Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Mārsnēnus rotā latvisko rakstu karogi

Iveta Rozentāle
00:00
05.11.2023
9
Marsneni3 1

Sagaidot novembri – Latvijas valsts svētku mēnesi -, cauri Mārsnēnu centram ved latvisku rakstu karogu aleja.

Mārsnēnieši, ģimenes ar bērniem, jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki, oktobra pēdējā svētdienā bija pulcējušies pie ciema robežzīmes. Te ar svinīgu mirkli atzīmēja jaunumu– latvisku rakstu karogus, kas izvietoti pie apgaismes stabiem un kā zīmes ved cauri ciemam.

Dekoratīvie karogi sagādāti un izvietoti, izmantojot paš­valdības projekta konkursā iegūtos līdzekļus. Pirms projekta “Lai plīvo latvisko rakstu karogi Mārsnēnos” atklāšanas, simboliskas goda lentes pārgriešanas ieceres īstenotāja Madara Melbārde-Žukova, pastāstīja, ka projekts tapis, iegūstot finansējumu novada kopienu iniciatīvu projektu konkursā. Mērķis bija Mārsnēnu teritorijas labiekārtošana, iedzīvotāju iesaiste sabiedriskajā dzīvē un vietas atpazīstamības veicināšana. Par atvēlēto naudu – gandrīz 800 eiro – varēja izgatavot un    uzstādīt desmit karogus, tie pielikti pie katrā otrā laternas staba, izvijoties pa aleju cauri centram.

Lenti pārgriezt M. Mel­bārde-Žukova aicināja mārsnēniešus Romānu Žukovu un Andri Vanagu, kuri iepriekšējā dienā karogus izlika. “Mei­tenes var visu ko izdomāt, bet vajag vīriešus, kuri var ideju arī realizēt, smaidot sacīja M. Melbārde-Žukova. “Cerams, rezultāts patiks gan pašiem, gan ciemiņiem. Vēlos aicināt mainīt domāšanu, apzinoties, ka esam nevis Cēsu novada galējais punkts, bet novada vizītkarte iebraucējiem no Valmieras un Smiltenes puses. Šie karogi ļaus pamanīt, kādai apdzīvotai vietai ar auto brauc cauri, vairs nebūs tā, ka Mār­snēnus pat  nepamanīs.” Jā­teic, ka līdz šim Mārsnēnos līdzīgu ārtelpas rotājumu nebija, arī valsts svētku laikā paš­valdība pie apgaismes stabiem neuzstādīja sarkanbaltsarkanos karogus.

Mārsnēniete Ingrīda Zil­galve kopienas vārdā teica paldies Madarai par paveikto un neizsīkstošo enerģiju, uzsverot, ka nākotne ir brīnišķīgie pagasta jaunieši. Pēc goda lentes pārgriešanas visi bija aicināti latviskas mūzikas pavadībā iziet pa aleju, lai tiktos centrā uz siltu tēju un Daces Melbārdes sarūpēto cienastu – vafelēm un pīrādziņiem.

Vaicāta par šī brīža sajūtām, mārsnēniete Inna Puriņa teica: “Tas, ka mums tagad ir šādi karogi, patiešām    ir brīnišķīgi,    būs prieks, ja tie plīvos visu gadu.” Sarmīte Lāce vērtēja, ka sirdī katrs latvietis ir pat­riots: “Šodiena man silda sirdi. Latvieši ir stipri, lai ko publiskajā telpā dzirdam. Un šie karogi, kuros ir iezīmēts mūsu spēks, ir tieši tas, kas mums kā atgādinājums ir vajadzīgs. Un ir ļoti liels prieks, ka pasākumu apmeklē tik daudz visu paaudžu cilvēku.” Viņa pauda gandarījumu, ka aktīvie mārsnēnieši īsteno arvien jaunas idejas. “Pagasta ģeogrāfiskās lokācijas specifika ir tāda, ka mums ir jābūt aktīviem, lai būtu sadzirdēti. Tāpat kā dzīvē neviens klāt nenesīs, ir pašiem jārūpējas, jādarbojas, un tad arī ar laiku tiekam sadzirdēti un varam īstenot iecerēto. Prieks par jauno paaudzi, kuriem svarīga pagasta virzība. Jaunieši jau ir katras konkrētās apdzīvotās vietas nākotne.”

Madara Melbārde-Žukova “Druvai” teica, ka ir gandarījums par paveikto, karogi izskatās skaisti, reizē ieturēti un nepārspīlēti, tie tiešām varēs priecēt visu gadu: “Sarkanbaltsarkanie karogi vairāk būtu piemēroti tieši novembrim, valsts svētkiem. Vērtējot, kā dekorēt ciemu, mani saistīja latvisko rakstu karogi, vaicāju viedokli kopienai, un lielākā daļa mani atbalstīja. Esam iecerējuši, ka karogi te varētu būt visu gadu, ja vien tie un stiprinājumi izturēs arī skarbākus laikapstākļus. Bet visam ir arī divu gadu garantija, tāpēc vajadzētu izdoties. Ja tomēr būs kādas problēmas, izliksim karogus novembrī un decembrī, lai tie priecē valsts svētku un Ziemassvētku laikā.”

Vērtējot, cik viegli vai sarežģīti ir izmantot projekta konkursa iespējas, M. Melbārde-Žukova teic, ka nelielu pieteikumu sagatavot bija vienkārši, tikai jāiegulda laiks un jābūt uzņēmībai . Jāņem arī vērā, ka privātpersona nevar startēt projektā, dalībnieks var būt individuālais uzņēmējs, uzņēmums vai organizācija. “Var pieteikties arī biedrības, bet mēs, Mārsnēnu kopiena, neesam reģistrējušies, arvien esam brīvprātīgie, kas nāk kopā, lai Mārsnēnos būtu iespējami labāka dzīvošana. Priecātos arī par papildspēkiem, un turpinām aktīvi darboties. Kopā varam daudz.”

“Lai plīvo latvisko rakstu karogi Mārsnēnos” nav vienīgais pienesums Mārsnēnu iedzīvotājiem. Kopienas aktīvisti šajā konkursā saņēma atbalstu, lai iegādātos    arī velo remonta staciju, ko novietos centrā. Iecerēts, ka nākotnē varētu piesaistīt līdzekļus, lai izveidotu lapenīti, kur būtu bezvadu interneta pieslēgums. Tas svarīgi jauniešiem, tad arī viņiem būtu vēlme biežāk uzturēties centrā. Tikai M. Melbārde-Žukova vērtē, ka tam nepieciešams lielāks finansējums, tāpēc cer, ka šim konkursam atvēlētais nākamgad varētu palielināties. Mārsnēnieši iesnieguši pieteikumu arī Līdzdalības budžeta projektu konkursā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
10

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
23

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
236

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
59

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Vai dzima tradīcija? Cēsu jubilejai Svētku koris, kurā ap simts dziedātāju

00:00
24.07.2024
83

Latvietim svētki bez dziedāšanas nav svētki. Kur nu vēl cēsniekiem Cēsu 818.dzimšanas dienā. Bija skaidrs, ka bez koriem neiztikt, bet koris var būt daudz plašāks. Un tika aicināts ikviens, kurš grib dziedāt. Diriģente Marika Slotina-Brante kopā ar instrumentālā ansambļa vadītāju Emīlu Zilbertu izraudzījās pazīstamas dziesmas: tautasdziesmas, dziesmas teātra izrādēm un kino, šlāgerus un citu no […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi