Piektdiena, 14. novembris
Vārda dienas: Fricis, Vikentijs, Vincents

Māca pieņemt un saprast

Madara Ozoliņa
23:00
01.07.2017
7
Nometnespare Indarsfoto10

Jau piekto gadu biedrība “Es redzu” organizē nometni bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām. Tās mērķis – vecināt šo cilvēku iekļaušanos sabiedrībā. Nometnē, kas norisinās Amatas novadā, piedalās mazliet vairāk par 30 bērniem un jauniešiem. Aptuveni puse no viņiem ir ar redzes vai kustību traucējumiem. Nometnes galvenā koordinatore Linda Ūzuliņa ir pārliecināta, ka šādu nometņu rīkošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā kopīgā ikdienā apvienot redzīgos un neredzīgos, cilvēkus ar kādiem kustību traucējumiem. “Ma­­­nuprāt, ja vērtē situāciju, kā sabiedrība pieņem cilvēkus ar īpašām vajadzībām, tad tā kopaina kļūst pozitīvāka. Problēma ir ar vides piemērošanu, lai šiem cilvēkiem būtu ērti pārvietoties. Tāpat aktuāls jautājums ir par to, cik Latvijā ir izglītotu speciālistu, kas var nodrošināt pilnvērtīgu mācību procesu cilvēkiem ar invaliditāti. Bet tas, uz ko mēs orientējamies šajā nometnē, – ir parādīt, ka mēs esam vienota sabiedrība. Un tajā brīdī, kad vakara aplī, kur jaunieši stāsta par savām sajūtām, tu dzirdi, cik viņi jūtas pieņemti, cik priecīgi par doto iespēju apgūt jaunas prasmes, saprotu, ka esmu īstajā vietā,” stāsta Linda.

Nometnē bērniem un jauniešiem tiek rīkotas dažādas izglītojošas un izklaidējošas aktivitātes. Katru dienu pie nometnes dalībniekiem brauc profesionāli kinologi no Latvijas Kinoloģiskās federācijas, lai stāstītu un rādītu, kā pareizi apmācīt suni – pavadoni, Āraišu ezerpilī tiks svinēta Pētera diena, rīkotas tikšanās ar ekspertiem no ASV, Krievijas un Lat­vijas, un katru dienu notiek dažādas sporta nodarbības. Tāpat bērni un jaunieši var apgūt fotografēšanas iemaņas. Par tām rūpējas fotogrāfi Ilmārs Znotiņš, Aivars Ošiņs, Marenda Zapoļska un Ma­rija Ermlere. Starp fotogrāfiem ir arī Santa Vanaga, kura pati cīnās ar smagu slimību. “Es esmu ļoti daudz kam gājusi cauri. Kad kļuvu akla, nepārstāju fotografēt. To darīju pašmācības ceļā, un tā ir mana kaislība. Manuprāt, ļoti sva­rīgi ir tas, no kā tu dzirdi iedvesmojušus vārdus, tādēļ jutu, ka arī man šeit ir jābūt un ar šiem bērniem un jauniešiem jārunā. Man ir uzdots tāds jautājums: “Kāpēc aklajam vispār vajag fotografēt? Vai nepietiek, ka to jau dara tik daudzi redzīgie? Esot akls, tu bildi neredzi, kā vari zināt, ka tā ir izdevusies laba?” Es atbildēju pavisam vienkārši: “Gald­nieks, kurš izgatavojis šūpulīti, arī pats tajā nekad neiegulsies, bet bērniņš tajā tiks guldīts.” Tā kā nav svarīgi, vai redzi vai ne – tu vari darīt visu!” Tam piekrīt arī 24 gadus jaunā Laima no Inčukalna. Jaunietei ir redzes trau­cējumi, tomēr tas netraucē laiku pavadīt pilnvērtīgi. Savā brīvajā laikā viņa apmeklē dažādus kultūras pasākumus, diskusijas un koncertus, raksta dzeju un dodas garās pastaigās: “Man ļoti patīk nometnes rīkotās aktivitātes. Sen nebiju lēkusi ar lecamauklu vai spēlējusi basketbolu. Ļoti patīk arī tikšanās ar dažādiem iedvesmojošiem cilvēkiem. Arī vakaros šeit ir patīkama atmosfēra – mēs sēžam aplī, stāstām par savām sajūtām. Manu­prāt, šī vieta ir ļoti nomierinoša un relaksējoša – apkārt ir daba un svaigs gaiss. Protams, gribētos, lai laikapstākļi mūs vairāk palutinātu, tomēr tie netraucē nometnes darbībai.”

