“Es parasti mācu, kā palīdzēt ne tik ekstremālās situācijās. Sadzīvē gadās apdegumi, grieztas brūces. Ir ļoti labi, ja otrs māk apturēt asiņošanu, neļaut nosmakt bezsamaņā,” uzsvēra pirmās palīdzības instruktore Santa Rogoča. Instruktore vairākus gadus pieaugušajiem un bērniem mācījusi pirmās palīdzības ābeci. Viņa arī secina, ka jaunieši ir daudz elastīgāki, pasniedzot otram pretim palīdzīgu roku, bet pieaugušie kļuvuši inertāki.
“Pieaugušie mācībām nevar atrast laiku, naudu. Viņi domā, ka palīdzēt nelaimē ir mediķu pienākums. Protams, ka mediķi brauc un skrien, bet uz laukiem tik ātri tā palīdzības mašīna ne vienmēr tiek. Pieaugušie ir slinki, lai mācītos par brīvu, kad pirmās palīdzības kursiem parādās cena, tad vispār ir klusums,” situāciju novērtēja Santa Rogoča un bija gandarīta, ka skolēni ļoti azartiski piedalās arī pirmās palīdzības sacensībās. Rajonā ir desmit zinošas skolēnu komandas un pamatskolu grupā par labākajiem jau kārtējo reizi kļuvuši Līvu pamatskolas jaunieši, bet vidusskolēnu starpā par prasmīgākajiem nelaimju seku novērsējiem atzīta Cēsu pilsētas ģimnāzijas komanda.
Notikušajās rajona sacensībās tika imitēti nelaimes gadījumi un traumas, kādas iespējams gūt šaušanas sacensībās, krītot no augstuma, dedzinot kūlu un autoavārijā. Speciālisti neslēpj, ka jauniešu uzmanību izdodas piesaistīt, arī situācijas nedaudz pārspīlējot.
“Nekad neesmu pavaicājusi, vai jaunajos glābējos ir satraukums, vai kāpj adrenalīns. Tomēr ir skaidrs, ka tikai par teoriju nav intereses. Ir nepieciešams darboties. Sacensības jau pārvēršas par mazu teatralizētu uzvedumu,” tā S. Rogoča, piebilstot, ka Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu rajona komiteja dara svētīgu darbu, savukārt organizācijas izpilddirektore Marina Orlova bija gandarīta, ka sacensību dalībnieku skaits nesarūk, ka to veiksmīgu norisi nodrošinājuši arī 50 brīvprātīgie, kas tēlojuši cietējus, ka sacensības profesionāli vērtējis 21 tiesnesis, ka labi darbu darījuši statisti, grimētāji un kurjeri.
Komentāri