Otrdiena, 25. marts
Vārda dienas: Māra, Mārīte, Marita, Mare, Ģedimins

Madonas novada Liezēres ekopilsētas projekts varētu tapt trīs līdz četrus gadus

Druva
08:34
15.09.2011
7

Topošās ekopilsētas Madonas novadā Liezērē projekta iznākumu varētu redzēt pēc aptuveni trīs līdz četriem gadiem, pastāstīja piesaistītā vīziju plānotāju, galamērķu dizaineru un arhitektu konsultācijas uzņēmuma “Lighthouse Creative” prezidents Kriss Mails. Kā stāsta Mails, patlaban projekts atrodas stadijā, kas tiek dēvēta par piesardzīgās pētniecības stadiju. “Tā ir stadija, kad meklē konsultāciju firmas, kas stādās pie šī projekta. Patlaban, pēc sešu nedēļu izpētes, jāsecina, ka projektu būs ļoti grūti attīstīt – pārāk kalnains, pārāk maz ūdens, nevaram atrast pietiekamu elektroapgādi. Aptuveni pēc sešām nedēļām varēsim piedāvāt kādus variantus, no kuriem īpašnieks izvēlēsies vēlamāko. Pēc tam varēsim pievērsties dizaina koncepcijas stadijai, kurā rakstīsim projekta saturu, stāstu. Vizuāli projekta aprises varēs ieraudzīt aptuveni pēc pieciem mēnešiem,” skaidro Mails. Eksperts prognozē, ka vairākus mēnešus varētu notikt arī projekta saskaņošana, taču pēc tam tas kļūs par nacionāli svarīgu, jo dizaina tālākas izstrādes stadijā plānots piesaistīt arī Latvijas uzņēmumus, lai projekta gala iznākums būtu ar Latvijai raksturīgām iezīmēm. “Tas būs vēl aptuveni deviņu mēnešu papildus darbs, kas būs pirms līgumu slēgšanas ar nepieciešamajām institūcijām. Ja viss notiks pēc plāna, prognozēju, ka projekta iznākumu varēs redzēt pēc aptuveni trīs līdz četriem gadiem,” prognozē Mails. “Lighthouse Creative” prezidents uzskata, ka Madonas novada ekopilsēta varētu piesaistīt tūristus, kurus interesē autentiskais kultūras mantojums, kas raksturīgs Latvijai. Turklāt eksperts arī novērojis, ka patlaban liela daļa austrumu un arī citu pasaules valstu tūristu vairāk nevēlas ceļot uz ļoti dīvainām un eksotiskām vietām. Taču, lai Latvija piesaistītu lielāku tūristu skaitu, Mails uzskata, ka būtu nepieciešams vēl vairāk attīstīt Rīgas lidostu. “Pēc maniem novērojumiem, tuvākajos pāris gados mainīsies arī starptautiskā transporta sistēma no netiešajiem uz tiešajiem lidojumiem. Kad valsts kļūs pilnīgi internacionāla, cilvēki sāk tajā ierasties no visas pasaules, un to veicinātu tiešie lidojumi uz Rīgu. Piemēram, ASV, Orlando, pirmos desmit līdz 20 gadus pilsētas lidostu izmantoja tikai amerikāņi. Šodien tajā ir milzīga lidosta, kurā tiek nodrošināti tiešie lidojumi no Brazīlijas, Eiropas, Dienvidamerikas, un pilsēta uzņem aptuveni 40 miljonus apmeklētāju gadā,” sacīja Mails. Kā ziņots, projekta iniciatori – AS “Hercogiste” un SIA “Terra Libre” – darbu pie tā izveides sāka 2009.gadā, savukārt 2010.gadā projekta realizācijai tika iegādāti teju 800 hektāri zemes. Pēc rūpīgas izpētes projektam tika izvēlēta teritorija Madonas rajona Liezēres pagastā. Noteicošie faktori šīs vietas izvēlei ir ainava, reljefs, zaļā un neskartā vide, vietējās kultūras tradīcijas un ģeogrāfiskā atrašanās vieta. “Hercogistes” ekopilsētas projektā būs trīs galvenie virzieni – pirmkārt, ekotūrisms, otrkārt, izglītība un zināšanas, treškārt, videi draudzīgs dzīvesveids. Ievērojamu teritorijas daļu veidos meži un kopti dabas parki. Precīzāku pilsētas veidolu un zonējumu noteiks ģenerālplāns. “”Hercogistes” ekopilsētas projekta mērķis ir, ņemot vērā ilgtspējības principus, veidot kvalitatīvu dzīves, darba un sociālo vidi, kur centrā ir cilvēks, daba un zināšanas. Es ticu šai ekopilsētas projekta idejai un esmu priecīgs, ka mums ir izdevies iegādāties zemes platības tā īstenošanai tik skaistā Latvijas vietā kā Madonas novads,” iepriekš uzsvēra projekta īpašnieks un iniciators Valērijs Belokoņs. Aprīlī projekta īstenotāji izvēlējās konsultāciju biroju “Happold Consulting”, kas tuvākā gada laikā izstrādās projekta ģenerālplānu. Ģenerālplāna izstrādē “Hercogiste” šogad plānojusi investēt aptuveni pusmiljonu latu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja uzņēmumā. 