Sarunājoties ar mārsnēniešiem, visbiežāk dzirdējām: “Taupīt var tie, kuriem ir no kā ietaupīt. Mums jādzīvo no rokas mutē.” Mārsnēnos bezdarbnieku skaits mēnesī dubultojies. Pērnā gada nogalē pašvaldībā zināja par 20 bez darba palikušajiem, tagad Nodarbinātības valsts aģentūras sarakstos ierakstījušies 43 cilvēki. Biežāk iedzīvotāji dodas uz pagastmāju pie sociālā darbinieka, lai uzzinātu, kā vietējā vara palīdzēs grūtībās nonākušajiem. Pašvaldībā neslēpj, ka vairāk sociālā budžeta nāksies tērēt pabalstiem. Mārsnēnos iedzīvotāju skaits krasi nesarūk, jo vietējie jau pieraduši rast algas darbu citviet, to meklējuši un atraduši Valmierā, Cēsīs, Liepā, Smiltenē. Daļēji sabiedriskais transports pieskaņots tam, lai mārsnēnieši varētu pilsētas izbraukāt, daudziem “treknajos gados” nopirktas mašīnas. Tie, kuriem personiskā transporta nav, tie, kuri vairs nevar atļauties tērēt degvielai, palikuši kā uz sēkļa. Ieputinātā sajūta saglabāšoties arī vasarā.
Biežākā taupības recepte – pašu saimniecībā izaudzētais. Nav jāpērk dārzeņi, nav jāpērk piens. Un secīgi – sviests, krējums, biezpiens, rūgušpiens.
Vai ar to pietiek, lai cilvēki justos labi? Nepietiek. Mārsnēnieši bažījas par savu un savu bērnu nākotni. Šogad pagastā dzimuši trīs bērniņi.
