Tūlīt klāt marts, ko saucam par pirmo pavasara mēnesi, taču dažkārt to sauc arī par kaķu mēnesi. Kas šajā laikā jāņem vērā šo mājdzīvnieku īpašniekiem, jautāju veterinārās klīnikas – zooveikala “Tedijs” veterinārārstei Janai Kļaviņai. Viņa akcentē aktualitāti – kaķeņu sterilizāciju un runču kastrēšanu.
Kaķiem dzimumgatavība iestājas sešos mēnešos, un, pēc veterinārārstes teiktā, no šī vecuma dzīvnieku var sterilizēt, kastrēt: “Ja tas nav darīts, pavasarī skan kaķu aurošana, runčiem ir specifiskas smakas urīns, ar ko tie iezīmē savu teritoriju. Dzīvnieki kļūst nervozāki, klīst tālu projām, tādēļ pakļauti auto traumām, suņu uzbrukumiem, savā starpā cīnās paši kaķi. Nereti pēc tā mīlulim jāsniedz veterinārā palīdzība, bet sliktākajā gadījumā var pat zaudēt dzīvnieku. Tad būs par vēlu nožēlot, ka nav veikts nepieciešamais, lai tā nenotiktu.”
Veterinārārste iesaka manipulāciju veikt, kad kaķis sasniedzis sešus astoņus mēnešus, kamēr tas nav iepazinis apkārtni, kamēr vēl nav intereses klīst riņķī. Dažkārt saimnieki līdz sterilizācijai, kastrācijai kaķi turot telpās, tikai pēc tam laižot ārā pastaigās, tā esot pareiza rīcība.
“Kaķeņu saimnieki nāk pēc padoma, stāsta, ka dzīvnieks meklējas, traki ņaud. Iesaku sterilizēt, ja vien nav plānoti kaķēni. Ir saimnieki, kuri grib kādu metienu, bet tad svarīgi padomāt, vai būs, kam tos atdot. Ir jārīkojas atbildīgi,” uzsver J. Kļaviņa.
Jautāta par sterilizācijas un kastrēšanas ietekmi uz dzīvnieku veselību, speciāliste norāda, ka nekādu blakņu tai nav. Tiesa, pēc tam lielāka uzmanība jāpievērš ēdināšanai, jo dzīvniekiem nedaudz citāda vielmaiņa. Varbūt ēdienā jāierobežo kaloriju deva, kaķis vairāk jānodarbina.
“Runčiem manipulācija pavisam vienkārša, operācijas organizējam no rīta, dzīvnieku atved neēdušu, jau dažas stundas pēc operācijas var doties mājās. Kaķenītēm procedūra nedaudz nopietnāka, bet pēc mūsdienu operācijām rētas ir ļoti mazas. Pēc 7-10 dienām kaķenīte vēlreiz jāatved uz klīniku, lai izņemtu diegus. Operāciju veic narkozē, dzīvnieks sāpes nejūt.
Pēc šīm manipulācijām bieži no dzīvnieka saimniekiem dzirdēts, cik labi, ka kaķene vairs neņaud, nav meklēšanās pazīmju. Tie, kuri vienreiz šo periodu piedzīvojuši, otrreiz neko tādu negrib un pēc meklēšanās perioda ir klāt veterinārārsta klīnikā,” stāsta veterinārārste.
Kaķenēm pret meklēšanos ir arī tabletes, injicējami medikamenti. J. Kļaviņa saka, ka viņa kā ārste to neiesaka, jo šīs zāles dzīvniekam piena dziedzeros, dzemdē var izraisīt audzējus: “Cilvēki to nezina, kad jautā pēc tādām zālēm, izstāstām, kādas ir blaknes, un tad katrs izlemj, kā rīkoties. Uzskatu, ka pareizākais ir veikt sterilizāciju, tad nav nekādu blakņu, nav jādomā par regulārām injekcijām, tabletēm. Jo agrāk manipulāciju veicam, jo mazākas iespējas, ka kaķenei piena dziedzeros var rasties audzēji, jo vēlāk, jo to risks lielāks.”
Sterilizācija un kastrēšana ir nozīmīga, samazinot klaiņojošu kaķu vairošanos. Tā tiek kontrolēta dzīvnieku populācija un arī slimību izplatība. Cēsīs situācija normāla, te darbu ar klaiņojošajiem kaķiem ļoti veiksmīgi veic dzīvnieku patversme, ir programma – noķer, sterilizē, izlaid atpakaļ teritorijā! Domāju, daudzdzīvokļu kvartālu iedzīvotāji būs ievērojuši, ka kaķu populācijas vairošanās ir ierobežota, pagrabos, pagalmos vairs neņaud kaķēni.
J. Kļaviņa stāsta, lai varētu atpazīt, kuriem klaiņojošajiem kaķiem veikta sterilizācija vai kastrācija, dzīvniekam nedaudz nogriež vienas austiņas malu. Šāda pazīšanas zīme ir visā Latvijā un arī citviet pasaulē.
“Ja Cēsīs šī joma sakārtota, novadā ir apdzīvotas vietas, kur dzirdam stāstus, ka kaķēni atrasti pagrabos, atkritumu urnās, mežos, kur tik ne vēl. Cilvēkiem vajadzētu būt atbildīgākiem pret klaiņojošajiem kaķiem, jo pilsētas piemērs rāda, ka jautājumu var sakārtot ļoti sekmīgi, vajag tikai gribēt,” saka J. Kļaviņa.
Komentāri