Projekta vadītāja Silvija Zaharāne pastāstīja, ka jau izbūvēti 96 procenti no paredzētā ūdensvada. Kanalizācijas tīklu izbūvē gandrīz pabeigta ceturtā daļa darbu.
Jau rekonstruēta viena kanalizācijas sūkņu stacija, vēl jāatjauno trīs, divas jāuzceļ no jauna. Uzbūvētas divas projektā plānotās ūdens sagatavošanas stacijas, kuras atlicis nodot ekspluatācijā.
“Jau paveikti 25 procenti darbu tīrā ūdens rezervuāru, kas aizvietos ūdenstorni, izbūvē. Ierīkots jauns dziļurbums – viens vēl jārekonstruē, divi jāaiztamponē. Jaunu notekūdeņu attīrīšanas ietaišu izbūvē apgūta gandrīz puse darbu. Tiek būvētas jaunas attīrīšanas iekārtas, jāsakārto esošais dūņu lauks un jāaizber viens no notekūdeņu dīķiem,” stāsta projekta vadītāja.
S. Zaharāne teic, ka pirms projekta realizācijas nav pat nojautuši, cik ļoti ūdenssaimniecības sistēma nolietojusies: “Tikai uzsākot rakšanu, sapratām, ka pēdējais laiks kaut ko darīt. Ja gaidītu vēl divus gadus, pašvaldība nevarētu nodrošināt ūdens piegādi.”
Iedzīvotāju attieksme pret neērtībām remontdarbu laikā, tai skaitā ilgstošāku ūdens trūkumu pēc ūdensvada sabrukšanas, ir dažāda. “Ir arī neapmierinātie, bet jārēķinās, ka trūkumi uz brīdi jāpacieš. Varbūt reizēm strādnieki, piemēram, varēja operatīvāk labiekārtot teritoriju,” atzīst S. Zaharāne. “Es saprotu, ka visi gribētu, lai pie viņu mājas noasfaltē ceļu, bet projekts nav paredzēts ceļu un ielu labiekārtošanai.”
Speciāliste uzsver, ka nacionālā programma “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000”, kuras ietvaros pašvaldība saņem ERAF finansējumu, pagastam ir liels ieguvums: “Lauki vienmēr bijuši apdalīti, un vēl ilgi tādi būs. Šī programma ir pirmā, kur lauku pašvaldības varēja pieteikties, lai attīstītu un sakārtotu infrastruktūru.”
S. Zaharāne teic, ka projekta īstenošanas gaita ir gana komplicēta, arī birokrātija daudz ko kavē, nākas saskarties ar vairākām problēmām: “Sarežģījumi rodas kaut vai tādēļ, ka ERAF naudas saņemšanai projekta realizācijai pašvaldībai vispirms pašai jāiegūst nauda, bet plānotā ERAF daļas atmaksa kavējas. Pirmajā pieprasījumā naudu sagaidījām tikai pēc pusgada. Pašvaldībai tie finansiāli ir lieli zaudējumi. Kad projektus gatavojām, tika solīts, ka naudas aprite varētu būt ilgākais trīs mēnešus. Atzīstami, ka pēc trešā iesnieguma process paātrinājies – naudu saņemsim pēc divarpus mēnešiem.”
Šī gada plānotajiem būvdarbiem saņemts kredīts no vides investīciju fonda, bet SIA “Remus” vēlas ātrāk uzsākt nākamā gada darbus, kaut vai pagaidām strādājot uz kredīta, jo baidās no straujās inflācijas. “Firma aprēķinājusi, ka inflācijas līmenis sasniedzis piedāvājuma cenu,” saka S. Zaharāne.
Projekta vadītāja min vēl kādu problēmu, dēvējot to par “interesantu”: “Vienlaikus vienā teritorijā notiek būvdarbi “Lattelecom” ciparizācijas projektam un pagasta ūdenssaimniecības tīkliem. Ja strādājam pirms viņiem, problēmu nav. Centrā viss kārtībā – “Lattelecom” strādā pēc mums, grūtības būs individuālo māju rajonā, kur mums jābūvē kanalizācija, jo tad strādāsim pēc viņiem – mūsu projektā nav tīklu, kurus viņi tagad būvē. Izstrādājot savu projektu, “Lattelecom” neņēma vērā tīklu izvietojumu pašvaldības projektā. Mums būs jātaisa papildu šķērsojumi: jāskatās, vai dažās vietās kaut kur vispār varēs rakt. Jau rudenī uzrakstījām “Lattelecom” vēstuli ar lūgumu mums izsniegt viņu tehniskā projekta kopiju, taču neesam saņēmuši nekādu atbildi.”
S. Zaharāne ieminas, ka arī Ķempju ciemā ir ļoti sliktas kvalitātes dzeramais ūdens: “Līgatnes pilsētas domei un pagasta padomei šis jautājums jārisina kopīgi, jo no Ķempju ūdens ieguves vietas ūdeni patērē pārsvarā pilsētnieki.”
Projektā paredzētie darbi rit, kā plānots. Tos paredzēts pabeigt nākamgad septembrī. Kopējās projekta izmaksas ir Ls 1 333 639.
Komentāri