Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Mārsnēnus rotā latvisko rakstu karogi

Iveta Rozentāle
00:00
05.11.2023
1
Marsneni3 1

Sagaidot novembri – Latvijas valsts svētku mēnesi -, cauri Mārsnēnu centram ved latvisku rakstu karogu aleja.

Mārsnēnieši, ģimenes ar bērniem, jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki, oktobra pēdējā svētdienā bija pulcējušies pie ciema robežzīmes. Te ar svinīgu mirkli atzīmēja jaunumu– latvisku rakstu karogus, kas izvietoti pie apgaismes stabiem un kā zīmes ved cauri ciemam.

Dekoratīvie karogi sagādāti un izvietoti, izmantojot paš­valdības projekta konkursā iegūtos līdzekļus. Pirms projekta “Lai plīvo latvisko rakstu karogi Mārsnēnos” atklāšanas, simboliskas goda lentes pārgriešanas ieceres īstenotāja Madara Melbārde-Žukova, pastāstīja, ka projekts tapis, iegūstot finansējumu novada kopienu iniciatīvu projektu konkursā. Mērķis bija Mārsnēnu teritorijas labiekārtošana, iedzīvotāju iesaiste sabiedriskajā dzīvē un vietas atpazīstamības veicināšana. Par atvēlēto naudu – gandrīz 800 eiro – varēja izgatavot un    uzstādīt desmit karogus, tie pielikti pie katrā otrā laternas staba, izvijoties pa aleju cauri centram.

Lenti pārgriezt M. Mel­bārde-Žukova aicināja mārsnēniešus Romānu Žukovu un Andri Vanagu, kuri iepriekšējā dienā karogus izlika. “Mei­tenes var visu ko izdomāt, bet vajag vīriešus, kuri var ideju arī realizēt, smaidot sacīja M. Melbārde-Žukova. “Cerams, rezultāts patiks gan pašiem, gan ciemiņiem. Vēlos aicināt mainīt domāšanu, apzinoties, ka esam nevis Cēsu novada galējais punkts, bet novada vizītkarte iebraucējiem no Valmieras un Smiltenes puses. Šie karogi ļaus pamanīt, kādai apdzīvotai vietai ar auto brauc cauri, vairs nebūs tā, ka Mār­snēnus pat  nepamanīs.” Jā­teic, ka līdz šim Mārsnēnos līdzīgu ārtelpas rotājumu nebija, arī valsts svētku laikā paš­valdība pie apgaismes stabiem neuzstādīja sarkanbaltsarkanos karogus.

Mārsnēniete Ingrīda Zil­galve kopienas vārdā teica paldies Madarai par paveikto un neizsīkstošo enerģiju, uzsverot, ka nākotne ir brīnišķīgie pagasta jaunieši. Pēc goda lentes pārgriešanas visi bija aicināti latviskas mūzikas pavadībā iziet pa aleju, lai tiktos centrā uz siltu tēju un Daces Melbārdes sarūpēto cienastu – vafelēm un pīrādziņiem.

Vaicāta par šī brīža sajūtām, mārsnēniete Inna Puriņa teica: “Tas, ka mums tagad ir šādi karogi, patiešām    ir brīnišķīgi,    būs prieks, ja tie plīvos visu gadu.” Sarmīte Lāce vērtēja, ka sirdī katrs latvietis ir pat­riots: “Šodiena man silda sirdi. Latvieši ir stipri, lai ko publiskajā telpā dzirdam. Un šie karogi, kuros ir iezīmēts mūsu spēks, ir tieši tas, kas mums kā atgādinājums ir vajadzīgs. Un ir ļoti liels prieks, ka pasākumu apmeklē tik daudz visu paaudžu cilvēku.” Viņa pauda gandarījumu, ka aktīvie mārsnēnieši īsteno arvien jaunas idejas. “Pagasta ģeogrāfiskās lokācijas specifika ir tāda, ka mums ir jābūt aktīviem, lai būtu sadzirdēti. Tāpat kā dzīvē neviens klāt nenesīs, ir pašiem jārūpējas, jādarbojas, un tad arī ar laiku tiekam sadzirdēti un varam īstenot iecerēto. Prieks par jauno paaudzi, kuriem svarīga pagasta virzība. Jaunieši jau ir katras konkrētās apdzīvotās vietas nākotne.”

Madara Melbārde-Žukova “Druvai” teica, ka ir gandarījums par paveikto, karogi izskatās skaisti, reizē ieturēti un nepārspīlēti, tie tiešām varēs priecēt visu gadu: “Sarkanbaltsarkanie karogi vairāk būtu piemēroti tieši novembrim, valsts svētkiem. Vērtējot, kā dekorēt ciemu, mani saistīja latvisko rakstu karogi, vaicāju viedokli kopienai, un lielākā daļa mani atbalstīja. Esam iecerējuši, ka karogi te varētu būt visu gadu, ja vien tie un stiprinājumi izturēs arī skarbākus laikapstākļus. Bet visam ir arī divu gadu garantija, tāpēc vajadzētu izdoties. Ja tomēr būs kādas problēmas, izliksim karogus novembrī un decembrī, lai tie priecē valsts svētku un Ziemassvētku laikā.”

Vērtējot, cik viegli vai sarežģīti ir izmantot projekta konkursa iespējas, M. Melbārde-Žukova teic, ka nelielu pieteikumu sagatavot bija vienkārši, tikai jāiegulda laiks un jābūt uzņēmībai . Jāņem arī vērā, ka privātpersona nevar startēt projektā, dalībnieks var būt individuālais uzņēmējs, uzņēmums vai organizācija. “Var pieteikties arī biedrības, bet mēs, Mārsnēnu kopiena, neesam reģistrējušies, arvien esam brīvprātīgie, kas nāk kopā, lai Mārsnēnos būtu iespējami labāka dzīvošana. Priecātos arī par papildspēkiem, un turpinām aktīvi darboties. Kopā varam daudz.”

“Lai plīvo latvisko rakstu karogi Mārsnēnos” nav vienīgais pienesums Mārsnēnu iedzīvotājiem. Kopienas aktīvisti šajā konkursā saņēma atbalstu, lai iegādātos    arī velo remonta staciju, ko novietos centrā. Iecerēts, ka nākotnē varētu piesaistīt līdzekļus, lai izveidotu lapenīti, kur būtu bezvadu interneta pieslēgums. Tas svarīgi jauniešiem, tad arī viņiem būtu vēlme biežāk uzturēties centrā. Tikai M. Melbārde-Žukova vērtē, ka tam nepieciešams lielāks finansējums, tāpēc cer, ka šim konkursam atvēlētais nākamgad varētu palielināties. Mārsnēnieši iesnieguši pieteikumu arī Līdzdalības budžeta projektu konkursā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
7

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
11

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
20

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
47

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi