Otrdiena, 17. jūnijs
Vārda dienas: Artūrs, Artis

Mārsnēnus rotā latvisko rakstu karogi

Iveta Rozentāle
00:00
05.11.2023
62
Marsneni3 1

Sagaidot novembri – Latvijas valsts svētku mēnesi -, cauri Mārsnēnu centram ved latvisku rakstu karogu aleja.

Mārsnēnieši, ģimenes ar bērniem, jaunieši un vecāka gadagājuma cilvēki, oktobra pēdējā svētdienā bija pulcējušies pie ciema robežzīmes. Te ar svinīgu mirkli atzīmēja jaunumu– latvisku rakstu karogus, kas izvietoti pie apgaismes stabiem un kā zīmes ved cauri ciemam.

Dekoratīvie karogi sagādāti un izvietoti, izmantojot paš­valdības projekta konkursā iegūtos līdzekļus. Pirms projekta “Lai plīvo latvisko rakstu karogi Mārsnēnos” atklāšanas, simboliskas goda lentes pārgriešanas ieceres īstenotāja Madara Melbārde-Žukova, pastāstīja, ka projekts tapis, iegūstot finansējumu novada kopienu iniciatīvu projektu konkursā. Mērķis bija Mārsnēnu teritorijas labiekārtošana, iedzīvotāju iesaiste sabiedriskajā dzīvē un vietas atpazīstamības veicināšana. Par atvēlēto naudu – gandrīz 800 eiro – varēja izgatavot un    uzstādīt desmit karogus, tie pielikti pie katrā otrā laternas staba, izvijoties pa aleju cauri centram.

Lenti pārgriezt M. Mel­bārde-Žukova aicināja mārsnēniešus Romānu Žukovu un Andri Vanagu, kuri iepriekšējā dienā karogus izlika. “Mei­tenes var visu ko izdomāt, bet vajag vīriešus, kuri var ideju arī realizēt, smaidot sacīja M. Melbārde-Žukova. “Cerams, rezultāts patiks gan pašiem, gan ciemiņiem. Vēlos aicināt mainīt domāšanu, apzinoties, ka esam nevis Cēsu novada galējais punkts, bet novada vizītkarte iebraucējiem no Valmieras un Smiltenes puses. Šie karogi ļaus pamanīt, kādai apdzīvotai vietai ar auto brauc cauri, vairs nebūs tā, ka Mār­snēnus pat  nepamanīs.” Jā­teic, ka līdz šim Mārsnēnos līdzīgu ārtelpas rotājumu nebija, arī valsts svētku laikā paš­valdība pie apgaismes stabiem neuzstādīja sarkanbaltsarkanos karogus.

Mārsnēniete Ingrīda Zil­galve kopienas vārdā teica paldies Madarai par paveikto un neizsīkstošo enerģiju, uzsverot, ka nākotne ir brīnišķīgie pagasta jaunieši. Pēc goda lentes pārgriešanas visi bija aicināti latviskas mūzikas pavadībā iziet pa aleju, lai tiktos centrā uz siltu tēju un Daces Melbārdes sarūpēto cienastu – vafelēm un pīrādziņiem.

Vaicāta par šī brīža sajūtām, mārsnēniete Inna Puriņa teica: “Tas, ka mums tagad ir šādi karogi, patiešām    ir brīnišķīgi,    būs prieks, ja tie plīvos visu gadu.” Sarmīte Lāce vērtēja, ka sirdī katrs latvietis ir pat­riots: “Šodiena man silda sirdi. Latvieši ir stipri, lai ko publiskajā telpā dzirdam. Un šie karogi, kuros ir iezīmēts mūsu spēks, ir tieši tas, kas mums kā atgādinājums ir vajadzīgs. Un ir ļoti liels prieks, ka pasākumu apmeklē tik daudz visu paaudžu cilvēku.” Viņa pauda gandarījumu, ka aktīvie mārsnēnieši īsteno arvien jaunas idejas. “Pagasta ģeogrāfiskās lokācijas specifika ir tāda, ka mums ir jābūt aktīviem, lai būtu sadzirdēti. Tāpat kā dzīvē neviens klāt nenesīs, ir pašiem jārūpējas, jādarbojas, un tad arī ar laiku tiekam sadzirdēti un varam īstenot iecerēto. Prieks par jauno paaudzi, kuriem svarīga pagasta virzība. Jaunieši jau ir katras konkrētās apdzīvotās vietas nākotne.”

Madara Melbārde-Žukova “Druvai” teica, ka ir gandarījums par paveikto, karogi izskatās skaisti, reizē ieturēti un nepārspīlēti, tie tiešām varēs priecēt visu gadu: “Sarkanbaltsarkanie karogi vairāk būtu piemēroti tieši novembrim, valsts svētkiem. Vērtējot, kā dekorēt ciemu, mani saistīja latvisko rakstu karogi, vaicāju viedokli kopienai, un lielākā daļa mani atbalstīja. Esam iecerējuši, ka karogi te varētu būt visu gadu, ja vien tie un stiprinājumi izturēs arī skarbākus laikapstākļus. Bet visam ir arī divu gadu garantija, tāpēc vajadzētu izdoties. Ja tomēr būs kādas problēmas, izliksim karogus novembrī un decembrī, lai tie priecē valsts svētku un Ziemassvētku laikā.”

Vērtējot, cik viegli vai sarežģīti ir izmantot projekta konkursa iespējas, M. Melbārde-Žukova teic, ka nelielu pieteikumu sagatavot bija vienkārši, tikai jāiegulda laiks un jābūt uzņēmībai . Jāņem arī vērā, ka privātpersona nevar startēt projektā, dalībnieks var būt individuālais uzņēmējs, uzņēmums vai organizācija. “Var pieteikties arī biedrības, bet mēs, Mārsnēnu kopiena, neesam reģistrējušies, arvien esam brīvprātīgie, kas nāk kopā, lai Mārsnēnos būtu iespējami labāka dzīvošana. Priecātos arī par papildspēkiem, un turpinām aktīvi darboties. Kopā varam daudz.”

“Lai plīvo latvisko rakstu karogi Mārsnēnos” nav vienīgais pienesums Mārsnēnu iedzīvotājiem. Kopienas aktīvisti šajā konkursā saņēma atbalstu, lai iegādātos    arī velo remonta staciju, ko novietos centrā. Iecerēts, ka nākotnē varētu piesaistīt līdzekļus, lai izveidotu lapenīti, kur būtu bezvadu interneta pieslēgums. Tas svarīgi jauniešiem, tad arī viņiem būtu vēlme biežāk uzturēties centrā. Tikai M. Melbārde-Žukova vērtē, ka tam nepieciešams lielāks finansējums, tāpēc cer, ka šim konkursam atvēlētais nākamgad varētu palielināties. Mārsnēnieši iesnieguši pieteikumu arī Līdzdalības budžeta projektu konkursā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Spēkojas virves vilkšanā un priecājas putu ballītē

00:00
17.06.2025
19

Lai gan rīta lietus un nelabvēlīgā laika prognoze dažu entuziastu atturēja, tomēr ģimenes sporta un atpūtas svētki Skujenē pie Tautas nama bija plaši apmeklēti. Sporta un veselības veicināšanas pārvaldes sporta organizators Priekuļu un Amatas apvienībā Ēriks Bauers teic, ka svētkos piedalījās ap 250 cilvēku un pasākuma laikā pat noturējās silts un saulains laiks, ļaujot komandām […]

Cēsu Mākslas skolas absolventi sevi pierāda ar “Laikabiedra” tēlu

00:00
16.06.2025
59

“Laikabiedrs” – ar darbiem par tādu tēmu Pētera Rozenberga Cēsu pilsētas Mākslas skolu absolvēja22 audzēkņi. No viņiem 18 mācījās 20V programmā, kas paredzēta jaunākiem bērniem, bet četri 30V programmā, kuru apgūst vidusskolas vecuma jaunieši. Pirmajā jūnija nedēļā ar Mākslas skolas beidzēju darbiem varēja iepazīties ikviens cēsnieks un pilsētas viesi. Absolventu veikums bija skatāms Cēsu Izstāžu […]

Par krogiem un mantojuma saglabāšanu

00:00
15.06.2025
40

Tie, kam interesē Piebalgas vēsture, daudz interesanta uzzināja Mazajā kroga konferencē “No vienas Piebalgas līdz otrai”. Tā bija saruna par krogiem Piebalgā un apkārtnē, par to lomu sabiedriskajā dzīvēkādreiz, ziedu laikiem, atstāto mantojumu. Konferenci rīkoja Jaunpie­balgas Muižas jeb Baznīcas kroga saimnieki Silu ģimene. Viņi desmit gadus saimnieko vēsturiskajā ēkā, to pamazām atjauno un iedzīvina sabiedrībā, […]

Par eglīti un rododendriem, kuru nav

00:00
14.06.2025
122

Taurenē nedēļas garumā daudzu sarunās galvenā tēma bija egle. Ap to virmoja neizpratne, arī aizvainojums, neuzticēšanās. “Vienu dienu laukumā pie bibliotēkas  atbrauca traktors un vīri sāka lauzt bruģi. Katrs, kurš gāja garām, prasīja, kas tiek darīts, bet neviens nezināja. Vīri, kuri plēsa bruģi, tikai pateica, ka Vecpiebalga tā liek darīt,” stāsta taurenietis Jānis Vīlips. Turpat […]

Atjauno Stāstu torni jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vietu

00:00
13.06.2025
156

Kad rudenī būs pabeigta Cēsu Stacijas laukuma rekonstrukcija, cēsniekiem pazīstamais Stāstu tornis jeb brīvdabas grāmatu apmaiņas vieta un lasītava atkal kalpos pilsētniekiem. Pirms vairāk nekā desmit gadiem, 2013. gada augustā, Rīgas Tehniskās universitātes starptautiskajā arhitektūras vasaras skolā kopā ar latviešu un ārzemju studentiem arhitekts Niklāvs Paegle un kolēģi Tomass Rendals-Peidžs, Teodors Mollojs vadīja darba grupu, […]

Līgatnieši parāda sevi un priecē citus

00:00
12.06.2025
50

Līgatnieši savus svētkus svin pirmie novadā. Tā ir tradīcija, jūnija pirmajā sestdienā, kad skolas gads tikko beidzies, jauniešu un bērnu kolektīvi var iepriecināt vecākus, kopā pavadīt piepildītu dienu. Līgatnes amatierkolektīvi savukārt parāda aizvadītās sezonas veikumu. Ja vēl svētku norisēs iesaistās citi, tad no agra rīta līdz teju nākamās dienas rītam Līgatnē ir, ko darīt un […]

Tautas balss

Kādam jākontrolē

11:15
15.06.2025
18
Ilze raksta:

“Man garšo zemenes, un tagad ir īstais laiks ar tām mieloties. Esmu no tiem, kuri izvēlas Latvijā audzētās, lai arī dārgākas. Ticu, ka tās ir vitamīniem bagātākas, veselīgākas un, protams, svaigākas. Manu uzmanību piesaistīja Latvijā audzēto ogu lielā cenu starpība. Vai tiešām lielaudzētāji tās tik lēti pārdod uzpircējiem. Vai tirgū kāds nopietni kontrolē, kur ogas […]

Bagāts kļuva Latvijā

09:36
14.06.2025
14
Seniore no Cēsīm raksta:

“Nesaprotu, kā Ainārs Šlesers var sacīt, ka Latvija ir nabadzīgākā zeme, ka viss izpostīts, ja pats ir bagātnieks! Kur tad viņš kļuva par tādu, ja ne Latvijā?! Ja jau valstī ir tāda nabadzība, lai dalās, lai kādu miljonu ziedo Latvijas labā. Man nepatīk cilvēki, kas nonicina Latvijā paveikto, bet jo vairāk tie, kas kļuvuši turīgi, […]

Maza bedrīte var radīt lielu nelaimi

08:36
14.06.2025
14
Lasītāja raksta:

“Cēsīs, bērnu laukumā pie Maija parka, asfaltā ir bedres. Tur mazi bērni brauc ar divriteņiem, skrejriteņiem, tur ātri var gadīties nelaime, kaut bedres nav īpaši dziļas. Tagad, kad pilsētā remontē tik daudzas ielas, vajadzētu padomāt arī par bērnu laukuma celiņiem,” ieteica lasītāja.

Applūst pastaigu takas

19:35
13.06.2025
15
Pastaigu cienītāja I. raksta:

“Pēdējo nedēļu lietavas ne vienā vietā vien appludinājušas pastaigu takas. Tā arī Cīrulīšu takā Gaujmalā applūdis tiltiņš. Varbūt vērts takas sākumā izvietot kādu paziņojumu, lai cilvēki zina, kurp iet. Jācer, ka takas un tiltiņa dēļi ūdenī nesabojāsies,” sacīja pastaigu cienītāja I.

Pasts nevērtē klientu ērtības

19:42
11.06.2025
32
Seniore raksta:

“Redzams, ka Latvijas Pasts par saviem klientiem nedomā un necenšas viņus paturēt. Cēsu pasta nodaļas pārcelšana no centra uz Lauciņiem ir pavisam nepārdomāts solis. Tā ir neizdevīga vieta gan daudziem pilsētniekiem, gan lauciniekiem. Tā kā pagastos pasta nodaļu nav, ne viens vien, kas atbrauc no laukiem, izmantoja pastu, kas bija dzelzceļa stacijas ēkā. Tas bija […]

Sludinājumi