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
14

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Saksofonisti pieskandina dzelzceļa staciju

00:00
13.11.2025
119

Tos, kuri svētdien (09.11.) pusdienlaikā bija Cēsu dzelzceļa stacijā, sagaidīja skanīgs pārsteigums. Daudzi bija atnākuši, lai būtu klāt nebijušā notikumā. Te muzicēja 65 dažādu paaudžu saksofonisti no visas Vidzemes. Novembris ir saksofona radītāja Ādolfa Saksa dzimšanas mēnesis. Šogad viņam 211.jubileja.Pirms trim gadiem A.Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas pedagogi Jānis Jansons un Zintis Žvarts sarunā saprata, ka  […]

Uzņēmēju interesēs maina auto stāvēšanas režīmu

00:00
12.11.2025
397

Aizvadītajā ceturtdienā Cēsu centrā uzmanīgākie autobraucēji pamanīja ko nedaudz mainītustāvēšanas atļaujas zīmēs, un piektdien arī Cēsu novada pašvaldības mājaslapā parādījies paziņojums par jauno kārtību – pilsētas centrā noteiktos ielu posmos, kas vijas ap Vienības laukumu un Vidzemes koncertzāli, ir pagarināts kritiskais laiks, kad šoferiem jāpieskata sava auto stāvēšanas ilgums. Ja līdz šim Vaļņu, Raunas, Izstādes […]

T/c VALLETA Valmierā aicina uz ATLAIŽU BRĪVDIENĀM

13:28
11.11.2025
36

Atsvaidzināt rudens garderobi, iegādāties nepieciešamās lietas ziemai, sākt gādāt Ziemassvētku dāvanas, turklāt, iepērkoties ietaupīt un varbūt pat laimēt. Šādu iespēju 15. un 16. novembrī atkal piedāvās Latvijā lielākais tirdzniecības centrs ārpus Rīgas – VALLETA, aicinot reģiona iedzīvotājus apmeklēt ATLAIŽU BRĪVDIENAS. Divas dienas – sestdien un svētdien – rudens un ziemas kolekciju apavus būs iespējams iegādāties […]

Platforma STARS papildināta ar teju 40 izglītības programmām digitālo prasmju apguvei

11:19
11.11.2025
59

Prasmju pārvaldības platformā STARS (www.stars.gov.lv) pieaugušajiem šobrīd pieejamas teju 40 izglītības programmas, kas palīdz apgūt darba tirgū pieprasītās digitālās prasmes. Mācībām pieejams finansiāls atbalsts, veicinot prasmju pilnveides iespēju pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijā. Kā norāda Elīna Purmale-Baumane, VIAA Pieaugušo izglītības departamenta direktore, lai mainītu pieaugušo mācīšanās kultūru, būtiski ir radīt apstākļus, kas sniedz iespējas mācīties ērti, […]

Mirdzēs lāpas un skanēs zēnu kora balsis. Godinām brīvības cīnītājus

00:07
11.11.2025
83

Šovakar, 11.novembrī, godinot brīvības cīnītājus, Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa kritušajiem Latvijas valsts neatkarības izcīnītājiem, kur pulcēsies lāpu gājiena dalībnieki, dziedās Cēsu 1.pamatskolas zēnu koris. Kora diriģente Ilze Grīn­felde teic, ka ideja par zēnu dalību piemiņas brīdī nākusi no Cēsu Kultūras centra, taču tā nav gluži pirmā reize, kad skolas puišu kolektīvs kuplina Lāčplēša dienas […]

Tautas balss

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
14
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
21
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
28
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
17
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Lācis mūsdienās

09:23
12.11.2025
19
Seniors raksta:

“Klausos, kā speciālisti televīzijas radījumā saka, ka lāči ienākuši Latvijā un mums ar tiem turpmāk jāsadzīvo. Protams, lāči senāk dzīvojuši Latvijas teritorijā, bet tie pamazām izmedīti, jo bijuši bīstami ganāmpulkiem un arī cilvēkiem. Tagad cenšamies atjaunot plēsīgo dzīvnieku populāciju, bet, šķiet, neaizdomājamies, ka saimnieciskā darbība un cilvēku dzīves­veids simts gados pilnībā mainījies. Vide atšķiras no […]

Sludinājumi