“Druvas” redakcijā notikušajā sarunā, kurā piedalījās veselības aprūpes koordinatore Cēsu rajonā Skaidrīte Astahovska – Eglīte, iedzīvotāji interesējās galvenokārt par ārstu un medicīnas pakalpojumu pieejamību. Kā arī par to, kāpēc viņi nesaņem bez maksas tādu aprūpi, kāda it kā noteikta likumā. Jāpiebilst gan, ka jautājumu bija visai maz.
-Vai pie jums pacienti meklē palīdzību, lai saprastu, kādi pakalpojumi ir pieejami, kur tos saņemt?
-Viņi to var darīt un dara. Ko varu palīdzēt? Uzklausīt, ieteikt, kur meklēt palīdzību. Man nav pilnvaru ne kādu mediķi sodīt par, pacienta- prāt, slikto attieksmi pret viņu. Man nav arī naudas, ko iedot, lai par pakalpojumu vai izmeklējumu, ko pacients vēlas izdarīt, varētu samaksāt.
-Tātad tā tāda ierēdņa būšana un viss…
-Mans uzdevums ir veidot dialogu ārstu starpā. Jāveido diskusijas dažādu institūciju starpā, piemēram, lai vienā virzienā dodas veselības aprūpes un sociālā sfēra, lai sakārtojas, uzlabojas pakalpojumu kvalitāte. Mums ir arī internātskolas, kurās mācās bērni ar veselības problēmām. Cik daudz par to interesējas Izglītības ministrijā? Nu, tā. Bet šo bērnu izglītošanai un veselības aprūpei vajag līdzekļus. Ar šādiem bērniem ir jāstrādā mediķiem un pedagogiem, tikai tad ir rezultāts.
-Un tās visas pieminētās puses to pašas nezina?
-Godīgi sakot, pēdējā laikā tādas sadarbības nav bijis. Katrs ticis galā ar savu uzdevumu, bet galarezultātā tam iedzīvotājam, kurš nāk pie manis un prasa, ko darīt, pietrūkst zināšanas, kas notiek ar viņa veselību, kāda ir bērna veselība? Kādas prognozes, ko piedāvā valsts, kas jāapmaksā pašam. Un vēl mūsu iedzīvotāji par savu veselību nedomā, kamēr tā par sevi neatgādina, kad cilvēks ir slims, tad viņš jūtas tā, it kā viņam visi būtu pāri nodarījuši- ārsts, darba devējs, valsts.
-Tad slīcējiem sevi pirms slīkšanas jāglābj?
-Cilvēkiem ir jāizzina, kādas ir ārstēšanās iespējas. Nevar būt tikai tā, ka klausās ārstu ar vaļā muti. Cilvēki var ar ārstu sarunāties, prasīt, lai viņu izmeklē, prasīt nosūtījumus. Ja liekas, ka ārsts strādā slikti, ir bijuši tādi gadījumi, kad pacienti vēlas mainīt ģimenes ārstu. To izdarīt teorētiski ir ļoti viegli, praktiski tas ir sarežģīti, jo ārstu trūkst. Garajā pacientu sarakstā neviens negrib ierakstīt jaunu uzvārdu.
Pilnu publikācijas tekstu lasiet drukātajā „Druvā”
Komentāri