Čellista, pedagoga un diriģenta 80 gadu jubilejas koncerts bija kā Cēsu mūzikas dzīves vēstures lappušu pāršķiršana. Igors Graps klausītājus aizveda koncertos, kas notikuši pirms daudziem gadiem.
– Esmu gandarīts, ka mūziķu vidū redzu savu skolnieku skolniekus. Atceros, kā čellistu ansamblis spēlēja Tartu universitātes aulā. Bijām izvēlējušies grūtu programmu. Kad pirmo daļu nospēlējām, atskanēja aplausi. Mūziķi bija samulsuši, kāpēc mums tā aplaudē. Tas koncerts man ierakstīts, arī aplausi. Vai bieži koncertos dzirdami klausītāju bravo saucieni? Pēc koncerta diriģenti man jautāja – kā var bērniem iemācīt tā spēlēt? – atmiņās kavējās Maestro. Cits stāsts ir par Vidzemes kamerorķestri, mūzikas novirziena iedibināšanu 1. pamatskolā pirms 25 gadiem…
Rokas mājiens, un skan Vivaldi “Mazā simfonija”, acu skatiens, vēl viens vēziens, un klausītāji dzīvo Mocarta “Mazajā naktsmūzikā”, un tad jau Grotes “Ilūzija”, Ponsē “Estrelita”… Diriģents Igors Graps tikpat mundrs, enerģisks. Mūzika skan, piepilda telpu, atskan sirdīs.
– Viņš ir skolotāju skolotājs. Tikai uz papīra – bijušais mūzikas vidusskolas darbinieks. Kad ienāk Igors, vienmēr labā garastāvoklī, mundrs, visi smaida. Viņš aizvien ir mūsējais, – uzsvēra mūzikas vidusskolas direktors Aivars Tomiņš.
Ērģelniece un pedagoģe Lelde Krastiņa atcerējās, kā skolotājs arī viņu – čellistu koncertmeistari pamācījis. – Viņam svarīgs bija viss, viņš pats bija mūzikā. Skolotāja domas man vienmēr bijušas nozīmīgas, – sacīja Lelde Krastiņa.
Jubilejā Saeimas deputāts, bijušais mūzikas vidusskolas direktors Jānis Porietis Igoram Grapam pasniedza kultūras ministres H. Demakovas parakstītu Atzinības rakstu par ilggadēju radošo un pedagoģisko darbu.
Komentāri