Atklāta “Zvannieku” kopienas bērnu gleznu izstāde “No paaudzes – paaudzei”. Darbi aplūkojami Cēsu muzeja Apmeklētāju centrā.
Māksliniece, filozofe un mecenāte Aļona Savjuka “Druvai” pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem talantīgs pāris Dzintra Geka-Vaska un Pēteris Vasks viņu rosināja sarīkot meistarklasi bērniem “Zvanniekos” un iepazīstināja ar Juri un Sandru Cālīšiem: “Biju jau vairākus gadus Latvijā vadījusi labdarības projektu “No sirds uz dvēseli”, kurā ar mākslas palīdzību atbalstīju seniorus sociālajās mājās, dāvinot gleznas senioriem. Tieši šī iepazīšanās un saskarsme ar “Zvannieku” bērniem kļuva par pamatu jaunam, radošam projektam “No paaudzes – paaudzei”, kurā redzēju iespēju caur mākslu apvienot divas paaudzes.”
Ja pērn vasaras sākumā meistarklases bērniem vadīja tikai Aļona Savjuka, kura strādā austrumu glezniecības stilā, vēlāk pievienojās arī citi mākslinieki, katru svētdienu bērniem palīdzot iepazīt arvien jaunas gleznošanas tehnikas un daloties mīlestībā pret radošumu. Pateicoties saņemtajām zināšanām, bērni viegli spēja apgūt arvien sarežģītākas tehnikas. Pagājušajā gadā meistarklasēs piedalījās 15 bērni, bet šogad jau gandrīz trīs desmiti. Viņi apguva dažādas tehnikas, tostarp zīda apgleznošanu, ķīniešu glezniecību uz rīspapīra, ikonu glezniecības elementus, darbu ar akrila un eļļas krāsām, eļļas pasteļiem un akvareļu zīmuļiem. Glezniecības procesā īpaša uzmanība tika vērsta uz sociāliem jautājumiem – senioriem, kuri dzīvo sociālās aprūpes centros. “Mēs vēlējāmies iedvesmot bērnus atcerēties par tiem, kuriem varētu būt vientuļāk nekā mums, un viņi savus darbus radīja, domājot par senioriem, arī izstādes vadmotīvs ir – no paaudzes paaudzei,” teic Aļona Savjuka.
Māksliniece uzsver, ka ir svarīgi bērnos radīt motivāciju ne tikai iemācīties zīmēt, bet arī redzēt sava darba rezultātus un saņemt atzinību: “Vislielākais iedvesmas avots bija tieši ideja dāvināt savus zīmējumus vientuļām vecmāmiņām un vectētiņiem. Lai arī bērni zīmēja nevis rezultāta dēļ, bet baudot procesu, rezultāts – dāvana, kas iepriecina seniorus un padara viņu vientulības dienas gaišākas, rada īpašu piepildījumu. Jau pērn rīkojām pirmo izstādi. Kad bērni ieraudzīja savu darbu rezultātu – skaisti noformētus darbus izstādē, kā arī senioru prieku, kas saņēma šīs gleznas un paši gleznas piestiprināja, viņi dziļāk izprata sava darba nozīmīgumu un varēja lepoties ar sevi!” Aļona Savjuka piebilst, ka ar izstādi vēlas pievērst arī vietējo skolu uzmanību, rosinot skolēnus rakstīt vēstules un radīt apsveikuma kartītes vientuļajiem senioriem.
Pavasarī, vasarā un rudenī labdarības projekta komanda apmeklē senioru mājas un pansionātus. Līdz šim apmeklēti vairāk nekā 20 aprūpes centri un uzdāvinātas vairāk nekā 1500 gleznas. Māksliniece teic, ka dažos apmeklējumos pievienojušies arī “Zvannieku” kopienas bērni. Cēsu novadā kopīgi apmeklēts Cēsu pilsētas pansionāts, pansija Raunā, rehabilitācijas centra “Līgatne” Senioru māja: “Nav nekā skaistāka, kā redzēt, kā senioru sejās parādās prieks, ka bērni ienāk istabiņā, pacienājot ar konfektēm, un var pielikt seniora paša izvēlēto gleznu pie sienas. Mākslas darbs istabā rada mājīguma un harmonijas atmosfēru. Kāds seniors pat teica: “Šie darbi man pagarina dzīves dienas!” Tātad mūsu darbam ir patiesi liela jēga un nozīme. Gleznas nav tikai skaists interjera papildinājums, tās ir iedvesmas, prieka un daudzu pozitīvu emociju avots. Bērni kļūst par saikni ar vecāko paaudzi – viņi dāvā pozitīvas emocijas, kas ne tikai iepriecina, bet arī uzlabo dzīves kvalitāti. Šādā veidā jaunā paaudze apgūst laipnību un iekšēju izpratni par īpašo paaudžu saikni. Projekts pierāda, ka māksla vieno paaudzes un rada ilgstošu pozitīvu ietekmi.”
Pēc svētku izstādes Cēsīs vēl viena plānota Rīgā. Gada garumā labdarības projektā “No sirds uz dvēseli” arī paši mākslinieki rada gleznas, ko dāvināt senioriem. Tās aplūkojamas Cēsu Muzeja Izstāžu nama 2. stāva mazajā zālē.