2011.gada martā ar projektu tika iepazīstināta arī Madonas novada dome, kas arī uzaicināta kā sociālais partneris. Ģenerālplāna izstrādes gaitā projekta iniciatori aicina sabiedrību iesaistīties, izteikt idejas un priekšlikumus. Līdz šim projektā “Hercogiste” investējusi vairāk nekā miljons latu. “Lihgthouse Creative” Mails nodibinājis 2001.gadā. Uzņēmums piedalījies vairāku simtu atpūtas galamērķu vīzijas projektu izstrādē visā pasaulē. “Lighthouse Creative” grupā ietilpst arī īpašnieku pārstāvniecības un celtniecības vadības pakalpojumu sniedzējs “Lighthouse Advisors”, atpūtas un izklaides projektu attīstītāji “Lighthouse Leisure” un Ķīnas pilsētas Hubei attīstītājs “Lighthouse China”. Mails ieguvis izglītību Oksfordas mākslas un arhitektūras skolā, kā dizaineris piedalījies grupas “Bītli” filmas “Dzeltenā zemūdene” tapšanā, strādājis vairākos starptautiskos uzņēmumos kā dizaina konsultants, internacionālais direktors, radošais direktors, kā arī aptuveni desmit gadus bijis “HHCP Architects” Atpūtas un viesmīlības nodaļas direktors, attīstot ūdens atrakciju parkus “SeaWrold” un filmu studiju “Universal Studios”. AS “Hercogiste” reģistrēta 2009.gada aprīlī, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 523 270 lati. Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs. “Hercogiste” ir ekopilsētas projekta aktīvu īpašnieks un īpašuma attīstītājs, tāpat “Hercogiste” ir iesaistīta arī citos ilgtspējīgos un videi draudzīgos projektos. SIA “Terra Libre” ir projektu vadības kompānija, kas nodrošina “Hercogistes” ekopilsētas projekta realizāciju. “Terra Libre” akcionāri ir “Belokon Holdings” (72%), Anita Lase (7%), Aivis Ronis (7%), Rūta Raginska-Repše (7%) un Kaspars Vārpiņš (7%). NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
6

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas    “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt,    par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu.      Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
11

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
62

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
42

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
25

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

“Klimata pārbaude” izturēta. Tā nebeidzas

00:00
22.03.2025
41

Cēsu Izstāžu namā apskatāma Vidzemes Māksli­nieku dienu vizuālās mākslas izstāde “Klimata pārbaude”. Līdz ar to Cēsīs atgriezusies tradīcija, kas te aizsākās un gadu gaitā pabija vairākās Vidzemes pilsētās.    Cēsu muzeja direktore Ināra Bula atgādināja, ka cēsnieki nolēma rīkot konkursu, kas apzinātu Vidzemes māksliniekus, rosinātu piedalīties un veicinātu    darbos atklāt savu redzējumu par aktuālo […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
15
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
29
9
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
14
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
27
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
25
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi