestdien Ieriķos sastaptie meistarklases organizatori “Dru­­­­vai” atzina, ka pieteikušies 40 dalībnieki, kas esot tiešām daudz. Meistardarbnīcas mērķis bija sniegt praktiskas zināšanas par vēsturisku ēku siltināšanu […]

Jaunās telpas Rainī apskatījuši pirmie interesenti

00:00
13.12.2025
82

Šajās dienās iespējams pieteikties biroja telpu nomas tiesību izsolei radošas un digitālas komercdarbības veikšanai Cēsīs, Raiņa kvartālā, Raiņa ielā 27. Cēsu novada pašvaldībai piederošajā ēkā, kas ieguvusi pilnīgi jaunas aprises, reizē saglabājot industriālās vides elpu, piedāvātas 11 biroja telpas ēkas pirmajā stāvā – piecas ar skatu uz iekšpagalmu un sešas ar skatu uz Raiņa ielu. […]

Katru gadu aizvien vairāk skaistu sētu

00:00
12.12.2025
153

Dzērbenes pils, tērpta greznā rotā un mirdzot Ziemassvētku ugunīs, jau attāli sveic ikvienu. Vecpiebalgas apvienības pārvaldes konkursa “Sakoptākā sēta”  dalībnieki un kaimiņi, saposušies šīgada laureātu godināšanas reizei, piepilda Tautas nama zāli. Jau astoto gadu vistumšākajā laikā, kad vakari gari un rīti vēli, cilvēki satiekas, lai atcerētos vasaru un domās jau būtu pavasarī, lai kopā priecātos par […]

Cēsīs izskan koncerts “Veltījums Djūkam Elingtonam”

00:00
11.12.2025
52
1

Djūks Elingtons noteikti ir bijis viens no galvenajiem personāžiem, kas veidojis džeza mūziku un lielās džeza mūzikas orķestrācijas. “Viņa darbības laikā arī pamazām izveidojies tāds klasiskais bigbenda sastāvs, kādu to redzam šobrīd, arī šeit uz skatuves,” sestdien, 6.decembrī, uzsākot uzstāšanos koncertzālē “Cēsis”, atzina Latvijas Radio bigbenda vadītājs Kārlis Vanags. Koncertā sestdien izskanēja Latvijas Radio bigbenda […]

Piparkūkas, vaska sveces, egļu smarža un dziesmas

00:00
10.12.2025
147

Skan Ziemassvētku dziesmas, muzicē Aivars Lapšāns. Tā ir sestdiena, kad Cēsu tirgus rosība dzirdama tālu, jo daudzi laiku velta, lai iepirktos. Jau rīta agrumā cēsnieki un iebraucēji no pagastiem ir klāt īpašajā Zie­massvētku tirdziņā. Tirdzi­nie­ki stendos radījuši gaidāmo svētku noskaņu, piedāvā gan saldus, gan ceptus, žāvētus, skābētus un marinētus kārumus, gan kaut ko jauku daiļumam […]

Tautas balss

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
25
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
23
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
39
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
41
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
39
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Sludinājumi